Arheoloģiskie izrakumi Jelgavas teritorijā

Июль 29, 2022

Главная
История
Arheoloģiskie izrakumi Jelgavas teritorijā

Содержание

2. Darba merķis Izpētīt, kas tika atrasts arheoloģiskajos izrakumos Jelgavas pilī, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
3. Darba uzdevumi Iepazīties ar literatūru un interneta resursiem, apkopot informāciju par doto tēmu. Apmeklēt Jelgavas pils
4. Atradumi Jelgavas pilī 2003.gada sensacionāls atradums - iemūrēts galvaskauss 16.gadsimta Sigismunda III monēta Rekonstrukcijas darbi 20.gadsimta
5. 2003.gada sensacionāls atradums - iemūrēts galvaskauss 2003.gada jūlijā kāds būvfirmas "Fasādes portāls" mūrnieks, izņemot nodrupušu ķieģeli,
6. 1.att. Jelgavas pils sienā atrastais galvaskauss (attēls no interneta resursiem)
7. 16.gadsimta Sigismunda III monēta Māris Binde ir viens no vietējiem novadpētniecības entuziastiem, kas sadarbojas ar Jelgavas
8. 16.gadsimta Sigismunda III monēta Ar īpaša metāla meklētāja palīdzību Māris Binde apmēram 1 metra dziļumā atklāja
9. 2.att. Polijas karaļa Sigismunda III monēta 16.gs (attēls no interneta resursiem)
10. Rekonstrukcijas darbi 20.gadsimta beigās Jelgavas pilij ir ļoti bagāta vēsture un kad tajā notika rekonstrukcijas darbi,
11. 3.att. Glezna " Karaļa meita ar freilenēm atpūšas"(darba autoru foto)
12. Atradumi Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642-1682) Kurzemes hercogiste bija
13. 4.att. Senie lielgabali Academija Petrina teritorijā (attēls no interneta resursiem)
14. Atradumi Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā Formas, kurās atlēja lielgabalus izgatavoja viens meistars un
15. Atradumi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī Lai aplūkotu un iepazītos ar naudu, kas ir izgatavota hercogistes
16. 5.att. 13.-14.gs. Trīsvienības tornī atrastās monētas (darba autoru foto)
17. Ģederta Eliasa muzeja apmeklējums Projektu nedēļā mēs apmeklējām ĢedertaEliasa muzeju. Tur mēs ne tikai apskatījām eksponātus,
18. 16.att. Atrastās pogas, saktas un monētas ( darba autoru foto )
19. Ģederta Eliasa muzeja apmeklējums Visvairāk priekšmetu ir atrasti pilskalnos. Nozīmīgākie atradumi ir ieroči, kas saglabājušies no
20. Intervija ar arheologu Andri Tomašūnu Mēs rakstām pētniecisko darbu par arheoloģiskajiem izrakumiem Jelgavas teritorijā un mēs
21. Kāpēc Jūs nodarbojaties ar arheoloģiju? Kas Jūs interesē šajā nozarē? Arheoloģija ir zinātne ar praktisku darbošanos,
22. 3. Ar ko Jelgava ir piemērota arheoloģijai? Jelgavas pilsētai 750 gadi. Ir sena vēsture, izveidojies kultūrslānis
23. 5. 2012.gadā Lielās ielas rekonstrukcijas procesā tika atklātas unikālas vēsturiskās liecības, kuras vairākus gadu desmitus bija
24. 6. Kam tiek nodoti arheoloģiskajos izrakumos atrastie artefakti (liecības)? Kur tos ir iespējams apskatīt? Arheoloģiskie atradumi
25. 8. Kura laikmeta artefaktus visbiežāk atrod arheoloģiskajos izrakumos Jelgavā? Visvairāk ir 17.-20.gs. priekšmetu atradumi. 9. Kas
26. Secinājumi Vēstures liecības parasti tiek iegūtas arheoloģiskajos izrakumos. Visvairāk senlietu Jelgavas teritorijā ir saglabājušās no bronzas
28. Скачать презентацию

Слайд 2

Darba merķis
Izpētīt, kas tika atrasts arheoloģiskajos izrakumos Jelgavas pilī, Ģederta

Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornī un Jelgavas teritorijā vispār. Kuri no izrakumiem bija vissenākie, kuri visnozīmīgākie.

Слайд 3

Darba uzdevumi
Iepazīties ar literatūru un interneta resursiem, apkopot informāciju par doto

tēmu.
Apmeklēt Jelgavas pils muzeju un intervēt muzeja darbiniekus.
Apmeklēt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju un intervēt muzeja darbiniekus.
Intervēt arheologu Andri Tomašūnu.

Слайд 4

Atradumi Jelgavas pilī
2003.gada sensacionāls atradums - iemūrēts galvaskauss
16.gadsimta Sigismunda III monēta

Rekonstrukcijas darbi 20.gadsimta beigās

Слайд 5

2003.gada sensacionāls atradums - iemūrēts galvaskauss
2003.gada jūlijā kāds būvfirmas "Fasādes portāls"

mūrnieks, izņemot nodrupušu ķieģeli, Jelgavas pils sienā atrada nišu ar cilvēka galvaskausu. Niša atrodas apmēram 14 metru augstumā zem jumta karnīzes, starp trešā stāva logu un jumta dzegu. Šāds mūrējums varēja tapt pils būvniecības laikā no 1738. līdz 1740. gadam. Pēc atraduma fotofiksācijas galvaskauss tika aizvests uz Rīgu antropoloģiskai ekspertīzei.

Слайд 6

1.att. Jelgavas pils sienā atrastais galvaskauss (attēls no interneta resursiem)

Слайд 7

16.gadsimta Sigismunda III monēta
Māris Binde ir viens no vietējiem novadpētniecības entuziastiem,

kas sadarbojas ar Jelgavas pils vēstures muzeju. Viņš piedalījas Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona rezidences vēsturisko noslēpumu pirmajos papildus pētījumus. Remontdarbu laikā Lauksaimniecības universitātes saimnieciskās daļas rajonā tika izmeklēta tranšeja, pārbaudīti grunts paraugi. Šajā teritorijā tika atrasts bagāts zemes (līdz 3 metriem) kultūrslānis, kas ir potenciāli piemērots meklējumiem.

Слайд 8

16.gadsimta Sigismunda III monēta
Ar īpaša metāla meklētāja palīdzību Māris Binde apmēram

1 metra dziļumā atklāja poļu sudraboto grasi ar Poļu karaļa Sigizmunda III diezgan skaidri saglabājušos profilu virsējā daļā un gravējumu latīņu valodā.

Слайд 9

2.att. Polijas karaļa Sigismunda III monēta 16.gs (attēls no interneta resursiem)

Слайд 10

Rekonstrukcijas darbi 20.gadsimta beigās
Jelgavas pilij ir ļoti bagāta vēsture un kad

tajā notika rekonstrukcijas darbi, tika atrasts daudz senlietu.
Pilī tika atrsti16 dažādi izstrādājumi no čuguna. Aplūkojot tos uzmanīgi, var redzēt , ka uz tiem ir attēloti eņģeļi , lauvas u.c. Tie bija izveidoti Tulā un tika atrasti 20.gs. beigās. Bauskā tika atrasts vēl viens izstrādājums no čuguna – „ Delfīns”, tas arī ir no Jelgavas pils . Jelgavas pilī ir saglabājusies arī Prūsijas karaļa monēta no sudraba (18. gs.). Ir saglabājušās arī senas gleznas no 18. gadsimta.

Слайд 11

3.att. Glezna " Karaļa meita ar freilenēm atpūšas"(darba autoru foto)

Слайд 12

Atradumi Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
Hercoga Jēkaba valdīšanas

laikā (1642-1682) Kurzemes hercogiste bija labi bruņota ar čuguna lielgabaliem, ko izgatavoja vietējie meistari. Kurzemē bija 15 tēraudlietuves, to vidū 8 čugunlietuves. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā tika izlieti 1400 lielgabali. Lietuvēs galvenokārt strādāja vācu, holandiešu, zviedru amatnieki, kurus bija uzaicinājis pats hercogs. Amatnieki apmācīja vietējos mācekļus.

Слайд 13

4.att. Senie lielgabali Academija Petrina teritorijā (attēls no interneta resursiem)

Слайд 14

Atradumi Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
Formas, kurās atlēja lielgabalus

izgatavoja viens meistars un divi mācekļi, urbšanasdarbus veica trīs meistari. Nedēļas laikā tika izgatavoti 2-3 lielgabali, kas svēra 320-1200 kilogramu. Zemgalē ieguva purva rūdu, ko uz vietas arī kausēja. Līdzās lielākajai darbnīcai Dzelzsāmuri Baldonē, lietuvēm Emburgā un Vecmuižā, lietuve darbojās arī hercoga Jēkaba pilī. Lietuvē tika kalti pakavi, naglas, taisītas lodes un musketes. Čugunu hercogs izdevīgi mainīja vai iepirka Skandināvijā un Krievijā.

Слайд 15

Atradumi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī
Lai aplūkotu un iepazītos ar naudu,

kas ir izgatavota hercogistes laikos, jādodas uz baznīcas otro stāvu, kur ir izvietota ekspozīcija – Kurzemes un Zemgales hercogistes monētu kolekcija, kas ir lielākā Baltijā. Īpašu uzmanību piesaista monētas, kas ir atrastas arheoloģisko izrakumu laikā - Skotijas penijs, krievu kapeikas , zviedru ēras nauda un dažādu citu valstu monētas, kas stāsta par reālu naudas apgrozījumu Kurzemes teritorijā.

Слайд 16

5.att. 13.-14.gs. Trīsvienības tornī atrastās monētas (darba autoru foto)

Слайд 17

Ģederta Eliasa muzeja apmeklējums
Projektu nedēļā mēs apmeklējām ĢedertaEliasa muzeju. Tur mēs

ne tikai apskatījām eksponātus, bet arī sarunājāmies ar muzeja darbinieku Arturu Melderi. Sarunas laikā mēsuzzinājām daudz jaunas informācijas.
Arheoloģiskie atradumi galvenokārt saglabājušies no bronzas un akmens laikmeta. Ir atrasti akmens cirvji, bultas, dažādi ieroči no bronzas un akmens.Kā arī bija daudz saktu, pogu, gredzenu, monētu u.c.
17.att.Akmens laikmeta instrumenti(darba autoru foto)
Vissenākais atradums ir bronzas zobens.

Слайд 18

16.att. Atrastās pogas, saktas un monētas ( darba autoru foto )

Слайд 19

Ģederta Eliasa muzeja apmeklējums
Visvairāk priekšmetu ir atrasti pilskalnos. Nozīmīgākie atradumi ir

ieroči, kas saglabājušies no Livonijas laikmeta. Šie atradumi palīdz vēsturniekiem labāk izpētīt Latvijas vēsturi.
Arturs Melderis uzskata, ka visinteresantākais muzeja eksponāts ir zobens no Livonijas laikiem. Zobenu muzejā nav daudz tāpēc, ka tajā laikā ne visiem bija zobens, tā bija dārga prece. Zemgaļiem bija raksturīgi cirvju, nevis zobeni. Lielākā daļa zobenu, kas bija Latvijas teritorijā dzīvojošajām ciltīm bija ievesti no Skandināvijas, jo tur bija lielāka dzelzs ieguve un prasmīgāki amatnieki, kas spēja tos izgatavot.

Слайд 20

Intervija ar arheologu Andri Tomašūnu
Mēs rakstām pētniecisko darbu par arheoloģiskajiem izrakumiem

Jelgavas teritorijā un mēs gribam uzzināt, cik vien iespējams vairāk par tiem. Visvairāk informācijas mēs varam iegūt no cilvēka, kurš vadīja šos izrakumus. Andris Tomašūns ir vēsturnieks, sabiedrības mācības pasniedzējs. Viņš ir pazīstama persona ne tikai Jelgavā, bet arī Latvijā. Interviju ar Andri Tomašūnu mēs piedāvājam tālāk.

Слайд 21

Kāpēc Jūs nodarbojaties ar arheoloģiju? Kas Jūs interesē šajā nozarē? Arheoloģija ir

zinātne ar praktisku darbošanos, vēstures izpētē. Zeme slēpj pagātnes liecības un interesanti ir tās atrast, izskaidrot senu lietu nozīmi.
Kas Jūs piesaistīja arheoloģijai? Reta nodarbošanās. Un vienmēr iespējami negaidīti atklājumi

Слайд 22

3. Ar ko Jelgava ir piemērota arheoloģijai? Jelgavas pilsētai 750 gadi. Ir

sena vēsture, izveidojies kultūrslānis no 1 līdz 2 metriem.
4. Vai šobrīd Jelgavā ir aktuāla arheoloģija? Kāda ir jauniešu attieksme pret to? Vai jaunieši ir ieinteresēti arheoloģijā? Neesmu pētījis jauniešu attieksmi pret arheoloģiju, bet cilvēkiem ir bijusi liela interese par izrakumu gaitu. To varēja redzēt ekskursijās pa izrakumiem, kad atnāca vairāki simti interesentu.

Слайд 23

5. 2012.gadā Lielās ielas rekonstrukcijas procesā tika atklātas unikālas vēsturiskās liecības,

kuras vairākus gadu desmitus bija apslēptas zem biezās asfalta kārtas. Jūs esat piedalījies šajos izrakumos. Kas jūs pārsteidza? Kas šajos izrakumos tika atrasts? Jelgavā arheoloģiskā uzraudzība notiek no 2011.gada būvdarbiem. Atradumu, kas stāsta par Jelgavas vēsturi, ir daudz. Izrakumi turpināsies tik ilgi, cik ilgi Jelgavā notiks būvdarbi vecpilsētas teritorijā.

Слайд 24

6. Kam tiek nodoti arheoloģiskajos izrakumos atrastie artefakti (liecības)? Kur tos

ir iespējams apskatīt? Arheoloģiskie atradumi nonāk Jelgavas Ģederta Eliasa VMM. Tur tos varēs apskatīt, bet vispirms muzejam ir senlietas jārestaurē, jāiekonservē.
7. Kādi ir interesantākie artefakti, kuri ir atrasti arheoloģiskajos izrakumos Jelgavā? Atrod monētas, dažādas ādas apkalumu detaļas, zirglietas, kara mantas, pogas, pīpju fragmentus, keramikas izstrādājumus, koka un ādas priekšmetus u.c.

Слайд 25

8. Kura laikmeta artefaktus visbiežāk atrod arheoloģiskajos izrakumos Jelgavā? Visvairāk ir 17.-20.gs.

priekšmetu atradumi.
9. Kas vēl ir apslēpts zem Jelgavas kultūrslāņa? Raksim un tad jau redzēsim!
Paldies par interviju!

Слайд 26

Secinājumi
Vēstures liecības parasti tiek iegūtas arheoloģiskajos izrakumos.
Visvairāk senlietu Jelgavas teritorijā ir

saglabājušās no bronzas laikmeta.
Vissenākie Jelgavas teritorijā arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti ir no akmens laikmeta.
Jelgavas teritorijā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos visvairāk tika atrastas rotas, ieroči un monētas.
2003.gadā, Jelgavas pils rekonstrukcijas darbu laikā, tika atrasts sensacionāls atradums –pils fasādē iemūrēts galvaskauss.
Liela daļa vēstures liecību joprojām glabājas Jelgavas zemē.

Arheoloģiskie izrakumi Jelgavas teritorijā

Содержание

Darba merķis Izpētīt, kas tika atrasts arheoloģiskajos izrakumos Jelgavas pilī, Ģederta

Darba uzdevumi Iepazīties ar literatūru un interneta resursiem, apkopot informāciju par doto

Atradumi Jelgavas pilī2003.gada sensacionāls atradums - iemūrēts galvaskauss16.gadsimta Sigismunda III monēta

2003.gada sensacionāls atradums - iemūrēts galvaskauss 2003.gada jūlijā kāds būvfirmas "Fasādes portāls"

1.att. Jelgavas pils sienā atrastais galvaskauss (attēls no interneta resursiem)

16.gadsimta Sigismunda III monēta Māris Binde ir viens no vietējiem novadpētniecības entuziastiem,

16.gadsimta Sigismunda III monēta Ar īpaša metāla meklētāja palīdzību Māris Binde apmēram