Sauszemes un ūdens ekosistēma

Сентябрь 8, 2022

Главная
Окружающий мир
Sauszemes un ūdens ekosistēma

Содержание

2. Ekosistēmas jēdziens Ekosistēma ir biosfēras elementārvienība, kurā pastāvīgi notiek enerģijas, vielas un informācijas aprite.
3. Ekosistēmas iedalījums pēc lieluma
4. Zemeslodes sfēras Atmosfēra Hidrosfēra Litosfēra Biosfēra
5. Ekosistēmas uzbūve Ekosistēmu veido: biocenoze (visu dzīvo organismu kopums dotajā ekosistēmā) biotops (ekosistēmas vide).
6. Biotops Par biotopu sauc samērā viendabīgu platību, kas piemērota kādu konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu
7. Biocenoze Biocenoze ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem. Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie
8. Sauszemes ekosistēmas veidi
9. Ūdens ekosistēmu veidi
10. Mitrāju ekosistēmas
11. Okeāna zonas Gaismas zona Krēslas zona Tumsas zona Abisāle
12. Okeāna zonas II Pēc gaismas pieejamības okeānu iedala šādi: Fotiskā zona - zona no okeāna virsmas
13. Okeāna zonas III
14. Ūdens cikls dabā I
15. Mangroves Mangroves ir subtropu un tropu joslā okeānu un jūru krastos paisuma laikā applūstošas mūžzaļu (līdz
17. Скачать презентацию

Слайд 2

Ekosistēmas jēdziens
Ekosistēma ir biosfēras elementārvienība, kurā pastāvīgi notiek enerģijas, vielas un

informācijas aprite.

Слайд 3

Ekosistēmas iedalījums pēc lieluma

Слайд 4

Zemeslodes sfēras
Atmosfēra
Hidrosfēra
Litosfēra
Biosfēra

Слайд 5

Ekosistēmas uzbūve
Ekosistēmu veido:
biocenoze (visu dzīvo organismu kopums dotajā ekosistēmā)
biotops (ekosistēmas vide).

Слайд 6

Biotops
Par biotopu sauc samērā viendabīgu platību, kas piemērota kādu konkrētu augu,

dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai. Piemēram, pļava, purvs, grava ir biotopi.
Biotopu veido abiotiskie un biotiskie komponenti.

Слайд 7

Biocenoze
Biocenoze ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem.

Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi. Ja biocenoze nav veidojusies dabiski, bet to radījis cilvēks, to sauc par mākslīgo ekosistēmu (piemēram, akvārijs, sakņu dārzs, augļu dārzs u.c.).

Слайд 8

Sauszemes ekosistēmas veidi

Слайд 9

Ūdens ekosistēmu veidi

Слайд 10

Mitrāju ekosistēmas

Слайд 11

Okeāna zonas
Gaismas zona
Krēslas zona
Tumsas zona
Abisāle

Слайд 12

Okeāna zonas II
Pēc gaismas pieejamības okeānu iedala šādi:
Fotiskā zona - zona

no okeāna virsmas līdz 200 metru dziļumam. Šajā zonā parasti notiek fotosintēzes process un ir lielākā bioloģiskā daudzveidība.
Afotiskā zona - dziļāk par 200 metriem. Organismi afotiskajā zonā ir vai nu atkarīgi no materiāla, kas nogrimis no augstākajiem slāņiem vai arī no citiem resursiem, piemēram, hidrotermālajiem ventiem.

Слайд 13

Okeāna zonas III

Слайд 14

Ūdens cikls dabā I

Слайд 15

Mangroves
Mangroves ir subtropu un tropu joslā okeānu un jūru krastos paisuma

laikā applūstošas mūžzaļu (līdz 10m augstu) koku audzes (~20 koku un krūmu sugas), kas spēj augt un attīstīties sāļā jūras ūdenī.
Izplatītas zemajos un purvainajos DA Āzijas, Austrālijas un Āfrikas krastos (piem. Taizeme) mangrovju ietekmē izveidojas mangrovju jūras krastu tips.
Mangroves ir mājvieta ļoti bagātai vēžveidīgo, zivju u.c. faunai, kas raksturīga tikai mangrovju rajoniem.