Слайд 3
LATVIJAS OLIMPISKĀS KOMITEJAS VĒSTURE
Latvijas Olimpiskā komiteja tika nodibināta 1922. gada 23.
aprīlī Latvijas sporta organizāciju sanāksmē Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 65 (tagad Rīgas 49. ģimnāzija), tolaik 2. Rīgas Riteņbraucēju biedrības telpās, formulējot galveno LOK uzdevumu :
"Pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos OS un deliģēt Latvijas komandu Olimpiskajās spēlēs."
Latvijas debija Olimpiskajās spēlēs notika 1924.gadā Šamonī(Francija). Latvija bija to 16 valstu skaitā, kas atklāja 1. Ziemas OS. Turp no Latvijas devās tikai divi sportisti- ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme.
Laikā starp 2 pasaules kariem Latvijas sportisti piedalījās:
1924., 1928., 1932. un 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs;
1924., 1928., 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, izcīnot 2 sudraba (Jānis Daliņš, soļošana, 1932.; Edvīns Bietags, grieķu romiešu cīņa, 1936.) un 1 bronzas (Adalberts Bubenko, soļošana, 1936.) medaļu.
Pēc Molotova - Ribentropa pakta noslēgšanas Latvija 1940. gada 17. jūnijā zaudēja neatkarību, tiekot inkorporēta PSRS sastāvā, līdz ar to LOK darbība tika nepamatoti pārtraukta .