DIenvidamērika

MAINĪJUŠĀS. DABAS ZONAS MAINĀS VIRZIENĀ NO POLIEM UZ EKVATORU, KĀ ARĪ PALIELINOTIES AUGSTUMAM VIRS JŪRAS LĪMEŅA.

mēneši). Vasaras ir īsas, gaišas un vēsas. Vasarā daudzgadīgā sasaluma augsne nespēj atkust. Tāpēc tundrā neaug koki, bet tikai puskrūmi, ķērpji un sūnas. Tundrā dzīvo ziemeļbrieži, ligzdo putni, ir daudz dažādu kukaiņu. Iedzīvotāji nodarbojas ar briežkopību.

ir tik siltas, ka spēj izkust daudzgadīgā sasaluma slānis augsnē. Tas parasti novērojams tad, ja gada siltākajā mēnesī vidējā temperatūra ir virs +10 °C. Ziemas var būt ļoti bargas. Ziemeļu puslodē taiga atrodas uz dienvidiem no tundras, mērenās joslas ziemeļu daļā. Trūdvielu slānis augsnē ir tikai dažus centimetrus biezs, jo trūkst zaļo augu masas, kas ietekmē tā veidošanos. Dienvidu puslodē skujkoki gandrīz nav sastopami, jo attiecīgajos platuma grādos ir okeāns un nav sauszemes.
Izplatītākie koki taigā ir egles, priedes, baltegles, lapegles. Tās ir izturīgas pret ziemas salu. Taigā dzīvo aļņi, vilki, lapsas, lāči, sermuļi un citi dzīvnieki. Iedzīvotāji nodarbojas ar kokmateriālu sagatavošanu un medī kažokzvērus.

aizņem mērenās joslas vidusdaļu. Tur aug ozoli, liepas, kļavas, skābarži, bērzi, egles, priedes un citi koki, kā arī dažādi zālaugi.
Ja gada aukstākajā mēnesī vidējā temperatūra ir virs + 3 °C, tad mežā ir labvēlīgi apstākļi lapu koku augšanai.
Šī dabas zona ir blīvi apdzīvota, meži lielās platībās iznīcināti. Augsnēs ir biezāks trūdvielu slānis. Tās ir auglīgākas un izmantojamas lauksaimniecībā. Cilvēki audzē labību, dažādus dārzeņus, nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību.

ir ļoti auglīgas melnzemes augsnes, bet nokrišņu trūkuma dēļ mežu nav. Stepē iztvaikošana ir lielāka nekā nokrišņu daudzums, kokiem nepietiek mitruma, tāpēc var augt tikai daži sīki krūmi un zāle. Stepē dzīvo daudz grauzēju, antilopes, strausi un citi dzīvnieki. 
Stepes ir svarīgs zemkopības rajons, kur audzē labību, tāpēc daudzviet stepju dabiskā veģetācija, it īpaši senos intensīvas zemkopības rajonos, praktiski nav saglabājusies. 

raksturīga subtropu joslai, galvenokārt Vidusjūras piekrastē. Tur aug cipreses, pīnijas, oleandri, citrusi. Augiem ir cietas lapas vai dzelkšņi, kas nesažūst vasaras karstumā. Šajā zonā atrodas daudz slaveno kūrortu. Lielas platības aizņem vīnogu plantācijas un augļu dārzi (olīvkoki, apelsīni, persiki). 

no tuksnešiem uz mitrajiem ekvatoriālajiem mežiem. Savannas veidojas, ja gada vēsākajā mēnesī vidējā temperatūra ir virs + 18°C, bet iztvaikošana pārsniedz nokrišņu daudzumu. Savannās aug vairākus metrus gara zāle, atsevišķi koki (akācijas, baobabi). 

ir sausākie apgabali uz Zemes, kur valda arī liels karstums. Augu valsts ir ļoti nabadzīga, vai arī tās nav vispār. Aug tikai vērmeles, sīki ērkšķu krūmi, kaktusi. Klejotāji lopkopji audzē kamieļus, kazas, aitas. Oāzēs, kur ir ūdens, audzē kokvilnu, rīsus, dateļpalmas. Savvaļā dzīvo čūskas, zirnekļi, skorpioni.