Latvija jaunie laiki

Август 3, 2022

Главная
История
Latvija jaunie laiki

Содержание

2. Livonijas kara norise Livonijas karu var iedalīt 4 posmos: 1. posms (1558.g. -1561.g.) 2. posms (1561.g.
3. Livonijas sadalīšana
4. Gotards Ketlers 1561. g. Livonijas ordenis beidza pastāvēt, padodoties Sigismundam II Augustam (Polijas karalim, Lietuvas lielkņazam).
5. Polijas - Lietuvas politika Latvijas teritorijā Polijas – Lietuvas kundzība Latvijas teritorijā ilga no 1561. g.
6. Katolicisms Ar Stefana Batorija atbalstu Rīgā tika veikta kontrreformācija, atņemot luterāņiem Jēkaba baznīcu un Marijas Magdalēnas
7. Kalendāra nemieri 1584. g. Rīgā tika ieviests jaunais Gregora XIII kalendārs, rezultātā izcēlās nemieri. Luterāņi protestēja
8. Pirma tipogrāfija 1588. g. holandietis Nikolauss Mollīns Rīgā atvēra pirmo tipogrāfiju, kur iespieda grāmatas. Aizkraukles mācītājs
9. Kurzemes un Zemgales hercogiste Kurzemes un Zemgales hercogiste (Kurzemes hercogiste) bija autonoma Polijas - Lietuvas vasaļvalsts
10. Līgums Kurzemes – Zemgales hercogistē: noteica ticības brīvību, garantēja vasaļu (muižniecības) līdzšinējās privilēģijas, apstiprināja vācu muižniecības
11. Jēkabs Ketlers (1642. – 1682. g.). Veidoja pārvaldi pēc absolūtās monarhijas parauga ar profesionālu ierēdņu aparātu.
12. Hercoga Jēkaba laiki Hercoga Jēkaba laikā tika celti ķieģeļu, kaļķu un dzelzs cepļi. Tika izgatavots stikls,
13. Kurzemes landtāgs Kopš 1617. g. Kurzemes landtāgi sanāca reizi divos gados Jelgavā. Lielākās hercogistes pilsētas bija
14. Hercoga Jēkaba laiki Hercogs centās iegūt kolonijas – Sv. Andreja salu Gambijas upes grīvā Āfrikā, Tobago
15. Hercoga Jēkaba laiki Jēkaba laikā hercogistē bija aptuveni 200 000 iedzīvotāji: Sociāli augstāko slāni veidoja muižniecība.
16. Kultūra un izglītība Kurzemes kultūrā pastāvēja divu kopienu sistēma- latviešu un vācu. Turīgākie varēja iegūt izglītību
17. Ernests Bīrons 1737. g. – 1769g. Ernsts Johans Birons Pēc E. J. Bīrona pasūtījuma itāļu arhitekts
18. Jelgavas pils
19. Rundāles pils
20. Pēteris Bīrons. No 1769. g. - Pēteris Bīrons. Viņš valdīja līdz 1795. g. līdz trešajai Polijas
21. Poļu- zviedrijas karš 1600. – 1629. g.g. 1600. g. zviedri iebruka Vidzemē. 1621. g. zviedru karaspēks
22. Zviedru laiki Gustavs II Ādolfs. Kārlis X.
23. Zviedru laiki
24. Lielais Ziemeļu karš 1700.-1721.g.g. 1700. g. Pētera I radītā valstu koalīcija (savienība, kurā ietilpa Krievija, Dānija,
25. Lielais Ziemeļu karš 1700. g. kaujā pie Narvas 1704. g. krievu karaspēks ieņēma Tērbatu, vēlāk Narvas
26. Polijas dalīšana Septiņgadu karš (1756. – 1763. g.). Krievija, Austrija un Prūsija vienojās par Polijas sadali.
28. Скачать презентацию

Слайд 2

Livonijas kara norise
Livonijas karu var iedalīt 4 posmos:
1. posms (1558.g. -1561.g.)
2.

posms (1561.g. -1566.g.)
3. posms (1569.g. -1575.g.)
4. posms (1575.g. -1583.g.)

Слайд 3

Livonijas sadalīšana

Слайд 4

Gotards Ketlers
1561. g. Livonijas ordenis beidza pastāvēt, padodoties Sigismundam II Augustam (Polijas

karalim, Lietuvas lielkņazam).
Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs G. Ketlers kļuva par Kurzemes – Zemgales hercogu,

Слайд 5

Polijas - Lietuvas politika Latvijas teritorijā
Polijas – Lietuvas kundzība Latvijas teritorijā

ilga no 1561. g. – 1772. g.
Polijas – Lietuvas karaļa Sigismunda II Augusta varu Rīgas rāte neatzina.
Pārdaugavas hercogistē pieauga
poļu – lietuviešu muižniecības ietekme, kas tur bija ieguvusi jaunus īpašumus.

Слайд 6

Katolicisms
Ar Stefana Batorija atbalstu Rīgā tika veikta kontrreformācija, atņemot luterāņiem Jēkaba

baznīcu un Marijas Magdalēnas klosteri.
Aktīvu izglītības un katolicisma pozīciju atjaunošanu veica Jezuītu ordenis,

Слайд 7

Kalendāra nemieri
1584. g. Rīgā tika ieviests jaunais Gregora XIII kalendārs, rezultātā izcēlās nemieri.

Luterāņi protestēja pret katolicisma uzspiešanu, kalendārs bija tikai iegansts.
Notika katoļu baznīcu demolēšana un svētbilžu dedzināšana.

Слайд 8

Pirma tipogrāfija
1588. g. holandietis Nikolauss Mollīns Rīgā atvēra pirmo tipogrāfiju, kur iespieda grāmatas.
Aizkraukles mācītājs Georgs

Rēhehūzens sastādīja pirmo latviešu valodas gramatiku „Viegls un drošs vadonis latviešu valodā”.

Слайд 9

Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (Kurzemes hercogiste) bija autonoma

Polijas - Lietuvas vasaļvalsts no 1561. g. līdz 1795. g., kas pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju.

Слайд 10

Līgums Kurzemes – Zemgales hercogistē:
noteica ticības brīvību,
garantēja vasaļu (muižniecības) līdzšinējās privilēģijas,
apstiprināja

vācu muižniecības privilēģijas ieņemt valsts amatus hercogistē.
Hercogu vara nebija liela.

Слайд 11

Jēkabs Ketlers (1642. – 1682. g.).
Veidoja pārvaldi pēc absolūtās monarhijas parauga ar profesionālu

ierēdņu aparātu.
Bija merkantilisma
piekritējs.

Слайд 12

Hercoga Jēkaba laiki
Hercoga Jēkaba laikā tika celti ķieģeļu, kaļķu un dzelzs

cepļi. Tika izgatavots stikls, šaujampulveris, ozolkoka mucas un virves.
Attīstīta bija kuģubūve. Kuģubūvētavas atradās Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā. Lielāko daļu no šiem kuģiem pārdeva.

Слайд 13

Kurzemes landtāgs
Kopš 1617. g. Kurzemes landtāgi sanāca reizi divos gados Jelgavā.
Lielākās

hercogistes pilsētas bija Kuldīga un Ventspils.
Vēlāk par galvaspilsētām kļuva Kuldīga un Jelgava.
Par vienīgo rezidenci kļuva Jelgava.

Слайд 14

Hercoga Jēkaba laiki
Hercogs centās iegūt kolonijas –
Sv. Andreja salu Gambijas upes

grīvā Āfrikā,
Tobago salu Antiļu salu grupā pie Dienvidamerikas.

Слайд 15

Hercoga Jēkaba laiki
Jēkaba laikā hercogistē bija aptuveni 200 000 iedzīvotāji:
Sociāli augstāko slāni

veidoja muižniecība.
Vislielāko sociālo slāni veidoja zemnieki

Слайд 16

Kultūra un izglītība
Kurzemes kultūrā pastāvēja divu kopienu sistēma- latviešu un vācu.
Turīgākie

varēja iegūt izglītību Vācijas universitātē.
Hercoga Pētera Bīrona laikā Jelgavā tika izveidota Academia Petrina.

Слайд 17

Ernests Bīrons
1737. g. – 1769g.
Ernsts Johans Birons
Pēc E. J. Bīrona

pasūtījuma itāļu arhitekts B.Rastrelli
projektēja un cēla gan Jelgavas, gan Rundāles pili.

Слайд 18

Jelgavas pils

Слайд 19

Rundāles pils

Слайд 20

Pēteris Bīrons.
No 1769. g. - Pēteris Bīrons.
Viņš valdīja līdz 1795.

g. līdz trešajai Polijas dalīšanai, un bija pēdējais Kurzemes - Zemgales hercogistes hercogs.

Слайд 21

Poļu- zviedrijas karš 1600. – 1629. g.g.
1600. g. zviedri iebruka Vidzemē.
1621.

g. zviedru karaspēks ar to karali Gustavu II Ādolfu priekšgalā ieņēma Rīgu.
1629. g. Altmarkā tika noslēgts pamiers.

Слайд 22

Zviedru laiki
Gustavs II Ādolfs.
Kārlis X.

Слайд 23

Zviedru laiki

Слайд 24

Lielais Ziemeļu karš 1700.-1721.g.g.
1700. g. Pētera I radītā valstu koalīcija (savienība, kurā

ietilpa Krievija, Dānija, Polija, Ziemeļvācijas valstiņas – Brandenburga un Saksija) sāka
uzbrukumu Zviedrijas
valdījumiem Baltijā.

Слайд 25

Lielais Ziemeļu karš
1700. g. kaujā pie Narvas
1704. g. krievu karaspēks ieņēma Tērbatu,

vēlāk Narvas cietoksni.
1705. g. krievu karaspēks devās uz Kurzemes – Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgavu.
1710.g. krievu karaspēks ieņema Rīgu

Слайд 26

Polijas dalīšana
Septiņgadu karš (1756. – 1763. g.).
Krievija, Austrija un Prūsija vienojās par

Polijas sadali. Rezultātā Polijas- Lietuvas valsts tika sadalīta starp trim lielvalstīm.
Latgale Krievijas impērijā nonāca 18. gs. vidū pirmās Polijas dalīšanas rezultātā 1772. g. 1793. g. otrā dalīšana,
1795. g. trešā dalīšana.

Latvija jaunie laiki

Содержание

Livonijas kara noriseLivonijas karu var iedalīt 4 posmos:1. posms (1558.g. -1561.g.)2.

Livonijas sadalīšana

Gotards Ketlers1561. g. Livonijas ordenis beidza pastāvēt, padodoties Sigismundam II Augustam (Polijas

Polijas - Lietuvas politika Latvijas teritorijāPolijas – Lietuvas kundzība Latvijas teritorijā

Katolicisms Ar Stefana Batorija atbalstu Rīgā tika veikta kontrreformācija, atņemot luterāņiem Jēkaba

Kalendāra nemieri1584. g. Rīgā tika ieviests jaunais Gregora XIII kalendārs, rezultātā izcēlās nemieri.

Pirma tipogrāfija1588. g. holandietis Nikolauss Mollīns Rīgā atvēra pirmo tipogrāfiju, kur iespieda grāmatas. Aizkraukles mācītājs Georgs

Kurzemes un Zemgales hercogisteKurzemes un Zemgales hercogiste (Kurzemes hercogiste) bija autonoma

Līgums Kurzemes – Zemgales hercogistē:noteica ticības brīvību,garantēja vasaļu (muižniecības) līdzšinējās privilēģijas,apstiprināja

Jēkabs Ketlers (1642. – 1682. g.).Veidoja pārvaldi pēc absolūtās monarhijas parauga ar profesionālu

Hercoga Jēkaba laikiHercoga Jēkaba laikā tika celti ķieģeļu, kaļķu un dzelzs

Kurzemes landtāgs Kopš 1617. g. Kurzemes landtāgi sanāca reizi divos gados Jelgavā.Lielākās

Hercoga Jēkaba laiki Hercogs centās iegūt kolonijas – Sv. Andreja salu Gambijas upes

Hercoga Jēkaba laikiJēkaba laikā hercogistē bija aptuveni 200 000 iedzīvotāji:Sociāli augstāko slāni

Kultūra un izglītībaKurzemes kultūrā pastāvēja divu kopienu sistēma- latviešu un vācu. Turīgākie

Ernests Bīrons1737. g. – 1769g. Ernsts Johans Birons Pēc E. J. Bīrona