Starptautiskās ekonomiskās attiecības. Starptautiskās tirdzniecības teorijas

Содержание

Слайд 2

Starptautiskās tirdzniecības teorijas Agrās starptautiskās tirdzniecības teorijas: Merkantilisma teorija Klasiskās starptautiskās

Starptautiskās tirdzniecības teorijas

Agrās starptautiskās tirdzniecības teorijas:
Merkantilisma teorija
Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas:
Absolūto priekšrocību

teorija
Relatīvo (salīdzināmo) priekšrocību teorija
Modernās starptautiskās tirdzniecības teorijas:
Hekšera-Olina modelis
Leontjeva paradokss
Слайд 3

Agrīnā starptautiskās tirdzniecības teorija: MERKANTĪLISMS Pasaules bagātība ir ierobežota, tātad viena

Agrīnā starptautiskās tirdzniecības teorija: MERKANTĪLISMS

Pasaules bagātība ir ierobežota, tātad viena valsts

var kļūt bagātāka tikai uz citu valstu rēķina. Tātad nepieciešams stiprs valdības aparāts, kas nodrošina valsts izaugsmi un aizstāv valsts intereses, piedaloties pasaules bagātību prdalīšanā.

Asociējot valsts pārticību ar dārgmetālu daudzumu valstī, merkantīlisti sprieda:
jāeksportē pēc iespējas vairāk, bet jāimportē pēc iespējas mazāk, jo tas ienes valstī naudu
valstij jāuzkrāj zelts un sudrabs
jāeksportē tikai gatavā produkcija, jāimportē tikai resursi
jāizveido stingra valsts kontrole ārējās tirdzniecības jomā (praktiski - ar kvotu, tarifu un citu tirdzniecības politikas instrumentu palīdzību jāuztur pozitīva tirdzniecības bilance, jāaizliedz koloniju tirdzniecība ar citām valstīm izņemot metropoliju, aizliegt privātpersonām zelta izvešanu u.t.t.)

Ekonomiskā sistēma sastāv no 3 sektoriem:
Ražošanas sektors
Agrārais sektors
Ārvalstu kolonijas

Слайд 4

Merkantilisma kļūdas Merkantīlisma teorija uzskata, ka ekonomiskā sistēma funkcionē nepilnas nodarbinātības

Merkantilisma kļūdas

Merkantīlisma teorija uzskata, ka ekonomiskā sistēma funkcionē nepilnas nodarbinātības

apstākļos, kuras rezultātā, papildus zelta pieplūdums savienojoties ar papildus nenodarbinātajiem palielinās produktivitāti.
-   Merkantīlisms nepieņem, ka bagātība var augt ne tikai uz pasaules resursu bagātības rēķina, bet arī uz “pievienotās vērtības” rēķina.
Šīs teorijas rezultātā valstu ārējo tirdzniecību ierobežoja mākslīgas tirgus barjeras un dažādie valstu tirdzniecības likumi, kas pārklājās, atradās pretrunā viens ar otru.
Слайд 5

Merkantilisma kritika (David Hume, 1711 – 1776) Hjuma modelis “cenas –zelts –plūsmas”

Merkantilisma kritika (David Hume, 1711 – 1776)

Hjuma modelis “cenas –zelts –plūsmas”

Слайд 6

ABSOLŪTO PRIEKŠROCĪBU TEORIJA Ādams Smits (1723-1790) Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas Valstij

ABSOLŪTO PRIEKŠROCĪBU TEORIJA Ādams Smits (1723-1790)

Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas
Valstij izdevīgi pārdot

preces, kuru ražošanā tai ir absolūtās priekšrocības – spēja saražot preces ar zemākām izmaksām nekā citā valstī.
ABSOLŪTĀS PRIEKŠROCĪBAS NOSAKA:
✔ valsts ģeogrāfiskais stāvoklis;
✔ klimatiskie apstākļi;
✔ ražošanas resursu pieejamība;
✔ tehnoloģija.
Darba dalīšanas priekšrocības ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskajā līmenī.
Слайд 7

Absolūto priekšrocību izpausmes Eksporta monopols Ražošanas specializācija Dabas apstākļi Dabas resursi

Absolūto priekšrocību izpausmes

Eksporta
monopols

Ražošanas
specializācija

Dabas apstākļi

Dabas resursi

Augsta
tehnoloģija

Augsta
kvalifikācija

Tējas valstis Naftas

valstis Elektronika Biopreperāti
Kafijas valstis Dimantu valstis Automobīļu būve Farmācija
Rīsa valstis

Kāpēc tirgojas valstis, ja šo absolūto priekšrocību nav?

Слайд 8

Starptautiskās tirdzniecības pamatojums

Starptautiskās tirdzniecības pamatojums

Слайд 9

Ja valstis savā starpā netirgojas, bet dažādu preču ražošanas izmaksu attiecības

Ja valstis savā starpā netirgojas, bet dažādu preču ražošanas izmaksu attiecības

tajās atšķiras, tad katras valsts rīcībā ir salīdzināmā priekšrocība, proti, tai vienmēr būs tāda prece, kuras ražošana būs efektīvāka nekā citu preču ražošana, pastāvot esošajām izmaksu attiecībām dažādās valstīs
tirgošanās pamatā ir dažādu preču ražošanas izmaksu starpība un nevis šo izmaksu absolūtais lielums
Starptautiskā tirdzniecība → racionālāka resursu izmantošana → ekonomiskā efektivitāte

RELATĪVO (SALĪDZINOŠO) PRIEKŠROCĪBU TEORIJA D.Rikardo (1772 – 1823)

Слайд 10

RELATĪVO (SALĪDZINOŠO) PRIEKŠROCĪBU TEORIJA Ieguvumu no tirdzniecības var aplūkot divējādi: no

RELATĪVO (SALĪDZINOŠO) PRIEKŠROCĪBU TEORIJA

Ieguvumu no tirdzniecības var aplūkot divējādi:
no darba izmaksu

ekonomijas viedokļa,
no patēriņa palielināšanas viedokļa
Teorijas trūkumi
Neņem vērā transporta izdevumus, kuri var padarīt tirdzniecību par neefektīvu pat tad, ja valstij ir salīdzināmās priekšrocības konkrētās preces ražošanā;
Ignorē ārējās tirdzniecības ietekmi uz ienākumu sadali valsts iekšienē, cenu un darba algu svārstībām, inflāciju un starptautisko kapitāla kustību;
Vadās no tā, ka eksistē tikai viens ražošanas faktors – darbs;
Vadās no tā, ka pastāv pilnīga nodarbinātība;
Neizskaidro tirdzniecību starp aptuveni vienādām valstīm.
Слайд 11

HEKŠERA-OLINA MODELIS FAKTORU SALĪDZINĀŠANAS TEORIJA Modernās starptautiskās tirdzniecības teorijas: Šī teorija

HEKŠERA-OLINA MODELIS FAKTORU SALĪDZINĀŠANAS TEORIJA

Modernās starptautiskās tirdzniecības teorijas:

Šī teorija apvieno starptautiskās tirdzniecības

efektivitāti un valsts nodrošinātību ar ražošanas faktoriem.
dažādu preču ražošanā izmanto nevienādas ražošanas faktoru proporcijas;
valstu nodrošinātība ar ražošanas faktoriem ir dažāda;
izskaidro cenu atšķirības dažādās valstīs pirms tās iesaistās ārējā tirdzniecībā
Šodien daudzas industriāli attīstītas valstis, kas ir līdzvērtīgi nodrošinātas ar ražošanas resursiem, intensīvi tirgojas savā starpā.
Слайд 12

HEKŠERA-OLINA MODELIS FAKTORU SALĪDZINĀŠANAS TEORIJA Izskaidro cenu atšķirības dažādās valstīs pirms

HEKŠERA-OLINA MODELIS FAKTORU SALĪDZINĀŠANAS TEORIJA

Izskaidro cenu atšķirības dažādās valstīs pirms tās iesaistās

ārējā tirdzniecībā
Izskaidro, kāpēc darba ražīgums dažādās valstīs atšķiras
Norāda uz to, ka valstīm ir atšķirīga relatīvā nodrošinātība ar ražošanas faktoriem, kas, savukārt, ietekmē izmaksas konkrētajās nozarēs
Слайд 13

Hekšera –Olinsa modelis Tiek piedāvāts tā sauktajā 2 x 2 x

Hekšera –Olinsa modelis

Tiek piedāvāts tā sauktajā 2 x 2 x 2

formātā:
Divi ražošanas faktori (piem., kapitāls un darbs)
Divas preces Prece Y (piem., automobīļi) un Prece X (piem., tekstilizstrādājumi)
Divas valstis (valsts B ir industriāla valsts (kapitālietilpīga), un valsts A - zemāk attīstīta (darbietilpīga) valsts)
Слайд 14

Hekšera-Olinsa modelis Katra valsts eksportē tās preces, kuru ražošanai tai ir

Hekšera-Olinsa modelis

Katra valsts eksportē tās preces, kuru ražošanai tai ir ražošanas

faktori ar relatīvo pārpalikumu, un importē tās preces, kuru ražošanai tai relatīvi trūkst ražošanas faktoru.

Valsts A

Слайд 15

Hekšera –Olina teorija iet tālāk par salīdzināmo priekšrocību teoriju: tā ne

Hekšera –Olina teorija iet tālāk par salīdzināmo priekšrocību teoriju:
tā ne tikai

atzīst, ka tirdzniecības pamatā ir salīdzināmās priekšrocības, bet arī nosaka salīdzināmo priekšrocību cēloņus – atšķirības valstu nodrošinātībā ar ražošanas faktoriem.
Teorija pamatojas ne tikai uz faktoru darbs, bet ietver ar kapitālu un zemi.
Слайд 16

Ļeontjeva paradokss Vasīlijs Ļeontjevs, izmantojot 1947.g. statistikas datus par ASV, parādīja,

Ļeontjeva paradokss
Vasīlijs Ļeontjevs, izmantojot 1947.g. statistikas datus par ASV, parādīja,

ka neskatoties uz to, ka ASV tika uzskatīta par relatīvi ar kapitālu bagātu valsti, tā eksportēja darbietilpīgas preces un importēja kapitālietilpīgas preces.
To skaidro ar :
Pēckara periodā ASV izmantoja stingru protekcionisma politiku.
ASV centās ievest lētākās dabiskās izejvielas.
Слайд 17

ALTERNATĪVIE STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS MODEĻI Preces dzīves cikla teorija Raymond Vernon 1.

ALTERNATĪVIE STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS MODEĻI

Preces dzīves cikla teorija
Raymond Vernon
1.

JAUNS PRODUKTS
Produkta starptautiskais dzīves cikls sākas attīstītā valstī tirgū ieviešot jaunu, inovatīvu produkciju.
Labāk situētie klienti daudz labprātāk iegādāsies un vēlēsies izmēģināt jaunu, dārgu produktu.
Šī posma nobeigumā var sākties eksports uz citām ražošanas valstīm. Citās attīstītajās nācijās ir patērētāji ar līdzīgām vēlmēm un ienākumiem, kas padara eksportēšanu par vieglāko pirmo soli internacionalizācijas procesā.
Konkurenci sagādā daži vietēji spēlētāji, kas ražo paši savus unikālus produktu variantus.
Слайд 18

Preces dzīves cikla teorija Raymond Vernon 2. PRODUKTA NOBRIEŠANA Eksports uz

Preces dzīves cikla teorija
Raymond Vernon
2. PRODUKTA NOBRIEŠANA
Eksports uz

attīstīto valstu tirgiem laika gaitā pieaug, padarot ekonomiski iespējamu un dažkārt politiski svarīgu ražošanas uzsākšanu vietējā līmenī.
Produkta dizains un ražošanas process nostabilizējas.
Ārvalstu tiešās investīcijas mazina vienības izmaksas, jo samazinās darbaspēka un transportēšanas izdevumi.
Ārzemju ražošanas struktūrvienības apkalpo vietējos tirgus, aizvietojot eksportu no uzņēmuma valsts.
Šajos svešajos tirgos parādās konkurence no vietējiem uzņēmumiem. Sāk augt pieprasījums pēc eksporta uz valstīm ar mazākiem ienākumiem.
Слайд 19

Preces dzīves cikla teorija Raymond Vernon 3. STANDARTIZĒTS PRODUKTS Šī posma

Preces dzīves cikla teorija
Raymond Vernon
3. STANDARTIZĒTS PRODUKTS
Šī posma gaitā

galvenie tirgi tiek piesātināti. Uzņēmums vairāk koncentrējas uz izmaksu samazināšanu, nevis uz produkta papildu īpašību izstrādi. Rezultātā produkts un tā ražošanas process paliek aizvien standartizētāks.
Darbaspēku ir iespējams aizvietot ar kapitālu. “Ja tiek pilnībā izmantota mēroga ekonomija, galvenais arguments par labu kādas vietas izvēlei ir darbaspēka izmaksas.”
Lai atspēkotu cenu konkurenci un pārvarētu tirdzniecības barjeras, ražošana tiek pārcelta uz valsti ar zemākiem ienākumiem.
Pieprasījums pēc oriģinālā produkta uzņēmuma valstī samazinās pēc jauno tehnoloģiju ieviešanas. Mehānismi, kas veic ražošanas darbības, bieži vien paliek valstī, kur tehnoloģija sākotnēji ieviesta.
Слайд 20

Centrālā ringa modelis M. Porters Analizēja konkurētspējīgās priekšrocības, vadoties pēc pieņēmuma,

Centrālā ringa modelis M. Porters

Analizēja konkurētspējīgās priekšrocības, vadoties pēc pieņēmuma, ka

pasaules tirgū konkurē firmas, nevis valstis
Uzņēmuma konkurētspēju nosaka:
tirgus konkurences mehānisma īpatnības, kurā uzņēmums darbojas;
pozīcija, kādu uzņēmums ieņem šajā tirgū.
Faktori, kas ir vissvarīgākie konkurences priekšrocībai vairumā nozaru, it sevišķi nozarēs, kas visbūtiskākās ražīguma pieaugumam progresīvā ekonomikā, ir nevis mantoti, bet radīti valsts ietvaros ar tādu procesu palīdzību, kas plaši atšķiras dažādās valstīs un nozarēs