Politikas jēdziens. Ko pēta politikas zinātne

Август 4, 2022

Главная
Государство
Politikas jēdziens. Ko pēta politikas zinātne

Содержание

2. 1. Politikas jēdziens
3. Vārda etimoloģija jeb cilme: Jēdziens politika “nāk” no grieķu polis – valsts, pilsēta, pils, cietoksnis, kopiena,
4. Tātad šis jēdziens “dzimis” no polis un tālāk “attīstījies” caur komunālo, reģionālo, valsts un globālo politiku.
5. “Šaurākā” pieeja
6. Politika – viss, kas saistīts ar valsts pārvaldi.
7. Bieži uzmanība tiek pievērsta atsevišķiem ar valsts pārvaldi saistītiem aspektiem: 1. Varai; 2. Attiecību “kārtošanai”; 3.Dažādu
8. “Plašākā” pieeja
9. Pēdējā laikā populāra versija: par politisku var uzskatīt jebkuru rīcību, kas vērsta uz visiem (attiecīgajā cilvēku
10. E. Heivuds: cilvēku kopā dzīvošanas pašu vispārīgāko noteikumu radīšanas, saglabāšanas un pilnveidošanas process.
11. Politikas 3 dimensijas: 1. Polity (formālā) - politiskās sistēmas uzbūve, organizācija, politiskās normas pēc kurām tiek
12. 2. Politics (procesuālā) – politiķu rīcība, jeb aisberga redzamā daļa. Bieži vien tieši ar šo dimensiju
13. 3. Policy (saturiskā) – kādā veidā valsts vara risina tos vai citus sabiedrībai svarīgus jautājumus. Piemēram,
14. 2. Ko pēta politikas zinātne?
15. Politikas zinātne, jeb politoloģija pēta politiku. Politikas zinātne ir sistemātiska nodarbe ar politikas dažādiem aspektiem.
16. Politikas zinātne ir zinātniska pieeja ļoti vecai un praktiskai ar cilvēku kā sabiedrisku būtni saistītai nodarbei
17. D.Īstons: Politoloģija ir zinātne par to, kā tiek pieņemti lēmumi, kas skar visu sabiedrību un tāpēc
18. Politikas zinātnes apakšnozares: 1. Politikas filozofija – kam jāvalda, kā jāvalda utt.; vienlīdzība un brīvība utt.;
19. 4. Politikas socioloģija – galvenokārt politiskās kultūras, arī vēlēšanu izpēte; 5. Starptautiskā politika – starpvalstu attiecības
20. Nedaudz vēstures ASV Pirmā politikas zin. katedra – 1866. Pirmais žurnāls – 1886. 1900.g. jau pusducī
22. Скачать презентацию

Слайд 2

1. Politikas jēdziens

Слайд 3

Vārda etimoloģija jeb cilme: Jēdziens politika “nāk” no grieķu polis – valsts,

pilsēta, pils, cietoksnis, kopiena, sabiedriskās lietas.

Слайд 4

Tātad šis jēdziens “dzimis” no polis un tālāk “attīstījies” caur komunālo,

reģionālo, valsts un globālo politiku. Piemēram, apkārtējās vides aizsardzības politika, finanšu politika, sociālā politika, iekšpolitika – ārpolitika utt.

Слайд 5

“Šaurākā” pieeja

Слайд 6

Politika – viss, kas saistīts ar valsts pārvaldi.

Слайд 7

Bieži uzmanība tiek pievērsta atsevišķiem ar valsts pārvaldi saistītiem aspektiem: 1. Varai; 2.

Attiecību “kārtošanai”; 3.Dažādu labumu pārdalei.

Слайд 8

“Plašākā” pieeja

Слайд 9

Pēdējā laikā populāra versija: par politisku var uzskatīt jebkuru rīcību, kas

vērsta uz visiem (attiecīgajā cilvēku grupā) obligātu, jeb saistošu lēmumu pieņemšanu.

Слайд 10

E. Heivuds: cilvēku kopā dzīvošanas pašu vispārīgāko noteikumu radīšanas, saglabāšanas un

pilnveidošanas process.

Слайд 11

Politikas 3 dimensijas: 1. Polity (formālā) - politiskās sistēmas uzbūve, organizācija, politiskās

normas pēc kurām tiek spēlēta politikas spēle;

Слайд 12

2. Politics (procesuālā) – politiķu rīcība, jeb aisberga redzamā daļa. Bieži

vien tieši ar šo dimensiju tiek identificēta politika;

Слайд 13

3. Policy (saturiskā) – kādā veidā valsts vara risina tos vai

citus sabiedrībai svarīgus jautājumus. Piemēram, pensiju politika.

Слайд 14

2. Ko pēta politikas zinātne?

Слайд 15

Politikas zinātne, jeb politoloģija pēta politiku. Politikas zinātne ir sistemātiska nodarbe

ar politikas dažādiem aspektiem.

Слайд 16

Politikas zinātne ir zinātniska pieeja ļoti vecai un praktiskai ar cilvēku

kā sabiedrisku būtni saistītai nodarbei – politikai.

Слайд 17

D.Īstons: Politoloģija ir zinātne par to, kā tiek pieņemti lēmumi, kas skar

visu sabiedrību un tāpēc šos lēmumus vairumā gadījumu vairums cilvēku uzskata par sev saistošiem.

Слайд 18

Politikas zinātnes apakšnozares: 1. Politikas filozofija – kam jāvalda, kā jāvalda utt.;

vienlīdzība un brīvība utt.; 2. Politisko ideju vēsture – materiāls politiskajai filozofijai; 3. Politiskās sistēmas izpēte un salīdzinoša analīze, jeb salīdzināmā politika;

Слайд 19

4. Politikas socioloģija – galvenokārt politiskās kultūras, arī vēlēšanu izpēte; 5. Starptautiskā

politika – starpvalstu attiecības un konflikti, starptautisko organizāciju darbība utt. 6. Politikas teorija

Слайд 20

Nedaudz vēstures ASV Pirmā politikas zin. katedra – 1866. Pirmais žurnāls – 1886. 1900.g. jau

pusducī ASV universitāšu var iegūt doktora grādu politikas zinātnē 1903.g. - tiek nodibināta Amerikas politikas zinātnes asociācija (nedaudz vairāk par 200 cilvēkiem)