Latviešu bioloģiskā saimniecība Daniils Fadins 9a

kurā produktus iegūst, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm – nelieto ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus, nezāles, kaitēkļus un sīkbūtnes neiznīcina ar indēm, bet kultūraugu ražību nodrošina, veidojot veselīgu augsni. Svarīgi ir arī lietot vietējiem klimata apstākļiem piemērotu un pret slimībām izturīgu stādāmo un augu sēklas materiālu. Saimniecību pārveidot par bioloģisko saimniecību nevar vienā dienā, nedēļā vai gadā.

tomēr, kā Kanepites, Kalna-Vēveri, Valti un citi. Kas ir audzēti bioloģisko produktus, mūsu valsts teritorijā. Parasti bioloģiskie produkti ir daudz dārgāki nekā sintētisko par 30-50% un audzēšana notiek daudz ilgāk.

48,5% ir aramzeme, 42,7% —, ganības. Ir dažas īpatnības ar dabas apstākļiem, kas apgrūtina zemkopības: aptuveni 70% zemes lieka mitrina; augsnes nabadzīgi organiskām un minerālvielām, ir ar augstu skābumu.

13%

87%

Latvijas teritorijā -

Tikai 30% no platības ir Latvijas auglīgā zeme.

pārējie 70% nav piemērota.

jāiziet vairāki posmi:vispirms jāatsakās no jebkādu pesticīdu un minerālmēslu lietošanas saimniecībā,nākamais solis – jāiesniedz pieteikums sertifikācijai vienā no divām bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijām: biedrībā “Vides kvalitāte” vai SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs",jāiztur pārbaudes/pārejas laiks un jāiegūst bioloģiskās saimniecības sertifikāts.Bioloģiskajā lauksaimniecībā iesaistīto uzņēmēju sarakstā ir pieejama informācija par tiem uzņēmējiem, kas saņēmuši bioloģisko saimniecību sertifikātus.
Bioloģiskajā ražošanā ir atļauts izmantot sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālu, kas nav ražoti ar bioloģiskās ražošanas metodi, ja nav pieejamas bioloģiskas izcelsmes sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiāls.
Pārliecināties, vai ir pieejamas bioloģiskas izcelsmes sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiāls, iespējams Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā datu bāzē

iespējams Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā datu bāzē:Tikai tajā gadījumā, ja pēc noteiktā aktualizācijas termiņa šajā datu bāzē nav iekļauta informācija par pieejamām bioloģiskas izcelsmes sēklām un veģetatīvās pavairošanas materiālu un attiecīgajai augu sugai nav piešķirta vispārējā atļauja, lauksaimnieks var pieprasīt individuālo atļauju konvencionālas izcelsmes sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Lai bioloģiskajā lauksaimniecībā varētu izmantot sēklas (sēklu maisījumus) un veģetatīvās pavairošanas materiālu, kas nav iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodi, ir jāsaņem individuālā atļauja.

No tā, kāds augu sēklas materiāls tiks izmantots augkopībā, cik atbilstoši noteiktajām prasībām ir sēklu šķirnes tīrības, dīdzības u. c. kvalitātes rādītāji, atkarīgs ne tikai nākamās ražas lielums un vides piesārņojuma iespējamība, bet arī pašas sēklas kā tirgus preces cena.
Sēklu sertifikācija ir šķirņu identifikācija, audzēšanas apstākļu un sēklu kvalitāti raksturojošo īpašību pārbaude, kas ietver lauku apskati, sēklu kvalitātes novērtēšanu un pēcpārbaudi un ko apstiprina attiecīgs dokuments. Sēklu sertifikācijas procesu regulē Sēklu un šķirņu aprites likums, un tā ievērošanu kontrolē un uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests.Labības, lopbarības augu, eļļas augu, šķiedraugu, biešu, dārzeņu un kartupeļu sēklas materiālu drīkst pārdot, ja tas ir sertificēts vai, atsevišķos gadījumos, – ja tas ir noteiktā kārtībā pārbaudīts.

pasliktinot kultūraugu dzīves apstākļus. Nezāļu nodarītos postījumus iedala:tieša - pasliktina augu dzīves apstākļus un tādējādi samazina ražas un produktu kvalitāti;
netiešā veidā - rada papildu resursu ieguldījumu, lai novērstu nezāļu nodarīto kaitējumu.
Nezāļu negatīvā ietekme uz kultūraugiem izpaužas kā tieša augu stāvokļa pasliktināšanās.
Nezāles nodara kaitējumu lauksaimniecībai uz lauksaimniecības rēķina:
rada mitruma un barības vielu deficītu kultūraugiem;
toksiskas iedarbības dēļ nomāc kultivējamo augu augšanu;
Produktu kvalitāte ir pasliktinājusies;

3593 sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības un bioloģiski sertificētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aizņēma 166 338 ha jeb aptuveni 9 procentus no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā.
Ministrijas dati atklāj arī šādu tendenci: lai gan pēdējos gados bioloģiski sertificēto saimniecību skaits kopumā samazinās, saimniecību lauksaimniecībā izmantotās zemes platības kaut nedaudz, bet tomēr gadu no gada pieaug. Pēdējā gada laikā bioloģiski sertificētās platības ir palielinājušās par 3,1 procentu.