Ķirurģiskās infekcijas

Июль 27, 2022

Главная
Медицина
Ķirurģiskās infekcijas

Содержание

2. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS PIE ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS PIEDER: 1.ĀDAS UN ZEMĀDAS STRUTAINĀS SLIMĪBAS (FURUNKULS, KARBUNKULS, HIDRADENĪTS, ABSCESS, ROZE
3. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS RADĪTĀS IZMAIŅAS JA IMŪNSISTĒMA SPĒJ TIKT GALĀ AR MIKROORGANIMU INVĀZIJU, PATOLOĢISKAIS PROCESS NORIT AR
4. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA 1.KLASIFIKĀCIJA PĒC ETIOLOĢIJAS: -AEROBĀ INFEKCIJA , KO IZRAISA : GRAMPOZITĪVI AEROBI KOKI (Staph.aureus,
5. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA 1.KLASIFIKĀCIJA PĒC ETIOLOĢIJAS: -ANAEROBĀ INFEKCIJA , KO IZRAISA: GRAMNEGATĪVAS ANAEROBĀS NŪJIŅAS (Enterobacteriacea dzimta);
6. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA 2.KLASIFIKĀCIJA PĒC LOKALIZĀCIJAS ORGANISMĀ : ĀDAS UN ZEMĀDAS IEKAISUMI LIMFVADU UN ASINSVADU IEKAISUMI
7. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA 3.KLASIFIKĀCIJA PĒC ORGANISMA ATBILDES REAKCIJAS UZ INFEKCIJU: ATBILDES REAKCIJA ATKARĪGA NO ORGANISMA IMUNITĀTES
8. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA 4.KLASIFIKĀCIJA PĒC KLĪNISKĀS GAITAS: AKŪTA ĶIRURĢISKA INFEKCIJA: VIETĒJA ( LOKĀLA ) ĶIRURĢISKA INFEKCIJA
9. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI IZVĒLES METODE ĶIRURĢISKO INFEKCIJU ĀRSTĒŠANĀ IR OPERĀCIJA ( INCĪZIJA, NEKREKTOMIJA, CENTĒZE, ORGĀNA
10. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI LAI NOVĒRSTU INFEKCIJAS RAŠANĀS IESPĒJU: AR AUDIEM JĀAPIETAS SAUDZĪGI UN OPERĀCIJAS TRAUMAI
11. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI MEDIKAMENTOZĀ ĀRSTĒŠANA GAN LOKĀLO PROCESU, GAN MAKROOGANISMU ĀRSTĒ AR VIETĒJĀM UN VISPĀRĒJĀM
12. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI CĪNĪTIES AR INTOKSIKĀCIJU, GALVENOKĀRT LIETOJOT ANTIBIOTIKU TERAPIJU: LAI PAREIZI TO NOZĪMĒTU, JĀZINA:
13. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI 2) STIMULĒT UN UZTURĒT NORMĀLĀ STĀVOKLĪ DZĪVĪBAI SVARĪGĀS ORGĀNU FUNKCIJAS VISBIEŽĀK STRUTAINU
14. Brūces un to dzīšana Brūce ir audu šūnu nepārtraukto un regulāro procesu pārrāvums, brūces dzīšana ir
15. BRŪCES DZIEDĒŠANAS VEIDI A. PIRMAIS PAŅĒMIENS 1.BRŪCI DEZINFICĒ, IESPĒJAMI NEIEVAINOJOT AUDUS UN TO REAKCIJU;BRŪCES MALAS TIEK
16. PĀRSĒJU VEIDI 1.SAUSS PIE SAUSA GALVENOKĀRT LIETO BRŪCĒM, KURAS DZIEDĒ PĒC 1.PAŅĒMIENA. NODROŠINA LABU BRŪCES AIZSARDZĪBU,
17. PĀRSĒJU VEIDI 2.SLAPJŠ PIE SAUSA NODERĪGS NETĪRĀM VAI INFICĒTĀM BRŪCĒM, KAS JĀATTĪRA UN JĀAIZVER PĒC 2.PAŅĒMIENA.
18. PĀRSĒJU VEIDI 3.SLAPJŠ PIE SLAPJA IZMANTO TĪRĀM ATVERTĀM BRŪCĒM VAI UZ GRANULĒJOŠĀM VIRSMĀM. PĀRSĒJUS VAR PIESŪCINĀT
19. STERILS GALDIŅŠ VIRSPUSĒJAI INCĪZIJAI, BRŪCES REVĪZIJAI, DRENAS IEVADĪŠANAI MĒRĶIS VEIKT ĶIRURĢISKU IEJAUKŠANOS, LAI STRUTAINU BRŪCI PADARĪTU
20. KARBUNKULS,FURUNKULS
21. Pazīmes , kas liecina par brūces infekciju: Pirms uzsāk brūces aprūpi nepieciešams brūci novērtēt (etioloģija, lokalizācija,
22. Pazīmes , kas liecina par brūces infekciju: paaugstināta gan lokālā temperatūra, gan pacienta ķermeņa temperatūra; brūces
23. Sterils galdiņš Aprīkojums: Skuveklis brūces lauka apstrādei (ja brūce ķermeņa matainajā daļā) Galdiņš instrumentiem (pārbīdāms uz
25. Скачать презентацию

Слайд 2

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS
PIE ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS PIEDER:
1.ĀDAS UN ZEMĀDAS STRUTAINĀS SLIMĪBAS
(FURUNKULS, KARBUNKULS,

HIDRADENĪTS, ABSCESS, ROZE U.C)
2.IRDENO SAISTAUDU SLIMĪBAS
( KAKLA DZIĻĀ FLEGMONA, MEDIASTENĪTS U.C)
3.ASINSVADU UN LIMFVADU STRUTAINĀS SLIMĪBAS
(TROMBOFLEBĪTS, ARTRĪTS, LIMADENĪTS, LIMFANGĪTS U.C)
4.KAULU, LOCĪTAVU UN CĪPSLU STRUTAINĀS SLIMĪBAS
(OSTEOMIELĪTS,PANARĪCIJS U.C)
5.SEROZO APVALKU STUTAINĀS SLIMĪBAS
( PLERĪTS,PERITONĪTS U.C )
6.BRŪČU IEKAISUMI UN SASTRUTOJUMI
7.AKŪTĀS VĒDERA DOBUMA ORGĀNU SLIMĪBAS ( APENDICĪTS, PANKREATĪTS)
8.NOZOKOMIĀLĀS SLIMĪBAS ( TRAHEOBRONHĪTS, SEPSE)
9.SPECIFISKĀS INFEKCIJAS ( TUBERKULOZE,HIV U.C )

Слайд 3

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS RADĪTĀS IZMAIŅAS
JA IMŪNSISTĒMA SPĒJ TIKT GALĀ AR MIKROORGANIMU INVĀZIJU,

PATOLOĢISKAIS PROCESS NORIT AR NELIELU KLĪNISKO SIMPTOMĀTIKU:
-ĀDAS APSĀRTUMS (RUBOR);
-SĀPĒM (DOLOR );
-PAAUGSTINĀTU TEMPERATŪRU (COLOR);
-TŪSKU (TUMOR);
-TRAUCĒTU SLIMĀ ORGĀNA VAI CIETUŠAS ĶERMEŅA DAĻAS FUNKCIJU (FUNCTIO LAESA);
AIZSARGMEHĀNISMU PĀRĀKUMS PĀR M.ORG. IZRAISĪTĀM NORISĒM NEPIEĻAUS LOKĀLĀ PROCESA TURPMĀKO ATTĪSTĪBU.
JA ŠAJOS PROCESOS BALANSS NETIEK PANĀKTS, INFEKCIJAS NORISES TURPINĀS UN NEPIECIEŠAMI ĀRSTNIECISKI PASĀKUMI ATVESEĻOŠANĀS PANĀKŠANAI.
IZTEIKTĀKU VIETĒJO NORIŠU GADĪJUMOS, ŠŪNĀM EJOT BOJĀ, VEIDOJAS STRUTAS.
INFEKCIJAI PROGRESĒJOT MAKROFĀGU UN FIBRĪNA VEIDOŠANĀS CENŠAS APVIDU NOROBEŽOT, PIRMS BAKTERIĀLIE TOKSĪNI SPĒJ BOJĀT AUDUS – VEIDOJAS ABSCESS AR STRUTU SATURU.
AUGSTĀ OSMOLARITĀTE PIESAISTA ŪDENI – TĀ ABSCESA DOBUMĀ VEIDOJAS ↑SPIEDIENS.

Слайд 4

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA
1.KLASIFIKĀCIJA PĒC ETIOLOĢIJAS:
-AEROBĀ INFEKCIJA , KO IZRAISA :
GRAMPOZITĪVI

AEROBI KOKI (Staph.aureus, Strept. pyogenes, Strept.agalactinae, Strept.fecalis, Pneimococcus);
GRAMNEGATĪVI AEROBI KOKI (gonococcus, meningococcus);
GRAMPOZITĪVAS BEZSPORU BAKTĒRIJAS ( Corinebacterium dyphteria);
GRAMPOZITĪVAS SPORAS VEIDOJOŠAS BAKTĒRIJAS (B.antracis);
GRAMNEGATĪVAS NŪJIŅAS (Enterobacter cloacae, Serratio marcessens, Ps.aerogenosa, Escherichia coli );

Слайд 5

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA
1.KLASIFIKĀCIJA PĒC ETIOLOĢIJAS:
-ANAEROBĀ INFEKCIJA , KO IZRAISA:
GRAMNEGATĪVAS ANAEROBĀS NŪJIŅAS

(Enterobacteriacea dzimta);
GRAMNEGATĪVI KOKI ( Veillonella );
GRAMNEGATĪVI SPORAS NEVEIDOJOŠIE MIKROBI (Bacteroides fragilis, Fusobacterium dzimta);
GRAMPOZITĪVAS ANAEROBĀS NŪJIŅAS (Eubacterium dzimta);
GRAMPOZITĪVAS SPORAS VEIDOJOŠAS BAKTĒRIJAS (Clostridii tetani, Clostridii perfiringens )
-MIKOBAKTĒRIJAS,AKTINOMICĒTES,SPIROHETAS,SĒNĪTES

Слайд 6

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA
2.KLASIFIKĀCIJA PĒC LOKALIZĀCIJAS ORGANISMĀ :
ĀDAS UN ZEMĀDAS IEKAISUMI
LIMFVADU UN

ASINSVADU IEKAISUMI
IRDENO SAISTAUDU IEKAISUMI
SEROZO APVALKU IEKAISUMI KAULU UN LOCĪTAVU IEKAISUMI
IEKŠĒJO ORGĀNU IEKAISUMI

Слайд 7

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA
3.KLASIFIKĀCIJA PĒC ORGANISMA ATBILDES REAKCIJAS UZ INFEKCIJU:
ATBILDES REAKCIJA ATKARĪGA

NO ORGANISMA IMUNITĀTES PAKĀPES UN REAKCIJAS UZ DAŽĀDIEM BAKTERIĀLAJIEM UN ABAKTERIĀLAJIEM KAIRINĀTĀJIEM.
IZŠĶIR 3.ATBILDES REAKCIJAS VEIDUS:
1.NORMERĢISKU REAKCIJU, KAD VIETĒJIE UN VISPĀRĒJIE SIMPTOMI ATBILST KONKRTĒTĀS ĶIRURĢISKĀS PATOLOĢIJAS SMAGUMAM.PĒC PAREIZAS ĀRSTĒŠANAS REAKCIJA ĀTRI KUPĒJAS.
2.HIPERERĢISKU REAKCIJU, KAD VIETĒJIE UN VISPĀRĒJIE SIMPTOMI NEATBILST KONKRĒTAI ĶIRURĢISKAI PATOLOĢIJAI.NOVĒRO STRAUJU PROCESA IZPLATĪBU, PIEVIENOJAS SIRS/MODS.NEPIECIEŠAMA INTENSĪVA TERAPIJA.IESPĒJAMA SLIKTA PROGNOZE.
3.HIPOERĢISKU REAKCIJU, KAD VIETĒJIE UN VISPĀRĒJIE SIMPTOMI NEATBILST KONKRĒTAI ĶIRURĢISKAI PATOLOĢIJAI.JA ORGANISMA AIZSARGSPĒJAS IR AUGSTAS, PROCESS VIEGLI PADODAS TERAPIJAI UN IR ĀTRI LIKVIDĒJAMS,JA ORGANISMAM AIZSARGSPĒJAS IR ZEMAS, PROCESAM IR ĻAUNDABĪGA GAITA.

Слайд 8

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA
4.KLASIFIKĀCIJA PĒC KLĪNISKĀS GAITAS:
AKŪTA ĶIRURĢISKA INFEKCIJA:
VIETĒJA ( LOKĀLA )

ĶIRURĢISKA INFEKCIJA
VISPĀRĒJA ĶIRURĢISKA INFEKCIJA ( SEPSE)
2)HRONISKA ĶIRURĢISKA INFEKCIJA

Слайд 9

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
IZVĒLES METODE ĶIRURĢISKO INFEKCIJU ĀRSTĒŠANĀ IR OPERĀCIJA (

INCĪZIJA, NEKREKTOMIJA, CENTĒZE, ORGĀNA IZŅEMŠANA , AMPUTĀCIJA)
1.LAIKUS ATVĒRT STRUTU PERĒKĻUS, IZDARĪT NEKREKTOMIJAS, AMPUTĀCIJAS, ORGĀNU OPERĀCIJAS;
2.IZVEIDOT LABU DRENĀŽU INFEKCIJAS PERĒKLĪ, LIETOT AKTĪVO VAI PASĪVO ASPIRĀCIJU;
3.RŪPĪGI SEKOT LĪDZI BRŪČU STĀVOKLIM UN SAREŽĢĪJUMU GADĪJUMĀ VEIKT ATKĀRTOTAS OPERĀCIJAS ( ABSCESU ATVĒRŠANU, ASIŅOŠANAS APTURĒŠANU, DRENĀŽAS MAIŅU);

Слайд 10

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
LAI NOVĒRSTU INFEKCIJAS RAŠANĀS IESPĒJU:
AR AUDIEM JĀAPIETAS SAUDZĪGI

UN OPERĀCIJAS TRAUMAI JĀBŪT MINIMĀLAI;
ASEPTISKA RĪCĪBA ĻAUJ IZVAIRĪTIES NO TURPMĀKA PIESĀRŅOJUMA;
DZĪVOTSNESPĒJĪGIE AUDI,DEBRIS UN SVEŠĶERMEŅI IR JĀEVAKUĒ
JĀPANĀK PILNĪGA HEMOSTĀZE
ASINSAPGĀDE IR BŪTISKA DZĪŠANAS PROCESA NORISĒM, TO NEDRĪKST APGRŪTINĀT
JĀIZVAIRĀS NO ,,MIRUŠAS TELPAS’’ /DOBUMIEM RAŠANĀS, SLĒDZOT BRŪCES;
BRŪCES SLĒDZ KĀRTU PA KĀRTAI BEZ AUDU IESTIEPUMA UN SASPIEDUMA
PANĀKOT ĪSĀKU OPERĀCIJAS LAIKU, MAZINĀS AUDU EKSPOZĪCIJAS LAIKS IESPĒJAMAI INFEKCIJAS IEKĻŪŠANAI
BRŪCES PIRMS SLĒGŠANAS VAR DROŠI SKALOT ( REKOMENDĒ FIZIOLOĢISKO ŠĶĪDUMU VAI RINGERA LAKTĀTA ŠĶĪDUMU)
DEBRIS – No sen franču val.debrisier –sabrukt gabalos – apzīmē fragmentus no dzīvot nespējīgiem audiem, arī svešķermeņiem

Слайд 11

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
MEDIKAMENTOZĀ ĀRSTĒŠANA
GAN LOKĀLO PROCESU, GAN MAKROOGANISMU ĀRSTĒ AR

VIETĒJĀM UN VISPĀRĒJĀM PROCEDŪRĀM
VIETĒJĀ ĀRSTĒŠANA ( FOLIKULĪTAM, FURUNKULAM, BRŪCEI).VIETĒJAS ĀRSTĒŠANAS KOMPLEKSĀ IETILPST INFICĒTĀS VIETAS APSTRĀDE AR ANTISEPTISKĀM VIELĀM, BRŪCES SKALOŠANA, BRŪCES PĀRSĒJI ATKARĪBĀ NO BRŪČU DZĪŠANAS FĀZES, FIZIKĀLĀS PROCEDŪRAS );
VISPĀRĒJĀ ĀRSTĒŠANA IR ATKARĪGA NO PROCESA PLAŠUMA (SIRS) UN ( MODS).

Слайд 12

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
CĪNĪTIES AR INTOKSIKĀCIJU, GALVENOKĀRT LIETOJOT ANTIBIOTIKU TERAPIJU:
LAI PAREIZI

TO NOZĪMĒTU, JĀZINA:
MIKROFLORA
ANTIBIOTIKU JUTĪGUMS PRET TO
PREPARĀTA IEDARBĪBA UZ MIKROORGANISMU UN MAKROORGANISMU
OPTIMĀLĀKIE IEVADĪŠANAS CEĻI ( I/V, I/ARTERIĀLI,DOBUMOS, LOKĀLI )
PREPARĀTU SINERĢISMS UN ANTAGONISMS, TO TOKSICITĀTE
PREPARĀTU BLAKUSEFEKTI, MIJIEDARBĪBA AR CITIEM MEDIKAMENTIEM
ANTIBIOTIKAS JĀLIETO LIELĀS DEVĀS 5-7 DIENAS PĒC TAM JĀMAINA ( JA NAV EFEKTA , TAD ĀTRĀK!)

Слайд 13

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
2) STIMULĒT UN UZTURĒT NORMĀLĀ STĀVOKLĪ DZĪVĪBAI SVARĪGĀS

ORGĀNU FUNKCIJAS
VISBIEŽĀK STRUTAINU PROCESU GADĪJUMOS CIEŠ:
-IZVADORGĀNI –NIERES,AKNAS
-SIRDS ASINSVADU SISTĒMA
-IESTĀJOTIES ORGĀNU MAZSPĒJAI JĀLIETO ATBILSTOŠA AIZSTĀJTERAPIJA (PRISMAFLEX)
3) AKTIVĒT ORGANISMA AIZSARGSPĒJAS.
ORGANISMA IMŪNO STĀVOKLI NOSAKA T UN B LIMFOCĪTU IZMAIŅAS,LIMFOCĪTU REAKCIJA, ASINS IMŪNGLOBULĪNA PĀRMAIŅAS.
SVARĪGI IR VEIKT PASĀKUMUS , KAS:
ATŠĶAIDA TOKSĪNUS ( DEZINTOKSIKĀCIJAS TERAPIJA)
IZVADA TOKSĪNUS NO ORGANISMA ( FORSĒTA DIURĒZE, HEMODIALĪZE )
ABSORBĒ UN TRAUMĒ TOKSĪNUS (EKSTRAKORPORĀLĀS DETOKSIKĀCIJAS METODES, BAROTERAPIJA,APSKĀBEKĻOŠANĀS PROCESU STIMULĀCIJA)

Слайд 14

Brūces un to dzīšana Brūce ir audu šūnu nepārtraukto un regulāro procesu

pārrāvums, brūces dzīšana ir šīs nepārtrauktības atjaunošana. Tomēr sadzīstot šīs normālās šūnas funkcijas var arī neatjaunoties.
BRŪČU KLASIFIKĀCIJA
1.PĒC IEVAINOJUMA MEHĀNISMA – (GRIEZTAS, TRIECIENA, PLĒSTAS, DURTAS)
2.PĒC TĪRĪBAS PAKĀPES
TĪRA
ASEPTISKI RADĪTA BRŪCE ( PIEM.ĶIR.OP.BR., KAS NESKAR GREMOŠANAS,DZIMUMA,VAI URĪNCEĻUS)
PIESĀRŅOTA BRŪCE
KURAI IR SASKARE AR LIELU BAKTĒRIJU DAUDZUMU.
INFICĒTA BRŪCE
NOVĒROJAMA NEDZĪVU AUDU KLĀTBŪTNE;TAI VAR BŪT PIRMS OPERĀCIJAS IEGŪTA INFEKCIJA VAI PERFORĒTI IEKŠĒJIE ORGĀNI.TĀDU BRŪCI BIEŽI ATSTĀJ ATVĒRTU, LAI ATTĪRĀS.

Слайд 15

BRŪCES DZIEDĒŠANAS VEIDI
A. PIRMAIS PAŅĒMIENS
1.BRŪCI DEZINFICĒ, IESPĒJAMI NEIEVAINOJOT AUDUS UN TO

REAKCIJU;BRŪCES MALAS TIEK SABĪDĪTAS KOPĀ AR ŠUVJU PALĪDZĪBU
2.GRANULĀCIJAS AUDI NAV REDZAMI, RĒTA PARASTI IR MINIMĀLA (UZŅĒMĪGIEM INDIVĪDIEM KELOĪDI TOMĒR VAR VEIDOTIES)
OTRAIS PAŅĒMIENS
1 .BRŪCE TIEK ATSTĀTA VAĻĀ, LAI SADZĪTU BEZ IEJAUKŠANĀS, VAI ARĪ ĶIRURĢISKI AIZVĒRTA KĀDĀ NO VĒLĀK AJĀM DIENĀM; TĀ IR JĀSARGĀ NO INFEKCIJAS
2.ŠĀDĀ VEIDĀ VAR DZIEDĒT APDEGUMUS,TRAUMATISKUS IEVAINOJUMUS, ČŪLAS UN PŪŽŅOJOŠAS INFICĒTAS BRŪCES.
3.BRŪCES DOBUMS PILDĀS AR SARKANIEM , MĪKSTIEM JUTĪGIEM AUDIEM ( GRANULĀCIJAS AUDIEM), KAS VIEGLI ASIŅO.BEIGĀS IZVEIDOJAS RĒTA.
4.INFICĒTAS BRŪCES VAR IZTĪRĪT AR SPECIĀLU PĀRSĒJU UN DRENU PALĪDZĪBU.TAS UZLABO DZĪŠANU.
5.BRŪCĒS,KURAS VĒLĀK SAŠUJ,KOPĀ TIEK SAVIENOTAS DIVAS VIENA OTRAI PRETĪ ATRODOŠĀS GRANULĀCIJAS VIRSMAS.
6.DZIEDĒJOT PĒC OTRĀ PAŅĒMIENA, RĒTA IR DZIĻĀKA UN PLATĀKA.

Слайд 16

PĀRSĒJU VEIDI
1.SAUSS PIE SAUSA
GALVENOKĀRT LIETO BRŪCĒM, KURAS DZIEDĒ PĒC 1.PAŅĒMIENA.
NODROŠINA LABU

BRŪCES AIZSARDZĪBU, DRENĀŽAS ABSORBCIJU, IZSKATA ZIŅĀ TĪKAMĀKS PACIENTAM UN JA VAJAG, AR SPIEDIENA PALĪDZĪBU VEICINA ASIŅOŠANAS APSTĀŠANOS.
TRŪKUMS – TO PIESTIPRINA PIE BRŪCES VIRSMAS, DRENĀŽAI ŽŪSTOT NOŅEMŠANA VAR IZRAISĪT SĀPES UN NOTIEK GRANULĀCIJAS AUDU SARAUŠANA.

Слайд 17

PĀRSĒJU VEIDI
2.SLAPJŠ PIE SAUSA
NODERĪGS NETĪRĀM VAI INFICĒTĀM BRŪCĒM, KAS JĀATTĪRA UN

JĀAIZVER PĒC 2.PAŅĒMIENA.
BRŪCĒ TIEK IEKLĀTS MARLES TAMPONS, KAS PIESŪCINĀTS AR FIZIOLOĢISKO ŠĶĪDUMU VAI AR KĀDU ANTIBAKTERIĀLU ŠĶĪDUMU, TĀDEJĀDI NEVEIDOJAS NEDZĪVA TELPA.
SLAPJIE PĀRSĒJI TIEK PĀRSEGTI AR SAUSIEM ( MARLES TAMPONI )
ŽŪSTOT MARLES PĀRSĒJS , PATEICOTIES SAVAI KAPILĀRAJAI DARBĪBAI, ABSORBĒ BRŪCES ATKRITUMUS UN ATMIRUŠOS AUDUS.
PĀRSĒJS TIEK NOMAINĪTS, KAD TAS KĻŪST SAUSS ( VAI VĒL VIEGLIMITRS).JA UZ TĀ IR DAUDZ NEKROTISKO ATLIEKU, VĒLAMSPĀRSĒJU NOMAINĪT BIEŽĀK.

Слайд 18

PĀRSĒJU VEIDI
3.SLAPJŠ PIE SLAPJA
IZMANTO TĪRĀM ATVERTĀM BRŪCĒM VAI UZ GRANULĒJOŠĀM VIRSMĀM.

PĀRSĒJUS VAR PIESŪCINĀT AR STERILU FIZIOLOĢISKO ŠĶĪDUMU VAI AR KĀDU PRETMIKROBU LĪDZEKLI.
NODROŠINA PIEMĒROTĀKU FIZIOLOĢISKO VIDI ( SILTUMU, MITRUMU), KAS VEICINA VIETĒJOS DZĪŠANAS PROCESUS, KĀ ARĪ SNIEDZ LIELĀKU KOMFORTU. VIEGLĀK ATDALĪT BIEZU EKSUDĀTU.
TRŪKUMS – APKĀRTĒJIE AUDI TIEK SASLAPINĀTI.VAR PALIELINĒTIES INFEKCIJAS RISKS,GULTAS VEĻA KĻŪST MITRA

Слайд 19

STERILS GALDIŅŠ VIRSPUSĒJAI INCĪZIJAI, BRŪCES REVĪZIJAI, DRENAS IEVADĪŠANAI
MĒRĶIS
VEIKT ĶIRURĢISKU IEJAUKŠANOS,

LAI STRUTAINU BRŪCI PADARĪTU PAR TĪRU
INDIKĀCIJAS
ĀDAS UN ZEMĀDAS STRUTAINĀS SLIMĪBAS – FURUNKULS, KARBUNKULS, HIDRADENĪTS, ABSCESS U.C
KONTRINDIKĀCIJAS
TĪRA ASEPTISKA BRŪCE

Слайд 20

KARBUNKULS,FURUNKULS

Слайд 21

Pazīmes , kas liecina par brūces infekciju:
Pirms uzsāk brūces aprūpi nepieciešams

brūci novērtēt (etioloģija, lokalizācija, perimetrs, dziļums, piesātinājums, dobumi zem brūces malām, eksudācija, infekcijas, vispārējie faktori) – tas palīdz plānot brūces aprūpi un dzīšanas ātrumu.
Par dobumu (kabatu) veidošanos liecina brūces malas sārti zilganpelēkā krāsā.
Baltas malas liecina par brūces macerāciju.
Pastiprināts brūču malu apsārtums liecina par brūces infekciju.
Eksudāta daudzums (neizteikts, mērens, ļoti izteikts) un veids (purulents, sangvinozs, serozs, dzidrs) var liecināt par dažādām brūces problēmām, piemēram, pieaugošs eksudāta daudzums, purulents vai smakojošs eksudāts liecina par infekcijas pievienošanos brūcei.
Gandrīz visas brūces ir nosacīti inficētas. Ja baktēriju koncentrācija pārsniedz kritisko līmeni, tad brūci uzskata par klīniski inficētu.
Biežāk sastopamā mikro flora ir Streptococcus pyogenes, Staphylococcus aureus, Klebsiella spp., Pseudomonas aeruginosa, Escherichia coli.

Слайд 22

Pazīmes , kas liecina par brūces infekciju:
paaugstināta gan lokālā temperatūra, gan

pacienta ķermeņa temperatūra;
brūces malu eritēma (apsārtums);
lokāla tūska;
sāpes, kam raksturīga pastiprināšanās;
eksudāta krāsas un daudzuma pārmaiņas;
nepatīkama smaka;
granulācijas audu pārmaiņas;
brūces malu sabrukums.
Ja brūces aprūpē nepieciešams infekcijas novēršanai lietot antibakteriālo terapiju, pareizi būtu vispirms ņemt uzsējumu un tad atbilstoši noteiktai mikro florai un tās jutībai pret antibiotikām ordinēt antibakteriālo terapiju.

Слайд 23

Sterils galdiņš
Aprīkojums:
Skuveklis brūces lauka apstrādei (ja brūce ķermeņa matainajā daļā)
Galdiņš

instrumentiem (pārbīdāms uz riteņiem)
Šimelbuša tvertne ar sterilu materiālu, veļu
Trauks ar sterilām pincetēm vai kornstangām( tvērējspailēm)
Anitiseptiskie līdzekļi operācijas lauka apstrādei (ādai –spirts, jods) un brūces skalošanai ,sterils Na Cl 0.9 % šķīdums, Prontosāns u. c
Medikamenti lokālai anestēzijai –Lidokaīns, Novokaīns
Pārsienamais materiāls (primārais un sekundārais - saite, leikoplasts)

Ķirurģiskās infekcijas

Содержание

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJASPIE ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS PIEDER:1.ĀDAS UN ZEMĀDAS STRUTAINĀS SLIMĪBAS (FURUNKULS, KARBUNKULS,

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS RADĪTĀS IZMAIŅASJA IMŪNSISTĒMA SPĒJ TIKT GALĀ AR MIKROORGANIMU INVĀZIJU,

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA1.KLASIFIKĀCIJA PĒC ETIOLOĢIJAS:-AEROBĀ INFEKCIJA , KO IZRAISA : GRAMPOZITĪVI

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA1.KLASIFIKĀCIJA PĒC ETIOLOĢIJAS:-ANAEROBĀ INFEKCIJA , KO IZRAISA:GRAMNEGATĪVAS ANAEROBĀS NŪJIŅAS

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA2.KLASIFIKĀCIJA PĒC LOKALIZĀCIJAS ORGANISMĀ :ĀDAS UN ZEMĀDAS IEKAISUMILIMFVADU UN

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA3.KLASIFIKĀCIJA PĒC ORGANISMA ATBILDES REAKCIJAS UZ INFEKCIJU:ATBILDES REAKCIJA ATKARĪGA

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA4.KLASIFIKĀCIJA PĒC KLĪNISKĀS GAITAS:AKŪTA ĶIRURĢISKA INFEKCIJA:VIETĒJA ( LOKĀLA )

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPIIZVĒLES METODE ĶIRURĢISKO INFEKCIJU ĀRSTĒŠANĀ IR OPERĀCIJA (

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPILAI NOVĒRSTU INFEKCIJAS RAŠANĀS IESPĒJU:AR AUDIEM JĀAPIETAS SAUDZĪGI

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPIMEDIKAMENTOZĀ ĀRSTĒŠANAGAN LOKĀLO PROCESU, GAN MAKROOGANISMU ĀRSTĒ AR

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPICĪNĪTIES AR INTOKSIKĀCIJU, GALVENOKĀRT LIETOJOT ANTIBIOTIKU TERAPIJU:LAI PAREIZI

ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI2) STIMULĒT UN UZTURĒT NORMĀLĀ STĀVOKLĪ DZĪVĪBAI SVARĪGĀS