Romiešu sasniegumi kultūrā

Содержание

Слайд 2

Romiešu reliģija Daudzus no dieviem romieši pielīdzināja grieķu dieviem. Par augstākajiem

Romiešu reliģija

Daudzus no dieviem romieši pielīdzināja grieķu dieviem. Par augstākajiem dieviem kļuva Jupiters (grieķu Zevs) un

Jūnona (grieķu Hēra – Zeva sieva), kā arī Minerva (grieķu Atēna).
Augstāku nozīmi nekā Grieķijā kareivīgajā Romā ieguva kara dievs Marss (grieķu Arejs); arī citi grieķu dievi mainīja vārdus – Poseidons kļuva par Neptūnu, Afrodīte – par Veneru, mežu un medību aizgādne Artemīda – par Diānu, dievu vēstnesis Hermejs – par Merkuru, vīna un vīnkopības aizgādnis Dionīss – par Bakhu, ģimenes pavarda sargātāja dieviete Hestija - par Vestu u.tt. 
Слайд 3

Concordia – Vienprātība, Vienotība izteica Romas valsts un pilsoņu ciešo vienotību.

Concordia – Vienprātība, Vienotība izteica Romas valsts un pilsoņu ciešo vienotību.
Romā valdīja daudzdievība, – katrs

pielūdza gan savus dzimtas un ģimenes dievus, kurus uzskatīja par svarīgiem sev, gan kādas noteiktas kopienas (lauksaimnieki, gani u.c.) dievus, gan kopējos valsts dievus. 
Valdīja reliģiskā iecietība – tolerance, jo svarīgāka par dieviem bija pilsoņu kopiena un Romas valsts.
Слайд 4

Glezniecība un tēlniecība Daļa grieķu skulptūru ir saglabājušās, pateicoties tam, ka

Glezniecība un tēlniecība

Daļa grieķu skulptūru ir saglabājušās, pateicoties tam, ka romieši

tās kopēja.
Vēlākajos gadsimtos itāļu mākslinieki un citu zemju slaveni tēlnieki no tām mācījās, kā savos darbos parādīt cilvēka proporcijas un radīt reālistisku attēlojumu.
Imperatora Oktaviāna Augusta draugs un padomdevējs Mecenāts, kurš dzīvoja 1. gs. p.m.ē., atbalstīja talantīgus māksliniekus. Viņa vārdā zinātnes un mākslas atbalstītājus arī mūsdienās sauc par mecenātiem.
Слайд 5

Arhitektūra un celtniecība Romieši bija izdomājuši labas kvalitātes ūdensnecaurlaidošu betonu. Arka

Arhitektūra un celtniecība

Romieši bija izdomājuši labas kvalitātes ūdensnecaurlaidošu betonu.
Arka

– (latīņu val. arcus – loks, līkums) lokveida konstrukcija, ar ko pārsedz sienas ailas vai laidumus starp balstiem (sienām, kolonnām); arī atsevišķi stāvošas lokveida konstrukcijas būve. 
Akvedukts (latīņu valodā aqua- ūdens + ductus – novadīšana) – tilts, pa kuru pāri ceļam, aizai vai upes ielejai tiek pārvadīts ūdens.
Viadukts (latīņu valodā via – ceļš) – tilts pāri upei, aizai.
Слайд 6

Vienkāršajai tautai tika būvētas daudzdzīvokļu mājas – insulas. Romiešu savrupmāja -

Vienkāršajai tautai tika būvētas daudzdzīvokļu mājas – insulas.
Romiešu savrupmāja - domuss

Villa- grezna vasarnīca,

māja, parasti ārpus pilsētas.

Bagātākie romieši varēja atļauties pilsētas tuvumā būvēt pili.

Слайд 7

Termas Hipadroms Panteons Kolizejs

Termas

Hipadroms

Panteons

Kolizejs

Слайд 8

Слайд 9

Pilsētas Pirms romiešiem lielākā daļā dzīvoja laukos. Pilsētas parasti tika celtas

Pilsētas

Pirms romiešiem lielākā daļā dzīvoja laukos.
Pilsētas parasti tika celtas ņēmot vērā

ģeogrāfiskos un politiskos apstākļus.
Pilsētu veidoja kvadrātveida plānojumā.
Tā tika likti pamati Londonai, Parīzei, Lionai, Bordo, Ķelnei, Toledo, Milānai un Romai.
Слайд 10

Ceļi un satiksme Romieši ierīkoja ceļus tirdzniecībai un militārajām vajadzībām Eiropā,

Ceļi un satiksme

Romieši ierīkoja ceļus tirdzniecībai un militārajām vajadzībām Eiropā, Ziemeļāfrikā

un Āzijā.
Ceļi ir izliekti, lai neuzkrājas ūdens. Tie ir taisni. Katru jūdzi atzīmē ar stabiņu, lai varētu noteikt attālumus starp dažādiem objektiem.
Ceļu būvē viss tika darīts pamatīgi, tā, lai tas saglabātos mūžīgi.

Slavenais Via Appia funkcionē vēl šodien. Tas ir dēvēts par visu ceļu karali.

Слайд 11

Uzdevums! Izvēlies vienu no dotajiem Senās Romas kultūras sasniegumu. Raksturo pēc

Uzdevums!

Izvēlies vienu no dotajiem Senās Romas kultūras sasniegumu.
Raksturo pēc sekojošajām

pazīmēm
Autors, darba nosaukums, rašanās laiks.
Ko šis darbs pastāsta par Senās Romas vēsturi?
Kāds ir darba «liktenis» turpmākajos kultūras periodos, kur to izmanto nākotnē?
Tavs viedoklis/secinājumi/atklājumi par izpētīto darbu.

Marka Aurēlija jātnieka statuja

Augusta statuja no Primaportas

Kolizejs Romā

 Jaunas sievietes portrets. Senās Romas freska Pompejos

"Eneīda" Vergilija liroepikas darbs

Слайд 12

Arhitektūra un māksla viduslaikos

Arhitektūra un māksla viduslaikos

Слайд 13

Uzdevums: aplūkojot attēlus, uzraksti būtiskākās pazīmes romānikas un gotikas mākslas stilam viduslaikos.

Uzdevums: aplūkojot attēlus, uzraksti būtiskākās pazīmes romānikas un gotikas mākslas stilam

viduslaikos.
Слайд 14

Klinī klostera makets. 2013. gads. Ieejas portāls Parīzes Dievmātes katedrāle. Vitrāža

Klinī klostera makets. 2013. gads.

Ieejas portāls

Parīzes Dievmātes katedrāle.

Vitrāža

Слайд 15

Baroks (17.-18.gadsimts) (itāliešu val. barocco – brīnumains) Baroks ienāca kultūrā, lai

Baroks (17.-18.gadsimts)
(itāliešu val. barocco – brīnumains)

Baroks ienāca kultūrā, lai slavētu valdniekus,

augstmaņus un baznīcas varenību, bet vienlaikus atklāja pasauli visā tās bezgalīgā daudzveidībā. Cilvēks barokā ir pasaules daļa, sarežģīta personība, kas pārdzīvo dramatiskus konfliktus.
Tēlotājmākslā dominēja monumentālas dekoratīvas kompozīcijas ar reliģioziem un mitoloģiskiem sižetiem, arī parādes portreti, kas bija domāti interjera izdaiļošanai.
Glezniecībā raksturīga gaismas un ēnas spēlē, kustību pārspīlējums u.tml.
Izmaiņas pasaules redzējumā uzskatāmi attainojās arī mākslā.
Renesanse visu uzmanību koncentrēja uz cilvēka personības vērtībām, turpretī 17.gs. māksla tiecās aplūkot cilvēku ciešā saistībā ar apkārtni un saliedēt ar vidi. Tēlojumā bija raksturīga bijība pret dabas varenību, spilgtas emocijas, vēsa loģika.
Слайд 16

Svētās Liepas klosteris Polijā

Svētās Liepas klosteris Polijā 

Слайд 17

Слайд 18

Слайд 19

Novērtē Franču baroka ietekmi uz Rundāles arhitektūru! Versaļas pils un barokālā

Novērtē Franču baroka ietekmi uz Rundāles arhitektūru!

Versaļas pils un barokālā dārza

fragments Francijā

Rundāles pils un barokālā dārza fragments Latvijā

< Versaļas pils plānojums
Rundāles pils plānojums >

Слайд 20

Bernini. Svētās Terēzes ekstāze Baroks tēlniecībā Darba sižets ir ņemts no

Bernini. Svētās Terēzes ekstāze

Baroks tēlniecībā

Darba sižets ir ņemts no spāņu mūķenes

Terēzes vēstules, kurā viņa apraksta savu sapni. Ekstāzē iegrimusī svētā parādīta pusguļus uz mākoņa, viņas priekšā stāv spārnots eņģelis un atvēzētajā rokā tur bultu, ko tēmē tieši mūķenes sirdī. Ar eņģeļa bērnišķīgo izskatu meistars gribējis uzsvērt, ka meitenes jūtas nav erotiska kaislība, bet gan garīga degsme.
Слайд 21

Bernini. Apolons un Dafne Grieķu mitoloģijā Dafne bija tīra, nevainīga jauna

Bernini. Apolons un Dafne

Grieķu mitoloģijā Dafne bija tīra, nevainīga jauna sieviete,

kuru vajāja dievs Apolons, kas bija viņā iemīlējies. Lai pasargātu sevi no Apolona seksuālās uzmākšanās Dafne lūdza palīdzību savam tēvam - upju dievam Pēnejam. Kad Apolons viņai pieskārās, dievs pārvērta Dafni par lauru krūmu.
Слайд 22

Pauls Pīters Rubenss. Ūdens un zemes savienība Nolūkā iemiesot šo divu

Pauls Pīters Rubenss. Ūdens un zemes savienība

Nolūkā iemiesot šo divu elementu

savienojumu Rubenss izmantojis klasiskās mitoloģijas tēlus: uz trejžubura atspiedies, ūdens stihiju iemieso jūras dievs Neptūns, bet dievu māte Kibele personificē zemi. Abu savienība vainagojas ar pārticību un laimi.
Šai darbā autors veiksmīgi apvienojis mītu un realitāti, dabu un cilvēku, antīko un nacionālo vēsturi.(Antverpenei cauri tekošās upes izteku bija bloķējuši vācieši, atņemot flāmiem izeju uz jūru)
Слайд 23

Pauls Pīters Rubenss “Miera svētības alegorija”

Pauls Pīters Rubenss “Miera svētības alegorija”

Слайд 24

Baroka mūzikas instrumenti Itālijā lielā cieņā bija graciozā, melodiski izteiksmīgā un

Baroka mūzikas instrumenti

Itālijā lielā cieņā bija graciozā, melodiski izteiksmīgā un viegli

pārnēsājamā vijole. Vivaldi bija slavens vijoļvirtuozs un diriģents.

Francijā populārāka bija klavesīna mūzika, kas būtiski ietekmēja laicīgās mūzikas attīstību.

Savukārt Vācijā ērģeles piesaistīja izcilākos vācu mūzikas talantus, no kuriem visizcilākais bija Johans Sebastians Bahs [Bach, 1685 - 1750].

Слайд 25

Rokoko

Rokoko

Слайд 26

Rokoko mākslā Antuāns Vato “Sabiedrība parkā” Antuāns Vato “Žarsēna veikala izkārtne”

Rokoko mākslā

Antuāns Vato “Sabiedrība parkā”

Antuāns Vato “Žarsēna veikala izkārtne”

Слайд 27

Vato. Žils Reizēm mākslinieks pievērsies tikai vienam varonim, likdams tam cauri

Vato. Žils

Reizēm mākslinieks pievērsies tikai vienam varonim, likdams tam cauri grimam

un raibajam kostīmam sajust cilvēka skumjas, dvēseles vientulību, nepiepildītos sapņus
Слайд 28

Fransuā Bušē (1703 - 1770) Pompadūras portrets Fransuā Bušē bija galma

Fransuā Bušē (1703 - 1770)

Pompadūras portrets

Fransuā Bušē bija galma mākslinieks,

kurš mākslu un glezniecību uzskatīja par greznumlietu, dzīves rotājumu.
Bušē darbu kolekcijā ir arī vairāki marķīzes Pompadūras portreti.
Sākotnēji Bušē audekliem piemita vieglums, elegance, efektīga grācija un lieliska krāsu izjūta. Tomēr pakāpeniski, arī pilnībā pakļaujoties pasūtītāju vēlmēm, Bušē gleznas zaudēja jelkādu dabiskumu ("Venēras triumfs", "Venēras tualete”)
Blīvās kompozīcijas ierāmēja ziedu vītnes, eņģeļu bari, drapērijas, dūjas, zeltīti trauki utt. Viņa gleznas kļuva par salona dekoru, kam kā spilgtam, krāsainam laukuma labi jāiederas interjerā.
Слайд 29

Bušē raksturīgas lauku dzīves idealizētas ainas, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves

Bušē raksturīgas lauku dzīves idealizētas ainas, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves

attēlojums (pastorals).

Bušē radīja desmitiem Venēru, Diānu, amoru un citu iemīlējušos dievību. “Venēras tualete”

Слайд 30

Žans Onorē Fragonārs (1732-1806) Šūpoles Fragonārs aizrāvās ar rokoko un kļuva

Žans Onorē Fragonārs (1732-1806)

Šūpoles

Fragonārs aizrāvās ar rokoko un kļuva par

spožu, asprātīgu žanrisko ainiņu meistaru, kurās rādīja vieglprātīgu, bezrūpīgu un dzīvespriecīgu pasauli.
Слайд 31

Fragonārs Satikšanās

Fragonārs

Satikšanās

Слайд 32

Klasicisms (latīņu val. klassicius – paraugs) Nedaudz vēlāk par skaistām atkal

Klasicisms (latīņu val. klassicius – paraugs)

Nedaudz vēlāk par skaistām atkal sāka

uzskatīt vienkāršas un skaidras formas. No jauna radās interese par antīko mākslu.
Eiropas kultūrā klasicisms radās un attīstījies 17.gs., lai no jauna atmirdzētu 18.gs. beigās un 19.gs. sākumā.
Franču arhitekti pirmie pievērsās klasicismam. Par galveno arhitektūrā uzskatīja nevis atsevišķo ansambļu celtniecību, bet gan pilsētbūvniecību, jaunu pilsētu plānošanu.
Viena no klasicisma īpatnībām bija antīkās kultūras un dižrenesanses tradīciju atzīšana par saviem paraugiem. Klasicisms atklāja ideju par sabiedrības harmonisko attīstību, kur konfliktē personība un sabiedrība, ideāls un īstenība, jūtas un prāts. Tam raksturīga stingra formu sakārtotība, līdzsvarotība, tēlu skaidrība un harmonija.
Arhitektūrā ir daudz antīko paraugu – statujas, reljefi, ģeometriskā plānošanas un apjomu precizitāte u.c.
Klasicisma glezniecībā visnozīmīgākā vieta bija loģiskam sižeta izkārtojumam, skaidrai, līdzsvarotai kompozīcijai. Gleznas kompozīcija bija sadalīta plānos – priekšplānam bija jābūt brūnam, vidējam – zaļam, vistālākajam – gaiši zilam
Слайд 33

Žans Suflo. Panteons (Sv.Ženevjevas baznīcā) Parīzē. 1758 – 1789.g. Suflo ievērojami

Žans Suflo. Panteons (Sv.Ženevjevas baznīcā)
Parīzē. 1758 – 1789.g.

Suflo ievērojami palielina

klasiskā portika apmērus. Tas padara celtni līdzīgu Romas Panteonam. Trīsstūra frontons rada asociācijas arī ar sengrieķu arhitektūru.Šī ēka kļūst par paraugu daudzām baznīcu fasādēm gan Francijā, gan citur pasaulē.

Nozīmīgs klasicisma teātru paraugs ir franču arhitekta Viktora Luī (Victor Louis) projektētais Bordo Lielais teātris (Grand Théâtre, 1772–80), kura galveno fasādi veido pret plašu priekšlaukumu pavērsts 12 kolonnu korintiskais portiks.

Слайд 34

Tomass Geinsboro Zilais zēns 1770. g. Žans Ogists Dominiks Engrs. "Lielā Odaliska". 1814. gads.

Tomass Geinsboro
Zilais zēns 1770. g.

Žans Ogists Dominiks Engrs. "Lielā Odaliska". 1814.

gads.
Слайд 35

Žans Antuāns Udons Diāna. 1776.g. Žaks Luijs Davids Marata nāve 1770. g.

Žans Antuāns Udons
Diāna. 1776.g.

Žaks Luijs Davids
Marata nāve 1770. g.

Слайд 36

Ampīrs Ampīrs (fr.empire- impērija). rodas 19.gs. sākumā, Napoleona laikā. Iedvesmas avots

Ampīrs

Ampīrs (fr.empire- impērija). rodas 19.gs. sākumā, Napoleona laikā.
Iedvesmas avots ir

Romas impērijas laika māksla.
Tā ir reprezentatīva galma māksla, kuras galvenais uzdevums - slavināt Napoleonu un viņa uzvaras
Spilgtākie pārstāvji - Žaks Luī Davids un Žaks Dominiks Engrs).
Idejiskais saturs visskaidrāk izteikts memoriālās celtnēs un dekoratīvos motīvos- sfinksas, lauru vainagi, rozetes, ērgļi, bruņas, ieroči, alegoriskas slavas figūras. Sabiedriskās, dzīvojamās un sakrālās celtnēs tika atdarināti Senās Romas arhitektūras paraugi.
Var teikt, ka ampīrs ir savdabīgi veidojusies klasicisma kulminācija.
Слайд 37

Davids. Rekamjē kundzes portrets.(ampīrs) Davids "Rekamjē kundzes portretā” "Rekamjē kundzes portretā"

Davids. Rekamjē kundzes portrets.(ampīrs)

Davids "Rekamjē kundzes portretā”

"Rekamjē kundzes portretā" (1800) Davids

iemūžināja tā laika ampīra stilu un manieres, kas atspoguļojas interjerā, kundzes apģērbā, pozā, grimasē.
Слайд 38

Šalgrēns. Triumfa arka Parīzē 1806.gadā sākts un 1836.gadā pabeigts piemineklis Francijas

Šalgrēns. Triumfa arka Parīzē

1806.gadā sākts un 1836.gadā pabeigts piemineklis Francijas

militārajām uzvarām.

Triumfa arka Senajā Romā

Слайд 39

Romantiskā ideāla pamatā bija radošās personības brīvība, spēcīgu jūtu kults, interese

Romantiskā ideāla pamatā bija radošās personības brīvība, spēcīgu jūtu kults, interese

par nacionālo kultūru, folkloru, sapņi par tālām, teiksmainām zemēm.
Romantisms tiecās atklāt individuālismu, tāpēc tam ir ļoti tuvs eksistenciālisms.

Glezniecībā romantisms tiecās apgūt vēl neapgūtās krāsas, tos sintezēt.
Augsti tika vērtēta mākslinieka personība, jo tā kalpoja par cilvēku un dabu, starp gara un cilvēka pasauli.
Romantisma mākslā racionālā domāšana tika pakļauta emocijām, mākslas darba saturs kļuva svarīgāks par formu, bet krāsa - par līniju

Romantisms 18./19.gs mija.

Слайд 40

Brīvība sauc tautu uz barikādēm E. Delakruā 1830. g.

Brīvība sauc tautu uz barikādēm
E. Delakruā 1830. g.

Слайд 41

Sardanapoles nāve E. Delakruā 1827. g.

Sardanapoles nāve
E. Delakruā 1827. g.

Слайд 42

Tests uz atzīmi!

Tests uz atzīmi!

Слайд 43

Mecenātisma ideja cēlusies: Senajā Romā Senajā Grieķijā Viduslaikos Kā Senajā Romā

Mecenātisma ideja cēlusies:
Senajā Romā
Senajā Grieķijā
Viduslaikos
Kā Senajā Romā tika veidota pilsēta?


Trīsstūrveida plānojums
Kvadrātveida plānojums
Taisnstūrveida plānojums
Kurš nav viduslaiku mākslas stils?
Gotika
Romānika
Romantisms
Слайд 44

4. Ko nozīmē renesanse? Atdzimšana Atmoda Atbrīvošanās 5. Kura valsts uzskatāma

4. Ko nozīmē renesanse?
Atdzimšana
Atmoda
Atbrīvošanās
5. Kura valsts uzskatāma par renesanses dzimšanas vietu?
Francija
Itālija
Grieķija
6.

Baroka mākslā raksturīga:
gaismas un ēnas spēle
spilgta krāsu gamma
tēlu un sižeta sastingums
Слайд 45

7. Kāds mākslas stils radās 18.gs. pēc baroka mākslas? Rokoko Ampīrs

7. Kāds mākslas stils radās 18.gs. pēc baroka mākslas?
Rokoko
Ampīrs
Barokoko
8. Klasicisma

glezniecībā visnozīmīgākā vieta bija loģiskam sižeta izkārtojumam, skaidrai, līdzsvarotai kompozīcijai.Vai apgalvojums uzrakstīts pareizi?


9. Kura valdnieka laikā attīstās ampīra mākslas stils?
Luija XIV
Napoleona
Anrī V
Слайд 46

10. Romantisms tiecās atklāt individuālismu, tāpēc tam ir ļoti tuvs Pārspīlējums Pāridarījums Vienaldzīgums Nihilisms Modernisms Eksistenciālisms

10. Romantisms tiecās atklāt individuālismu, tāpēc tam ir ļoti tuvs
Pārspīlējums
Pāridarījums
Vienaldzīgums
Nihilisms


Modernisms
Eksistenciālisms
Слайд 47

Modernisma mākslas vispārīgs raksturojums

Modernisma mākslas vispārīgs raksturojums

Слайд 48

Modernisms ir 20. gs. kultūras virziens, kas meklē jaunus izteiksmes līdzekļus

Modernisms ir 20. gs. kultūras virziens, kas meklē jaunus izteiksmes līdzekļus

un formas, cenšoties dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus paplašināja mākslinieciskās izpausmes robežas, centās lauzt tradicionālās formas, vēsturiskās tradīcijas un priekšstatus par mākslu kā estētiska pārdzīvojuma avotu.
Слайд 49

Jaunie mākslas veidi Modernisms tver un attēlo mainīgo, tieši modernisma laikā

Jaunie mākslas veidi

Modernisms tver un attēlo mainīgo, tieši modernisma laikā estētiskās

pieredzes sfērā tiek iepludināta ne tikai tradicionālā māksla, bet arī tās jaunie veidi: kino, fotogrāfija, radio, vēlāk televīzija - viss, kas saistās ar vārdiem kultūras industrija un mākslas reproducēšana.
Слайд 50

Modernisma mākslu raksturojošās iezīmes Caur mākslu centās sasniegt cilvēciskās pieredzes patiesību.

Modernisma mākslu raksturojošās iezīmes

Caur mākslu centās sasniegt cilvēciskās pieredzes patiesību.


Mākslas darbs tika uzskatīts kā vērtība pati par sevi.
Augstu vērtēta arī mākslinieka unikalitāte.
Nozīmīga ir mākslas saikne ar skaisto.
Tiek akceptēts mākslinieciskais nolūks.
Akceptēts mākslas elitārisms.
Centās rast aizvien jaunus māksliniecisko meklējumu ceļus.
Modernisti mākslas darbu redzēja kā pārlaicīgu (ar nezūdošu vērtību).
Modernisms meklēja pēc dziļuma.
Слайд 51

Modernisma mākslas virzieni 20.gs. 1.Ekspresionisms 2.Sirreālisms 3.Dadaisms 4.Futūrisms 5.Kubisms, 6.Abstrakcionisms 7.Fovisms

Modernisma mākslas virzieni 20.gs.
1.Ekspresionisms
2.Sirreālisms
3.Dadaisms
4.Futūrisms
5.Kubisms,
6.Abstrakcionisms
7.Fovisms
8. Funkcionālisms
9.Popārts
10.Opārts
11.Grafitti
12.Hepenings
13.Perfomance