Saules sistēma

Август 22, 2022

Содержание

2. SAULES SISTĒMU VEIDO SAULE, ASTOŅAS DAŽĀDA LIELUMA LIELĀS PLANĒTAS UN MAZĀKI DEBESS ĶERMEŅI - ASTEROĪDI, KOMĒTAS
3. SAULE Saule ir Saules sistēmas lielākais ķermenis un atrodas tās centrā, bet pārējie debess ķermeņi riņķo
4. MERKURS Pēc ārējā izskata Merkura virsma ir ļoti līdzīga Mēness virsai. To klāj daudz krāteru, augstas
5. VENERA Venēra ir Zemei tuvākā planēta, kas slēpjas aiz bieziem, baltiem mākoņiem. Sava izskata dēļ planēta
6. ZEME Zeme ir unikāla planēta. Zemi aptver biezs gaisa slānis un 2/3 no virsas klāj ūdens,
7. MARSS Marsu veido sarkanīgi ieži. Planētas ziemeļu puslodi klāj līdzenumi, bet dienvidu puslodi - kalnu grēdas,
8. JUPITERS Jupiters sastāv galvenokārt no gāzēm un tikai centrālajā daļā lielā spiediena rezultātā izveidojies šķidrs kodols.
9. SATURNS Saturns ir ļoti līdzīgs Jupiteram. Gan planētas atmosfēra, gan dzīles tāpat sastāv galvenokārt no gāzēm.
10. URĀNS Urāns izceļas ar īpatnēju kustību – pa savu orbītu planēta pārvietojas it kā ripodama uz
11. NEPTŪNS Neptūns ir ļoti līdzīgs Urānam. Uz planētas saskatāmas vairākas gaišas un tumšas mākoņu svītras un
12. SAULES SISTĒMAS PLANĒTU SALĪDZINĀJUMS
17. Скачать презентацию

Слайд 2

SAULES SISTĒMU VEIDO SAULE,
ASTOŅAS DAŽĀDA LIELUMA LIELĀS PLANĒTAS
UN MAZĀKI DEBESS ĶERMEŅI

- ASTEROĪDI, KOMĒTAS UN METEOROĪDI.

Слайд 3

SAULE
Saule ir Saules sistēmas lielākais ķermenis un atrodas tās centrā, bet

pārējie debess ķermeņi riņķo ap Sauli.
Tos orbītās notur Saules gravitācijas spēks.
Lielākai daļai planētu apkārt riņķo mazāki debess ķermeņi - pavadoņi.

Слайд 4

MERKURS
Pēc ārējā izskata Merkura virsma ir ļoti līdzīga Mēness virsai. To

klāj daudz krāteru, augstas kraujas un viens līdzenums - Svelmes jūra.
Merkuram nav atmosfēras, tāpēc dienā planētas virsa spēcīgi sakarst, bet naktī stipri atdziest. Lai gan Merkurs ir Saulei tuvākā planēta, uz tā ir visaukstākās naktis Saules sistēmā.
Savas ātrās orbitālās kustības dēļ nosaukta ātrā un viltīgā romiešu dieva Merkura vārdā.

Слайд 5

VENERA
Venēra ir Zemei tuvākā planēta, kas slēpjas aiz bieziem, baltiem mākoņiem.
Sava

izskata dēļ planēta nosaukta, no jūras putām piedzimušās, mīlestības dievietes Veneras vārdā.
Veneru klāj indīgu gāzu mākoņi, kas ļoti labi atstaro Saules gaismu. Veneras virsa ir ārkārtīgi karsta un mākoņi tik biezi, ka cauri tiem nav saredzama Saule.
Uz Venēras ir daudz plašu līdzenumu ar krāteriem, ielejām un kalnu apvidiem. Tur ir arī vulkāni, kas var būt aktīvi.

Слайд 6

ZEME
Zeme ir unikāla planēta.
Zemi aptver biezs gaisa slānis un 2/3 no

virsas klāj ūdens, kas dod iespēju eksistēt dzīvībai.
Visuma telpā pagaidām nav zināma cita, Zemei līdzīga planēta.
Pašlaik, mūsu planēta tāda ir vienīgā un, lai arī cilvēkiem tā šķiet milzīga, no kosmiskiem mērogiem tā ir mazs un trausls graudiņš milzīgajā Visumā.

Слайд 7

MARSS
Marsu veido sarkanīgi ieži.
Planētas ziemeļu puslodi klāj līdzenumi, bet dienvidu puslodi

- kalnu grēdas, sastopami arī meteorītu krāteri.
Kādreiz uz Marsa ir darbojušies vulkāni un tecējušas upes.
Planētai ir retināta atmosfēra, taču elpošanai tā nav piemērota, reizēm tajā novērojamas putekļu vētras. Marsa polus klāj ledus cepures, kas vasarā kūst un kļūst mazākas, bet ziemā - atkal lielākas.

Слайд 8

JUPITERS
Jupiters sastāv galvenokārt no gāzēm un tikai centrālajā daļā lielā spiediena

rezultātā izveidojies šķidrs kodols. Jupiteram nav cietas virsmas.
Ekvatora plaknē no sīkām daļiņām ir izveidojies ļoti plāns un caurspīdīgs gredzens. Iespaidīgo izmēru dēļ tai piešķirts bargā romiešu dievu valdnieka Jupitera vārds.
Jupiteram ir vismaz 79 zināmi dabiskie pavadoņi un atklāto pavadoņu skaits turpina pieaugt.

Слайд 9

SATURNS
Saturns ir ļoti līdzīgs Jupiteram.
Gan planētas atmosfēra, gan dzīles tāpat sastāv

galvenokārt no gāzēm.
Atmosfēras mākoņu joslas daļēji sedz ledus kristālu dūmaka. Ap Saturnu ir milzīgi gredzeni, kas veidoti no miljoniem sīku iežu un ledus gabaliņiem. Gredzens sastāv no daudziem tūkstošiem atsevišķu gredzenu.
Saturnam ir daudz pavadoņu — 61.

Слайд 10

URĀNS
Urāns izceļas ar īpatnēju kustību – pa savu orbītu planēta pārvietojas

it kā ripodama uz sāniem.
Urānu sedz blīva dūmaka, kas piešķir tam zilganzaļu krāsu un neļauj saskatīt detaļas uz planētas mākoņu virsas.
Attālums no Saules ir tik liels, ka tur valda tumsa un sasalums.
Planētu apņem deviņi gredzeni, taču tie ir ļoti šauri un grūti saskatāmi no Zemes.
Planēta ir nosaukta grieķu dievu ciltstēva, debess valdnieka Urāna vārdā.

Слайд 11

NEPTŪNS
Neptūns ir ļoti līdzīgs Urānam.
Uz planētas saskatāmas vairākas gaišas un tumšas

mākoņu svītras un Lielais Tumšais plankums - atmosfēras virpulis.
Zem tā atrodas otrs, mazāks tumšs plankums.
Plankumi nedaudz maina formu un novietojumu.
Planētai arī ir 4 retināti putekļu gredzeni. Atmosfērā esošās gāzes tam piešķir zilo krāsu, tādēļ tas ir nosaukts romiešu jūras dieva Neptūna vārdā.

Слайд 12

SAULES SISTĒMAS PLANĒTU SALĪDZINĀJUMS

Слайд 13

Слайд 14

Слайд 15

Saules sistēma

Содержание

SAULES SISTĒMU VEIDO SAULE, ASTOŅAS DAŽĀDA LIELUMA LIELĀS PLANĒTASUN MAZĀKI DEBESS ĶERMEŅI

SAULESaule ir Saules sistēmas lielākais ķermenis un atrodas tās centrā, bet

MERKURSPēc ārējā izskata Merkura virsma ir ļoti līdzīga Mēness virsai. To

VENERAVenēra ir Zemei tuvākā planēta, kas slēpjas aiz bieziem, baltiem mākoņiem.Sava

ZEMEZeme ir unikāla planēta.Zemi aptver biezs gaisa slānis un 2/3 no

MARSSMarsu veido sarkanīgi ieži.Planētas ziemeļu puslodi klāj līdzenumi, bet dienvidu puslodi

JUPITERSJupiters sastāv galvenokārt no gāzēm un tikai centrālajā daļā lielā spiediena

SATURNSSaturns ir ļoti līdzīgs Jupiteram.Gan planētas atmosfēra, gan dzīles tāpat sastāv

URĀNSUrāns izceļas ar īpatnēju kustību – pa savu orbītu planēta pārvietojas

NEPTŪNSNeptūns ir ļoti līdzīgs Urānam.Uz planētas saskatāmas vairākas gaišas un tumšas