Grieķu-persiešu kari (500.-449. gadi p.m.ē.)

Август 3, 2022

Главная
История
Grieķu-persiešu kari (500.-449. gadi p.m.ē.)

Содержание

2. Par karu svarīgi zināt: 1.Kara cēloņi (причины) 2.Kara iegansts, iemesls (повод, предлог) 3.Karojošas puses 4.Kara gaitas
3. Šajos karos saduras divas politiskas sistēmas: Grieķijas: Pilsoņu kopienas Demokrātija ,oligarhija Armijā karo brīvie pilsoņi Persijas:
4. VI gs. p.m.ē – Persija ietekmīgāka valsts pasaulē. Дарий I – «владыка всех людей от восхода
5. Par Persijas valsti vari paskatities materiālu uzdevumi.lv – https://www.uzdevumi.lv/p/pasaules-vesture/6-klase/fenikiesi-persiesi-un-senebreji-8187/re-dad4275f-1f58-4d8b-953c-502b4b220678
7. Jūras flote; kara kuģi
8. Grieķu-Persiešu kari nav viena kauja. Tā ir konfliktu sērija, kas sākusies ap 500 gadu p.m.ē., kad
9. Persiešu kara kompāņas un svārīgas kaujas Эретрия
10. Grieķu-persiešu karu lielākās kaujas (490-449.) g. p.m.ē.): 490. g. p.m.ē. – Maratonas kauja. 480. g. p.m.ē.
11. Maratonas kaujā Persiešu karaspēks ar Trirēmu kuģiem izsēdās Maratonas līcī ar 20,000-60,000 lielu karaspēku, kur tos
12. Kserksa I uzbrukums... 480.g.pmē. Kserks iebruka ar 1200 kuģiem un 150000 -2 milj. armiju. Pavēlēja nogalināt
13. karavadonis Temistokls ievilināja lielo, bet vētrās paplucināto persiešu floti šaurā vietā Salamīnas šaurumā, kur kustīgās grieķu
14. Karavadonis Temistokls ievilināja lielo, bet vētrās paplucināto persiešu floti šaurā vietā Salamīnas šaurumā, kur kustīgās grieķu
15. Kara rezultāti Politiskie,militarie Ētiskie Ekonomiskie Daudz gūstekņu vergu Izveidojas Atēnu jūras savienība– 478 г. Grieķu demokrātijas
16. Kara sekas Nesaskaņas starp Grieķijas polisēm Grieķija zaudē neatkarību – to pakļauj Maķedonija Veidojas jauns politiskais
18. Скачать презентацию

Слайд 2

Par karu svarīgi zināt:
1.Kara cēloņi (причины)
2.Kara iegansts, iemesls (повод, предлог)
3.Karojošas puses

4.Kara gaitas
5.Kara rezultāti
6.Kara sekas
https://www.uzdevumi.lv/p/pasaules-vesture/6-klase/sena-griekija-8299/re-9afb0d41-608b-4a75-9eb0-76da731fdc86

Слайд 3

Šajos karos saduras divas politiskas sistēmas:
Grieķijas:
Pilsoņu kopienas
Demokrātija
,oligarhija
Armijā karo brīvie

pilsoņi

Persijas:
Pirmā Federāla impērija
Austrumu despotija
Armiju veido algotņi (pārsvarā iekaroto tautu pārstāvji)

Слайд 4

VI gs. p.m.ē – Persija ietekmīgāka valsts pasaulē.
Дарий I – «владыка

всех людей от восхода до заката солнца»

Слайд 5

Par Persijas valsti vari paskatities materiālu uzdevumi.lv –
https://www.uzdevumi.lv/p/pasaules-vesture/6-klase/fenikiesi-persiesi-un-senebreji-8187/re-dad4275f-1f58-4d8b-953c-502b4b220678

Слайд 6

Слайд 7

Jūras flote; kara kuģi

Слайд 8

Grieķu-Persiešu kari nav viena kauja. Tā ir konfliktu sērija, kas sākusies

ap 500 gadu p.m.ē., kad Persieši iebruka Mazāzijā.

Karu cēloņi :
Persijas impērijas tieksme paplašināt valdījumus (nostiprinājusies Mazāzijā, Egejas jūras salās un tās ziemeļu krastā).
Tirdzniecības ceļu kontrole
Persijas tieksme pakļaut visu Grieķijas teritoriju

Karu iemesls, (iegansts):
Sacelšanas Mazāzijas teritorijās, īpaši Mīlēta, pret Persijas varu
Persijas cara Darija I sūtņu nogalināšana
Atēnas palīdzēja dumpiniekiem

Слайд 9

Persiešu kara kompāņas un svārīgas kaujas
Эретрия

Слайд 10

Grieķu-persiešu karu lielākās kaujas (490-449.) g. p.m.ē.):
490. g. p.m.ē. – Maratonas kauja.
480.

g. p.m.ē. – kauja Termopilu pārejā.
480. g. p.m.ē. – jūras kauja pie Salamīnas.
479. g. p.m.ē. – kauja pie Platajām.

Valdnieki un karavadoņi:
Dārijs I – Persijas valdnieks (522-486. g. p.m.ē.)
Kserkss – Persijas valdnieks (486-465. g. p.m.ē.)
Miltiāds (ap 550-489. g. p.m.ē.) – Atēnu valsts darbinieks un karavadonis. Vadīja atēniešu karaspēku Maratonas kaujā un sakāva persiešu armiju.
Temistokls (ap 525-460. g. p.m.ē.) – Atēnu valsts darbinieks un karavadonis, vadīja Atēnu aizsardzību no persiešu uzbrukumiem 480. g. p.m.ē.
Leonīds I – Spartas valdnieks (488-480. g. p.m.ē.) vadīja grieķu polisu apvienoto karaspēku pret persiešu armiju. Krita kaujā Termopilu pārejā.

Слайд 11

Maratonas kaujā Persiešu karaspēks ar Trirēmu kuģiem izsēdās Maratonas līcī ar

20,000-60,000 lielu karaspēku, kur tos sakāva aptuveni 10,000 lielā Atēniešu hoplītu armija. No šī atgadījuma radusies leģenda par Maratonas skrējienu - ka grieķis Feidipīds noskrējis ceļu no Maratonas līdz Atēnām (42 km), lai paziņotu par uzvaru, un nomiris, to pasakot.

Слайд 12

Kserksa I uzbrukums...
480.g.pmē.
Kserks iebruka ar 1200
kuģiem un 150000

-2 milj.
armiju.
Pavēlēja nogalināt celtniekus,
kas uzcēla neizturīgu tiltus,
Pērt jūru un izvietot jūras dibenā
dzelzs ķēdes, ka zīmi Dardaneļi
–nokļuva liela cara verdzība.

Слайд 13

karavadonis Temistokls ievilināja lielo, bet vētrās paplucināto persiešu floti šaurā vietā

Слайд 14

Karavadonis Temistokls ievilināja lielo, bet vētrās paplucināto persiešu floti šaurā vietā

Salamīnas šaurumā, kur kustīgās grieķu triēras spēja to daļēji iznīcināt. Pēc pirmās sadursmes taču sacēlās rietumu vējš un persiešu floti sasita pret klintīm. Tā persiešu ķēniņš ar daļu karaspēka steigšus devās prom no Grieķijas. Salamīnas kaujas nozīme grieķu vēsturē nav pārvērtējama.
Lai gan pats Kserkss I devās prom no Grieķijas, te palika liels persiešu karaspēks un grieķu apvienotais karaspēks satiekās ar persiešiem 479.g.pmē. kaujā pie Platajas pilsētas. Kauja bija ilga un sīva, bet tās rezultātā persieši tika sakauti un padzīti no Vidusgrieķijas. Karš par to grieķu zemju atbrīvošanu, kas atradās persiešu pakļautībā, turpinājās vēl 30 gadus. Daudzas grieķu pilsētvalstis noslēdza savstarpējas savienības, bet kā stiprākā izvirzījās Atēnu pilsēta. Apvienotie grieķu spēki vairākkārt sakāva persiešu floti un veica vairākus sirojumus Mazāzijā.

Слайд 15

Kara rezultāti
Politiskie,militarie
Ētiskie
Ekonomiskie
Daudz gūstekņu
vergu
Izveidojas Atēnu
jūras savienība– 478 г.
Grieķu demokrātijas
uzvara
Pastiprinās
Atēnu

autoritāte

Persiešiem aizliegts
kuģot Egejas jūrā

Persija atzina
Mazāzijas pilsētu
neatkarību

Grieķī pilnība
kontrole
Egejas un Melno jūru

Слайд 16

Kara sekas
Nesaskaņas starp Grieķijas polisēm
Grieķija zaudē neatkarību – to pakļauj Maķedonija

Veidojas jauns politiskais spēks Maķedonijas Aleksandra lielvalsts
Persijas lielvalsts sagrauta
Sākas jauns vēstures posms –Hellēnistiskais

Grieķu-persiešu kari (500.-449. gadi p.m.ē.)

Содержание

Par karu svarīgi zināt:1.Kara cēloņi (причины)2.Kara iegansts, iemesls (повод, предлог)3.Karojošas puses

Šajos karos saduras divas politiskas sistēmas: Grieķijas:Pilsoņu kopienasDemokrātija ,oligarhijaArmijā karo brīvie

VI gs. p.m.ē – Persija ietekmīgāka valsts pasaulē.Дарий I – «владыка

Par Persijas valsti vari paskatities materiālu uzdevumi.lv –https://www.uzdevumi.lv/p/pasaules-vesture/6-klase/fenikiesi-persiesi-un-senebreji-8187/re-dad4275f-1f58-4d8b-953c-502b4b220678