Starptautiskās tirdzniecības teorijas. Teoriju iedalījums

Сентябрь 11, 2022

Главная
Экономика
Starptautiskās tirdzniecības teorijas. Teoriju iedalījums

Содержание

2. Teoriju iedalījums Agrās starptautiskās tirdzniecības teorijas: Merkantilisma teorija Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas: Absolūto priekšrocību teorija Relatīvo
3. Merkantilisms Kāpēc valstis tirgojas savā starpā? Thomas Munn, 1571 – 1641; Charles Davenant, 1656 –1714; Jaen
4. Merkantilisma pamatnostādnes Valstij ir jāuzkrāj dārgmetāli, jo to daudzums nosaka valsts labklājību; Valstij, lai palielinātu tās
5. Merkantilisms Lai nostiprinātu nacionālās pozīcijas, valstij ir nepieciešams: uzturēt pozitīvu tirdzniecības bilanci; regulēt ārējo tirdzniecību, lai
6. Pirmoreiz tika pasvītrota starptautiskās tirdzniecības nozīme valstu ekonomikas izaugsmē. Pirmoreiz tika aprakstīta maksājumu bilance. Merkantilisma nopelni
7. Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas pamatlicēji Davids Hjums 1711 – 1776 (D. Hume) Ādams Smits 1723 –1790
8. Merkantilisma kritika – D.Hjums Hjuma modelis “cenas – zelts – plūsmas”
9. Ādams Smits Ā.Smits ir pazīstams ar savas ”neredzamās rokas” teoriju, kur viņš pauda uzskatu, ka valstij
10. Absolūto priekšrocību teorija un Ā. Smits Ā.Smits uzskatīja, ka katrai valstij ir jāspecializējas to preču ražošanā,
11. Tautas labklājība ir atkarīga ne tik daudz no tās uzkrātā zelta daudzuma, cik no tās spējas
12. Ā.Smits uzskatīja, ka: Valdībām nebūtu jāiejaucas ārējā tirdzniecībā, bet gan jāatbalsta tirdzniecības brīvība; Tautām (kā arī
13. Valstis eksportē tās preces, kuras tiek ražotas ar mazākām izmaksām (t.i. kuru ražošanā tām ir absolūtā
14. Deivids Rikardo 1772 – 1823 (David Ricardo) D. Rikardo definēja tirdzniecības un starptautiskās specializācijas savstarpējā izdevīguma
15. Salīdzināmo priekšrocību teorijas būtība (comparative advantage theory): D.Rikardo attīstīja absolūto priekšrocību teoriju un parādīja, ka tirdzniecība
16. Ja valstis specializējas to preču tirdzniecībā, kuru ražošanā tām ir salīdzināmā priekšrocība, rodas jautājums: Kā aprēķināt,
17. Ieguvumu no tirdzniecības var aplūkot divējādi: no darba izmaksu ekonomijas viedokļa; no patēriņa palielināšanas viedokļa. Ieguvums
18. Neņem vērā transporta izdevumus, kuri var padarīt tirdzniecību par neefektīvu pat tad, ja valstij ir salīdzināmās
19. Relatīvā cena var tikt atspoguļota ar ražošanas iespēju robežtaisni, kas parāda valsts alternatīvu kombināciju divu preču
20. Ieguvums no tirdzniecības
21. Ražošanas faktoru modelis Līdzīgi kā Rikardo modelī arī Specifisko faktoru modelī valsts ražo divas preces. Darba
22. Modeļa priekšnosacījumi Pieņemsim, ka valsts ražo divas preces: rūpniecības M (Manufactures) pārtikas F (Food). Šoreiz ražošanas
23. QM – rūpniecības preču ražošanas jauda; K – kapitāla krājums; LM – darba spēks, kas nodarbināts
24. Ražošanas iespējas Līdzīgu līkni var uzzīmēt arī pārtikas preču ražošanas funkcijai QF=QF(T,LF), QM=QM(K,LM) Rūpniecības preču ražošanas
25. MPLM Līdzīgu līkni var uzzīmēt arī Pārtikas preču Galējam darba spēka produktam MPLF Galējais darba spēka
27. Attiecība starp cenu, ražošanu un patēriņu Pārveidojot iegūstam: Ja DM ir rūpniecības preču patēriņš un DF
28. Vienādojums DF – QF = (PM/PF) · (QM – DM) parāda valsts importa ierobežojumu atkarībā no
29. Starptautiskās tirdzniecības klasisko teoriju pieņēmumi
30. turpinājums
31. turpinājums
32. Hekšera - Olina modelis Izskaidro cenu atšķirības dažādās valstīs pirms tās iesaistās ārējā tirdzniecībā. Izskaidro, kāpēc
33. Hekšera –Olina modelis Tiek piedāvāts tā sauktajā 2 x 2 x 2 formātā: Divi ražošanas faktori,
34. Modeļa priekšnosacījumi: Divas valstis (Valsts 1, Valsts 2), divas preces (X, Y) un divi ražošanas faktori
35. Faktori ir pilnīgi mobili valsts ietvaros, bet nepastāv starptautiska faktoru mobilitāte; Neeksistē transporta izmaksas, tarifi vai
36. Valsts eksportē to preci, kuras ražošanā tiek intensīvi izmantots valstī relatīvi pieejamākais un relatīvi lētākais ražošanas
37. Faktoru intensitāte jeb piesātinātība (factor intensity) – rādītājs, kas nosaka ražošanas faktoru relatīvās izmaksas kādas noteiktas
38. Faktoru nodrošinātība (factor abundance) rādītājs, kas nosaka valsts relatīvo nodrošinātību ar ražošanas resursiem Faktoru nodrošinātību var
39. Otrā valsts ir salīdzinoši labāk nodrošināta ar kapitālu, nekā pirmā valsts, ja kapitāla cenas un darba
40. No Hekšera-Olina modeļa izriet četras teorēmas: Stolpera (Stolper) –Semjuelsona (Samuelson) teorēma Ribčinska (Rybczynski) teorēma Hekšera-Olina teorēma
41. Abas teorēmas apraksta sakarības starp mainīgajiem pašā modelī Stolpera – Semjuelsona teorēma apraksta sakarības starp gala
42. Hekšera – Olina teorēma un Ražošanas faktoru cenu izlīdzināšanas teorēma norāda uz svarīgākajiem modeļa rezultātiem
43. Hekšera-Olina teorēma Katra valsts eksportē tās faktoru intensīvās preces, kuru ražošanai tai ir ražošanas faktori ar
44. ?
45. Tirdzniecības rezultātā: Pirmā valsts specializēsies X preces ražošanā un samazinās Y preces ražošanu Pirmajā valstī palielināsies
47. Скачать презентацию

Слайд 2

Teoriju iedalījums
Agrās starptautiskās tirdzniecības teorijas:
Merkantilisma teorija
Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas:
Absolūto priekšrocību teorija
Relatīvo

(salīdzināmo) priekšrocību teorija
Modernās starptautiskās tirdzniecības teorijas:
Ražošanas faktoru teorija
Hekšera-Olina modelis
Leontjeva paradokss

Слайд 3

Merkantilisms
Kāpēc valstis tirgojas savā starpā?
Thomas Munn, 1571 – 1641;
Charles Davenant, 1656

–1714;
Jaen Baptiste Colbert, 1619 – 1683;
Sir William Petty, 1623 –1687.

Glezna, kurā attēlota viena no franču ostām 1638. gadā, merkantilisma uzplaukuma laikā

Слайд 4

Merkantilisma pamatnostādnes
Valstij ir jāuzkrāj dārgmetāli, jo to daudzums nosaka valsts labklājību;
Valstij,

lai palielinātu tās labklājību, ir jāeksportē vairāk nekā tā jāimportē;
Valdībai ir jāstimulē eksports un jācenšas ierobežot imports;
Tirdzniecība ir spēle ar nulles iznākumu - tā kā zelta resursi ir ierobežoti, tad tika uzskatīts, ka viena valsts var gūt labumu tikai uz otras valsts rēķina.
Ekonomiskā sistēma sastāv no 3 sektoriem:
Ražošanas sektors
Agrārais sektors
Ārvalstu kolonijas

Слайд 5

Merkantilisms
Lai nostiprinātu nacionālās pozīcijas, valstij ir nepieciešams:
uzturēt pozitīvu tirdzniecības bilanci;
regulēt ārējo

tirdzniecību, lai palielinātu eksportu un samazinātu importu;
aizliegt vai stingri ierobežot izejvielu izvedumu un atļaut brīvu izejvielu importu;
aizliegt kolonijām jebkādu tirdzniecību ar citām valstīm, izņemot metropoli, un aizliegt gatavo preču ražošanu.

Слайд 6

Pirmoreiz tika pasvītrota starptautiskās tirdzniecības nozīme valstu ekonomikas izaugsmē.
Pirmoreiz tika aprakstīta

maksājumu bilance.

Merkantilisma nopelni

Merkantilisti neizprata, ka starptautiskā ekonomika attīstās, ka valstu attīstība ir iespējama ne tikai uz jau esošās bagātības pārdalīšanas rēķina, bet arī uz tās pieauguma rēķina.

Слайд 7

Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas pamatlicēji
Davids Hjums
1711 – 1776 (D. Hume)
Ādams

Smits
1723 –1790 (A.Smith)

Слайд 8

Merkantilisma kritika – D.Hjums
Hjuma modelis “cenas – zelts – plūsmas”

Слайд 9

Ādams Smits
Ā.Smits ir pazīstams ar savas ”neredzamās rokas” teoriju, kur viņš

pauda uzskatu, ka valstij ir pēc iespējas mazāk jāiejaucas valsts ekonomikā, un tādējādi jāveicina brīva tirdzniecība.
1760. – 1776. gados sarakstītā grāmata “Tautas labklājība” (Wealth of Nation) vēl joprojām tiek uzskatīta par visietekmīgāko darbu ekonomikas teorijā.

Слайд 10

Absolūto priekšrocību teorija un Ā. Smits
Ā.Smits uzskatīja, ka katrai valstij ir

jāspecializējas to preču ražošanā, kurā tai ir absolūtās priekšrocības, un valstīm savā starpā jātirgojas pilnīgas konkurences apstākļos.
Ā. Smits nāca klajā ar merkantilismam pretrunīgu atziņu, ka valstij var būt izdevīgs ne tikai eksports, bet arī imports.
Tādējādi, pasaules mēroga ekonomika gūtu vispārīgu labumu, jo tiktu saražots vairāk preču un iedzīvotāju labklājība augtu.

Слайд 11

Tautas labklājība ir atkarīga ne tik daudz no tās uzkrātā zelta

daudzuma, cik no tās spējas ražot galaproduktus un pakalpojumus
Galvenais mērķis – nevis zelta uzkrāšana, bet gan ražošanas attīstība uz darba dalīšanas un kooperācijas pamata
Izaugsmes pamats – darba dalīšana
Ā.Smita ārējās tirdzniecības teorijas pamatā ir vairāki pieņēmumi: darbs – vienīgais ražošanas faktors utt.

Слайд 12

Ā.Smits uzskatīja, ka:
Valdībām nebūtu jāiejaucas ārējā tirdzniecībā, bet gan jāatbalsta tirdzniecības

brīvība;
Tautām (kā arī privātpersonām) būtu jāspecializējas to preču ražošanā, kuru ražošanai tām ir priekšrocības;
Ārējā tirdzniecība veicina darba ražīguma pieaugumu, paplašinot tirgu aiz savas valsts robežām;
Eksports pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku, jo nodrošina produktu pārpalikuma noietu, kuri nevar tikt pārdoti iekšējā tirgū;
Subsīdijas eksportam izsauc iekšējo cenu pieaugumu, tāpēc tās jāatceļ.

Слайд 13

Valstis eksportē tās preces, kuras tiek ražotas ar mazākām izmaksām (t.i.

kuru ražošanā tām ir absolūtā priekšrocība) un importē tās preces, kuras tiek ražotas citās valstīs ar mazākām izmaksām

Absolūto priekšrocību teorija

Absolūto priekšrocību teorijas pamatā ir vērtības darba teorija, tā parāda darba dalīšanas priekšrocības ne tikai valsts, bet arī starptautiskajā līmenī.
Absolūto priekšrocību teorija nedod atbildi uz jautājumu, kāpēc valstis tirgojas savā starpā pat tad, ja tām nav absolūto priekšrocību to vai citu preču ražošanā

Слайд 14

Deivids Rikardo
1772 – 1823 (David Ricardo)
D. Rikardo definēja tirdzniecības

un starptautiskās specializācijas savstarpējā izdevīguma vispārējo principu, (kas ietvēra Ā. Smita teoriju, kā atsevišķu gadījumu).

Salīdzināmo priekšrocību teorija

Слайд 15

Salīdzināmo priekšrocību teorijas būtība (comparative advantage theory):
D.Rikardo attīstīja absolūto priekšrocību teoriju

un parādīja, ka tirdzniecība ir izdevīga katrai no divām valstīm, pat tad, ja nevienai no tām nav absolūto priekšrocību kādu konkrētu preču ražošanā.

Ja valstis specializējas to preču ražošanā, kuras tās var ražot ar relatīvi zemākām izmaksām, salīdzinot ar citām valstīm, tad tirdzniecība būs savstarpēji izdevīga abām valstīm, neatkarīgi no tā, vai ražošana vienā no tām ir absolūti efektīvāka, nekā citā.

Слайд 16

Ja valstis specializējas to preču tirdzniecībā, kuru ražošanā tām ir salīdzināmā

priekšrocība, rodas jautājums:
Kā aprēķināt, cik izdevīga ir šāda tirdzniecība katram tās dalībniekam?

Alternatīvā (relatīvā) cena (opportunity cost) – darba laiks, kas ir nepieciešams vienu preču vienas vienības ražošanai, izteikts darba laikā, kas ir nepieciešams citu preču vienas vienības ražošanai.

Слайд 17

Ieguvumu no tirdzniecības var aplūkot divējādi:
no darba izmaksu ekonomijas viedokļa;
no patēriņa

palielināšanas viedokļa.

Ieguvums no tirdzniecības (gains from trade) – ekonomiskais efekts, ko iegūst katra valsts, kas piedalās tirdzniecībā, ja katra no tām specializējas to preču tirdzniecībā, kuru ražošanā tai ir salīdzināmā priekšrocība

Слайд 18

Neņem vērā transporta izdevumus, kuri var padarīt tirdzniecību par neefektīvu pat

tad, ja valstij ir salīdzināmās priekšrocības konkrētās preces ražošanā;
Ignorē ārējās tirdzniecības ietekmi uz ienākumu sadali valsts iekšienē, cenu un darba algu svārstībām, inflāciju un starptautisko kapitāla kustību;
Vadās no tā, ka eksistē tikai viens ražošanas faktors – darbs;
Vadās no tā, ka pastāv pilnīga nodarbinātība;
Neizskaidro tirdzniecību starp aptuveni vienādām valstīm.

Слайд 19

Relatīvā cena var tikt atspoguļota ar ražošanas iespēju robežtaisni, kas parāda

valsts alternatīvu kombināciju divu preču ražošanā izmantojot esošos resursus.
Valsts A: 30K=20A 1K=2/3A Valsts B: 1K=2A

Слайд 20

Ieguvums no tirdzniecības

Слайд 21

Ražošanas faktoru modelis
Līdzīgi kā Rikardo modelī arī Specifisko faktoru modelī

valsts ražo divas preces. Darba spēks valsts iekšienē ir izvietots divos attiecīgos sektoros.
Atšķirībā no Rikardo modeļa, specifisko faktoru modelis paredz citu ražošanas faktoru eksistenci, ne tikai darba spēka.

Pols Samjuelsons

Tādējādi darba spēks ir mobilais faktors – kas var tikt pārvietots starp sektoriem, bet pārējos faktorus uzskatīsim par specifiskiem – tādiem, kas tiek izmantoti tikai attiecīgajā sektorā.

Слайд 22

Modeļa priekšnosacījumi
Pieņemsim, ka valsts ražo divas preces:
rūpniecības M (Manufactures)
pārtikas F (Food).

Šoreiz ražošanas faktori ir trīs:
darba spēks L;
kapitāls K;
zeme T.
Rūpniecības preces tiek ražotas izmantojot kapitālu un darba spēku (bet ne zemi), un pārtikas preču ražošanai izmanto zemi un darba spēku (bet ne kapitālu).
Tātad:
darba spēks L ir mobilais faktors
zeme T un kapitāls K – specifiskie faktori

Слайд 23

QM – rūpniecības preču ražošanas jauda;
K – kapitāla krājums;
LM – darba

spēks, kas nodarbināts rūpniecības sektorā.

Ražošanas funkcijas

QM=QM(K,LM)

QF=QF(T,LF)

QF - preču ražošanas jauda;
T – izmantojamās zemes daudzumus;
LF – darba spēks, kas nodarbināts pārtikas sektorā.

Kopumā valstī darba spēka piedāvājums ir vienāds ar

LM + LF= L

Слайд 24

Ražošanas iespējas
Līdzīgu līkni var uzzīmēt arī pārtikas preču ražošanas funkcijai QF=QF(T,LF),
QM=QM(K,LM)
Rūpniecības

preču ražošanas funkcija

Слайд 25

MPLM
Līdzīgu līkni var uzzīmēt arī Pārtikas preču
Galējam darba spēka produktam

MPLF

Galējais darba spēka produkts

Слайд 26

Слайд 27

Attiecība starp cenu, ražošanu un patēriņu
Pārveidojot iegūstam:
Ja DM ir

rūpniecības preču patēriņš un DF ir pārtikas preču patēriņš. Tad valstī, kas nav iesaistīta starptautiskā tirdzniecībā, DM= QM un DF= QF saražoto un patērēto preču daudzums ir vienāds.

PM· DM + PF· DF = PM · QM + PF · QF

DF – QF = (PM/PF) · (QM – DM)

Слайд 28

Vienādojums DF – QF = (PM/PF) · (QM – DM)

parāda valsts importa ierobežojumu atkarībā no eksporta.
Tāpēc to dēvē par budžeta ierobežojumu.

Secinājumi
Tādējādi starptautiskā tirdzniecība:
1. nāk par labu faktoram, kas ir specifisks katras valsts eksporta sektoram;
2. tā nelabvēlīgi ietekmē importa sektora specifisko faktoru;
3. un atstāj divējādu iespaidu uz mobilo faktoru.

Слайд 29

Starptautiskās tirdzniecības klasisko teoriju pieņēmumi

Слайд 30

turpinājums

Слайд 31

turpinājums

Слайд 32

Hekšera - Olina modelis
Izskaidro cenu atšķirības dažādās valstīs pirms tās

iesaistās ārējā tirdzniecībā.
Izskaidro, kāpēc darba ražīgums dažādās valstīs atšķiras.
Norāda uz to, ka valstīm ir atšķirīga relatīvā nodrošinātība ar ražošanas faktoriem, kas, savukārt, ietekmē izmaksas konkrētās nozarēs.

Elijs Hekšers

Bertīls Olins

Слайд 33

Hekšera –Olina modelis
Tiek piedāvāts tā sauktajā 2 x 2 x 2

formātā:
Divi ražošanas faktori, piemēram, kapitāls un darbs
Divas preces: Prece Y, piemēram, automobiļi un Prece X, piemēram, tekstilizstrādājumi
Divas valstis: valsts 2 ir industriāla valsts (kapitālietilpīga), un valsts 1 mazattīstīta (darbietilpīga) valsts

Слайд 34

Modeļa priekšnosacījumi:
Divas valstis (Valsts 1, Valsts 2), divas preces (X, Y)

un divi ražošanas faktori (darba spēks L un kapitāls K);
Abu valstu rīcībā ir vienādas ražosanas tehnoloģijas;
Prece X ir darba spēka ietilpīga, bet prece Y ir kapitāl ietilpīga;
Ienākumi no abu preču tirdzniecības ir konstanti abās valstīs;
Abās valstīs ir nepilnīga specializācija;
Patērētāju uzvedība abās valstīs ir vienāda;
Abās valstīs valda pilnīga konkurence abu preču un abu faktoru tirgos;

Слайд 35

Faktori ir pilnīgi mobili valsts ietvaros, bet nepastāv starptautiska faktoru mobilitāte;
Neeksistē

transporta izmaksas, tarifi vai kādi citi ierobežojumi starptautiskai tirdzniecībai;
Visi resursi tiek pilnīgi izmantoti abās valstīs;
Starptautiskā tirdzniecība starp abām valstīm ir sabalansēta (Valsts 1 imports = Valsts 2 eksportu un otrādi).

Слайд 36

Valsts eksportē to preci, kuras ražošanā tiek intensīvi izmantots valstī relatīvi

pieejamākais un relatīvi lētākais ražošanas faktors, un importēs, to preci, kuras ražošanā tiek intensīvi izmantots valstī relatīvi nepieejamais un relatīvi dārgākais ražošanas faktors.

Слайд 37

Faktoru intensitāte jeb piesātinātība (factor intensity) – rādītājs, kas nosaka ražošanas

faktoru relatīvās izmaksas kādas noteiktas preces ražošanai
KY/LY > KX/LX
Prece Y kapitālietilpīgāka, nekā Prece X

Слайд 38

Faktoru nodrošinātība (factor abundance) rādītājs, kas nosaka valsts relatīvo nodrošinātību ar

ražošanas resursiem
Faktoru nodrošinātību var noteikt divējādi:
ar katra RF relatīvām cenām
ar RF absolūtiem apjomiem

Слайд 39

Otrā valsts ir salīdzinoši labāk nodrošināta ar kapitālu, nekā pirmā valsts,

ja kapitāla cenas un darba cenas attiecība otrā valstī ir zemāka, (t.i. kapitāls otrajā valstī ir salīdzinoši lētāks, nekā pirmajā valstī)
P1k/P1l > P2k/P2l
Kapitāla cena = procentu likme
Darba cena = darba alga
Šī pieeja ņem vērā kā pieprasījumu, tā piedāvājumu

Слайд 40

No Hekšera-Olina modeļa izriet četras teorēmas:
Stolpera (Stolper) –Semjuelsona (Samuelson) teorēma
Ribčinska (Rybczynski)

teorēma
Hekšera-Olina teorēma
Ražošanas faktoru cenu izlīdzināšanas teorēma

Слайд 41

Abas teorēmas apraksta sakarības starp mainīgajiem pašā modelī
Stolpera – Semjuelsona teorēma

apraksta sakarības starp gala produkcijas cenu izmaiņām un ražošanas faktoru cenu izmaiņām

Ribčinska teorēma - ražošanas faktora pieaugums rāda tās preces ražošanas pieaugumu, kuras ražošanā šis ražošanas faktors tiek intensīvi izmantots, vienlaicīgi radot citas preces ražošanas samazināšanos, kuras ražošanā intensīvi tiek izmantoti citi ražošanas faktori

Слайд 42

Hekšera – Olina teorēma un Ražošanas faktoru cenu izlīdzināšanas teorēma norāda

uz svarīgākajiem modeļa rezultātiem

Слайд 43

Hekšera-Olina teorēma
Katra valsts eksportē tās faktoru intensīvās preces, kuru ražošanai tai

ir ražošanas faktori ar relatīvo pārpalikumu, un importē tās preces, kuru ražošanai tai relatīvi trūkst ražošanas faktoru.

Hekšera – Olina teorēma iet tālāk par salīdzināmo priekšrocību teoriju:
tā ne tikai atzīst, ka tirdzniecības pamatā ir salīdzināmās priekšrocības, bet arī nosaka salīdzināmo priekšrocību cēloņus – atšķirības valstu nodrošinātībā ar ražošanas faktoriem (factor endowment)

Слайд 44

?

Слайд 45

Tirdzniecības rezultātā:
Pirmā valsts specializēsies X preces ražošanā un samazinās Y preces

ražošanu
Pirmajā valstī palielināsies relatīvais pieprasījums pēc darba, paaugstināsies darba algas, bet pieprasījums pēc kapitāla samazināsies
Tādējādi, pirmajā valstī, kurā darba algas bija relatīvi zemas, tās palielināsies, bet procenta likmes, kuras bija relatīvi augstas, samazināsies.

Starptautiskās tirdzniecības teorijas. Teoriju iedalījums

Содержание

Teoriju iedalījumsAgrās starptautiskās tirdzniecības teorijas:Merkantilisma teorijaKlasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas:Absolūto priekšrocību teorijaRelatīvo

MerkantilismsKāpēc valstis tirgojas savā starpā?Thomas Munn, 1571 – 1641;Charles Davenant, 1656

Merkantilisma pamatnostādnesValstij ir jāuzkrāj dārgmetāli, jo to daudzums nosaka valsts labklājību;Valstij,

Merkantilisms Lai nostiprinātu nacionālās pozīcijas, valstij ir nepieciešams:uzturēt pozitīvu tirdzniecības bilanci;regulēt ārējo

Pirmoreiz tika pasvītrota starptautiskās tirdzniecības nozīme valstu ekonomikas izaugsmē. Pirmoreiz tika aprakstīta

Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas pamatlicējiDavids Hjums 1711 – 1776 (D. Hume)Ādams

Merkantilisma kritika – D.HjumsHjuma modelis “cenas – zelts – plūsmas”

Ādams SmitsĀ.Smits ir pazīstams ar savas ”neredzamās rokas” teoriju, kur viņš

Absolūto priekšrocību teorija un Ā. SmitsĀ.Smits uzskatīja, ka katrai valstij ir

Tautas labklājība ir atkarīga ne tik daudz no tās uzkrātā zelta

Ā.Smits uzskatīja, ka:Valdībām nebūtu jāiejaucas ārējā tirdzniecībā, bet gan jāatbalsta tirdzniecības

Valstis eksportē tās preces, kuras tiek ražotas ar mazākām izmaksām (t.i.

Deivids Rikardo 1772 – 1823 (David Ricardo) D. Rikardo definēja tirdzniecības

Salīdzināmo priekšrocību teorijas būtība (comparative advantage theory): D.Rikardo attīstīja absolūto priekšrocību teoriju

Ja valstis specializējas to preču tirdzniecībā, kuru ražošanā tām ir salīdzināmā

Ieguvumu no tirdzniecības var aplūkot divējādi:no darba izmaksu ekonomijas viedokļa;no patēriņa

Neņem vērā transporta izdevumus, kuri var padarīt tirdzniecību par neefektīvu pat

Relatīvā cena var tikt atspoguļota ar ražošanas iespēju robežtaisni, kas parāda

Ieguvums no tirdzniecības

Ražošanas faktoru modelis Līdzīgi kā Rikardo modelī arī Specifisko faktoru modelī

Modeļa priekšnosacījumi Pieņemsim, ka valsts ražo divas preces:rūpniecības M (Manufactures)pārtikas F (Food).

QM – rūpniecības preču ražošanas jauda;K – kapitāla krājums;LM – darba

Ražošanas iespējasLīdzīgu līkni var uzzīmēt arī pārtikas preču ražošanas funkcijai QF=QF(T,LF),QM=QM(K,LM)Rūpniecības

MPLMLīdzīgu līkni var uzzīmēt arī Pārtikas preču Galējam darba spēka produktam

Attiecība starp cenu, ražošanu un patēriņu Pārveidojot iegūstam: Ja DM ir

Vienādojums DF – QF = (PM/PF) · (QM – DM)

Starptautiskās tirdzniecības klasisko teoriju pieņēmumi

turpinājums

turpinājums

Hekšera - Olina modelis Izskaidro cenu atšķirības dažādās valstīs pirms tās

Hekšera –Olina modelisTiek piedāvāts tā sauktajā 2 x 2 x 2

Modeļa priekšnosacījumi:Divas valstis (Valsts 1, Valsts 2), divas preces (X, Y)

Faktori ir pilnīgi mobili valsts ietvaros, bet nepastāv starptautiska faktoru mobilitāte;Neeksistē

Valsts eksportē to preci, kuras ražošanā tiek intensīvi izmantots valstī relatīvi

Faktoru intensitāte jeb piesātinātība (factor intensity) – rādītājs, kas nosaka ražošanas

Faktoru nodrošinātība (factor abundance) rādītājs, kas nosaka valsts relatīvo nodrošinātību ar

Otrā valsts ir salīdzinoši labāk nodrošināta ar kapitālu, nekā pirmā valsts,

No Hekšera-Olina modeļa izriet četras teorēmas:Stolpera (Stolper) –Semjuelsona (Samuelson) teorēmaRibčinska (Rybczynski)

Abas teorēmas apraksta sakarības starp mainīgajiem pašā modelī Stolpera – Semjuelsona teorēma

Hekšera – Olina teorēma un Ražošanas faktoru cenu izlīdzināšanas teorēma norāda

Hekšera-Olina teorēma Katra valsts eksportē tās faktoru intensīvās preces, kuru ražošanai tai

?

Tirdzniecības rezultātā:Pirmā valsts specializēsies X preces ražošanā un samazinās Y preces

Похожие презентации

Teoriju iedalījums
Agrās starptautiskās tirdzniecības teorijas:
Merkantilisma teorija
Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas:
Absolūto priekšrocību teorija
Relatīvo

Merkantilisms
Kāpēc valstis tirgojas savā starpā?
Thomas Munn, 1571 – 1641;
Charles Davenant, 1656

Merkantilisma pamatnostādnes
Valstij ir jāuzkrāj dārgmetāli, jo to daudzums nosaka valsts labklājību;
Valstij,

Merkantilisms
Lai nostiprinātu nacionālās pozīcijas, valstij ir nepieciešams:
uzturēt pozitīvu tirdzniecības bilanci;
regulēt ārējo

Pirmoreiz tika pasvītrota starptautiskās tirdzniecības nozīme valstu ekonomikas izaugsmē.
Pirmoreiz tika aprakstīta

Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas pamatlicēji
Davids Hjums
1711 – 1776 (D. Hume)
Ādams

Merkantilisma kritika – D.Hjums
Hjuma modelis “cenas – zelts – plūsmas”

Ādams Smits
Ā.Smits ir pazīstams ar savas ”neredzamās rokas” teoriju, kur viņš

Absolūto priekšrocību teorija un Ā. Smits
Ā.Smits uzskatīja, ka katrai valstij ir

Ā.Smits uzskatīja, ka:
Valdībām nebūtu jāiejaucas ārējā tirdzniecībā, bet gan jāatbalsta tirdzniecības

Deivids Rikardo
1772 – 1823 (David Ricardo)
D. Rikardo definēja tirdzniecības

Salīdzināmo priekšrocību teorijas būtība (comparative advantage theory):
D.Rikardo attīstīja absolūto priekšrocību teoriju

Ieguvumu no tirdzniecības var aplūkot divējādi:
no darba izmaksu ekonomijas viedokļa;
no patēriņa

Ražošanas faktoru modelis
Līdzīgi kā Rikardo modelī arī Specifisko faktoru modelī

Modeļa priekšnosacījumi
Pieņemsim, ka valsts ražo divas preces:
rūpniecības M (Manufactures)
pārtikas F (Food).

QM – rūpniecības preču ražošanas jauda;
K – kapitāla krājums;
LM – darba

Ražošanas iespējas
Līdzīgu līkni var uzzīmēt arī pārtikas preču ražošanas funkcijai QF=QF(T,LF),
QM=QM(K,LM)
Rūpniecības

MPLM
Līdzīgu līkni var uzzīmēt arī Pārtikas preču
Galējam darba spēka produktam

Attiecība starp cenu, ražošanu un patēriņu
Pārveidojot iegūstam:
Ja DM ir

Hekšera - Olina modelis
Izskaidro cenu atšķirības dažādās valstīs pirms tās

Hekšera –Olina modelis
Tiek piedāvāts tā sauktajā 2 x 2 x 2

Modeļa priekšnosacījumi:
Divas valstis (Valsts 1, Valsts 2), divas preces (X, Y)

Faktori ir pilnīgi mobili valsts ietvaros, bet nepastāv starptautiska faktoru mobilitāte;
Neeksistē

No Hekšera-Olina modeļa izriet četras teorēmas:
Stolpera (Stolper) –Semjuelsona (Samuelson) teorēma
Ribčinska (Rybczynski)

Abas teorēmas apraksta sakarības starp mainīgajiem pašā modelī
Stolpera – Semjuelsona teorēma

Hekšera-Olina teorēma
Katra valsts eksportē tās faktoru intensīvās preces, kuru ražošanai tai

Tirdzniecības rezultātā:
Pirmā valsts specializēsies X preces ražošanā un samazinās Y preces