- Главная
- Литература
- Prozas. Teksta analīze. (10 klase)
Содержание
- 2. Skolotājam Mācību mērķis: veicināt skolēnu prasmi uztvert prozas darbu vai tā fragmentu mākslinieciskajā veselumā un spilgtumā.
- 3. Jānis Ezeriņš (1891-1924)
- 4. Konsultācija J.Ezeriņa noveļu iezīmes Galvenā tēma- mīlestības likstu un cilvēka vājību atklāsme. Notikumu parasti veido mīlestības
- 5. Literatūras termini un skaidrojumi Karnevālisms (teorētiķis- M. Bahtins)- maskas nomešana (maskas motīvs), kas parasti atklāj ko
- 6. Noveles “Kādas blusas stāsts” analīze Nosauciet un raksturojiet prozas darba tēmu! Noveles tēma ir divu cilvēku
- 7. 2.Raksturojiet prozas darba problēmu! Noveles problēma ir, kā dzīves sīkumi un gadījums ietekmē cilvēku likteni, atklāj
- 8. 3.Raksturot vēstījuma veidojumu ( vēstījuma elementi, forma)! Vēstījums ir “es” personā. Stāstītājs ir personificēts mazā, tikko
- 9. Noveles kompozīcijas daļas veido šādi notikumi: ekspozīcija-blusas piedzimšana, izbrīns, ironiskas pārdomas un dusmas par cilvēku naidu:
- 10. 4.Raksturojiet prozas darba varoņus! Novelē galvenā varone ir blusa, kuras iekšējā monologā raksturoti pārējie varoņi, atklāta
- 11. 5.Raksturot prozas darba valodu ( leksiku, tēlainās izteiksmes līdzekļus)! Lai arī sižets ir sadzīvisks, personāžu valoda
- 12. Doktors dažbrīd cenšas būt romantisks, bet netiek tālāk par jurista pragmātisko skatījumu: ”Mākoņi... vienīgā ūdeņu brīvvalsts...
- 14. Скачать презентацию
Skolotājam
Mācību mērķis: veicināt skolēnu prasmi uztvert prozas darbu vai tā fragmentu
Skolotājam
Mācību mērķis: veicināt skolēnu prasmi uztvert prozas darbu vai tā fragmentu
Mācību uzdevumi:
apgūt literatūrzinātnes jēdzienus- tēma, problēma, prozas teksta vēstījuma elementi, kompozīcija un tās elementi, personāžu runa, literārā darba varonis, tā atklāsmes paņēmieni, literārā darba valoda: tēlainās izteiksmes līdzekļi, leksikas un sintaktiskās īpatnības,
analizēt literāro darbu, ņemot vērā tā piederību literatūras veidam, žanram, virzienam,
saskatīt autora literārā rokraksta īpatnības,
apgūt prasmi pamatot savus apgalvojumus ar literārā teksta piemēriem.
Jānis Ezeriņš (1891-1924)
Jānis Ezeriņš (1891-1924)
Konsultācija
J.Ezeriņa noveļu iezīmes
Galvenā tēma- mīlestības likstu un cilvēka vājību atklāsme.
Notikumu
Konsultācija
J.Ezeriņa noveļu iezīmes
Galvenā tēma- mīlestības likstu un cilvēka vājību atklāsme.
Notikumu
3. Izmantota groteska-apzināts dzīves īstenības kropļojums (piem.: “Mērkaķis”)
4. Izmantots zemteksts, simboli
5. Raita valoda ,asprātīga izteiksme
A. Čaks akcentējis Ezeriņa stāstījuma atjautīgumu:
"(..) dažbrīd gleznā, retā, smalkā izteicienā viņš visu pasauli apveļ kā mazu akmeni otrādi."
Literatūras termini un skaidrojumi
Karnevālisms (teorētiķis- M. Bahtins)- maskas nomešana (maskas motīvs),
Literatūras termini un skaidrojumi
Karnevālisms (teorētiķis- M. Bahtins)- maskas nomešana (maskas motīvs),
Novele- prozas žanrs, kurā atklāts neparasts notikums, intensīvs varoņu pārdzīvojums, kas straujā darbībā beidzas ar negaidītu atrisinājumu.
Renesanses jeb notikumu ( anekdotiskā) novele- centrā spilgts notikums un asprātīga tā atklāsme ar negaidītu atrisinājumu, kas atklāj kādu būtisku cilvēka iezīmi.
No psiholoģiskās jeb ģermāņu noveles atšķiras ar asprātīgu vieglumu un neakcentē varoņu rakstura psiholoģiskos pārdzīvojumus un rīcības cēloņsakarības.
Noveles “Kādas blusas stāsts” analīze
Nosauciet un raksturojiet prozas darba tēmu!
Noveles
Noveles “Kādas blusas stāsts” analīze
Nosauciet un raksturojiet prozas darba tēmu!
Noveles
2.Raksturojiet prozas darba problēmu!
Noveles problēma ir, kā dzīves sīkumi un
2.Raksturojiet prozas darba problēmu!
Noveles problēma ir, kā dzīves sīkumi un
3.Raksturot vēstījuma veidojumu ( vēstījuma elementi, forma)!
Vēstījums ir “es” personā.
3.Raksturot vēstījuma veidojumu ( vēstījuma elementi, forma)!
Vēstījums ir “es” personā.
Noveles notikumi risinās gan noslēgtā ārējā telpā- dāmas dzīvoklī, gan atvērtā ārējā telpā-jūrmalā. Laiks, kurā izšķiras divu cilvēku visa dzīve-viena diena no rīta līdz pēcpusdienai. Plaši tiek atklāta blusas dvēseles telpa. Rakstnieks ironiski blusas monologu veidojis plašu, filozofiskām pārdomām bagātu, savukārt cilvēku dialogi ir sadzīviski, tādējādi tiek izcelts viņu garīgais seklums. Dāmas un doktora teikto raksturo atšķirīgs pārdzīvojums- dāmas sakāpinātās gaidas un doktora vēsais lietišķums un neiecietība-, kas izteikts ekspresīvos izsaukuma teikumos.
Noveles kompozīcijas daļas veido šādi notikumi: ekspozīcija-blusas piedzimšana, izbrīns, ironiskas
Noveles kompozīcijas daļas veido šādi notikumi: ekspozīcija-blusas piedzimšana, izbrīns, ironiskas
4.Raksturojiet prozas darba varoņus!
Novelē galvenā varone ir blusa, kuras iekšējā
4.Raksturojiet prozas darba varoņus!
Novelē galvenā varone ir blusa, kuras iekšējā
Nozīmīgi varoņi ir jurists, “cienījamais doktors, kas baidās no insektiem” ( “slaiks, kalsnējs, baltos cimdos”), un viņa dāma ( “untumains radījums”), kam mugurā “ spicainās skrandas, kas smaržoja kā Ceilonas meži”. Otrā plāna varoņi- dāmas kalpone vecā Anuža un sastaptā otrā blusiņa, kuras izsaucienā ”Ak, kā es tevi gaidīju!” J. Ezeriņš pretstata īstas jūtas cilvēku jūtu neīstumam. Blusā (portrets- “tīrs , tikko piedzimis radījums”, “mazas un melnas”) atklāta gudrība, spēja novērtēt cilvēka būtību, ka ļaušanās rutīnai, veciem pieņēmumiem ir bīstama. Neapdomība, pāridarījums otram nes sev līdzi neparedzamu notikumu lavīnu un iznīcina cilvēku pašu. Cilvēkus blusa pārsvarā raksturo kā vispārinātu tēlu. Viņu portrets: “lieli un balti”. Renesanses novelei raksturīgajā binārajā opozīcijā izcelts, ka dvēselē un rīcībā cilvēks ir mazs, pelēks, divkosīgs, ļauns : “Liekuļi, kas no visas dzīvās radības mīl, glāsta un lolo tikai to, ko vēlāk nodomājuši uzlikt uz šķīvja.” Doktorā akcentēts lietišķums,egoisms, savu problēmu izcelšana visa centrā, jūtu seklums, Dāma ir romantiska, iemīlējusies, taču ne īpaši gudra, kas dzīvo pēc pieņemtiem savas šķiras standartiem. Blusas personifikācijā ietvertas J.Ezeriņa asprātīgas pārdomas par to, kā nebūtisks gadījums ietekmē cilvēku dzīvi un atklāj viņu seklo jūtu pasauli. Blusa ir tā, kas atmasko cilvēku.
5.Raksturot prozas darba valodu ( leksiku, tēlainās izteiksmes līdzekļus)!
Lai arī
5.Raksturot prozas darba valodu ( leksiku, tēlainās izteiksmes līdzekļus)!
Lai arī
Augstprātīgās dāmas dialogam ar kalponi Anužu un doktoru raksturīgi sadzīviski īsi, aprauti teikumi, kas norāda uz viņas pieradumu pavēlēt un ierasto dzīvi: ”Anuž, no rītdienas meklējiet jaunu saimnieku!”
Doktors dažbrīd cenšas būt romantisks, bet netiek tālāk par jurista
Doktors dažbrīd cenšas būt romantisks, bet netiek tālāk par jurista
”Mākoņi... vienīgā ūdeņu brīvvalsts... Pat Romas senāts nepieņēma par viņiem likumu.” Saraustītās frāzes raksturo viņa nespēju nokārtot privāto dzīvi un bildināt dāmu. Toties jautājums dāmai “Kad jūs pēdējo reiz mazgājāties?” atklāj viņa sadzīvisko uztveri, nervozitāti, uzbudinājumu un blusas prieku par tuvo uzvaru.
J.Ezeriņa noveles valoda asprātīgi un spilgti atklāj varoņu jūtu seklumu un blusas nesaudzīgo viedokli, ka arī izglītots cilvēks ir virspusējs, iestidzis pieradumos, ar atrofējušos jūtu un paredzamu domu pasauli. Noveles nosaukums akcentē šo cita skatījumu, tas ir, blusas redzējuma nepieciešamību, lai cilvēks aizdomājas par sevi un savu dzīvi.