Vārdu krājums

persona. Vārdnīca ir nepieciešama, lai persona varētu sazināties ar citiem
Ir divu veidu vārdnīca: aktīva un pasīva. Aktīvajā vārdnīcā ir vārdi, ko persona izmanto sarunā un rakstībā. Pasīvajā vārdnīcā ir vārdi, ko cilvēks mācās lasot vai klausoties, bet neizmanto tos sarunā un rakstībā. Pasīvā vārdnīca parasti ir aktīvāka vairākās reizēs.

ar citu tautu valodām.
Latviešu valodā ir aizguvumi no citām baltu valodām : 1) No lietuviešu valodas (lituānismi), piemēram, ģimene, ģērbt, ķēve, kareivis, veikals.
2) No kuršu valodas (kursismi), piemēram: dzintars, menca.
3) No senprūšu valodas ir aizgūts vārds ķermenis.

mūsdienās tos lieto ļoti reti vai praktiski nemaz. Var būt divu veidu vecvārdi: historismi un arhaismi.
HistorismiPar historismiem sauc tos vārdus, kam beidz pastāvēt to apzīmētie jēdzieni, piemēram, dzimtbūšana, sieks, olekts, vagars. Daudzi historismi arī kļūst par vēstures terminiem, kas ir saistīti ar sabiedrības vēsturi un ir vienīgie šo jēdzienu apzīmējumi, piemēram, dzimtbūšana, dzimtcilvēks, dzimtļaudis, landtāgs, cunfte, bilde, rāte. Vecvārdi ir arī seno mērvienību un naudas vienību nosaukumi kā pēda, colla, birkavs, sieks, stops, grasis, dālderis, vērdiņš u.c

jēdzienus.
Visbiežāk internacionālismi tiek pārņemti ar starpniekvalodu palīdzību.
Grieķu cilmes internacionālismi piemeram:
agronoms, analīze, aritmētika, bibliotēka, demokrātija, drāma, ekonomika, filozofija, fizika, fonētika, gramatika
Latīņu cilmes internacionālismi piemram:
arguments, autors, deputāts, dokuments, eksāmens, ekskursija, evolūcija, fakts, forma, komunisms

svešuma pazīme. Paraugs, pēc kura kalks ir veidots, ir svešs, veidošanas līdzekļi ir ņemti no dzimtās valodas.
Aizgūtajā vārdkopā var veidoties aizguvējvalodai netipisks nozīmes pārnesums, piemēram:
ņemt vārdu (lūgt vārdu),
ņemt pirmo vietu (iegūt pirmo vietu),
pacelt jautājumu (izvirzīt jautājumu),
pievest piemērus (minēt piemērus),
piegriezt uzmanību (veltīt, pievērst uzmanību),
stādīt jautājumu (izvirzīt jautājumu).