Tiesību jaunrade. Tiesību normu interpretācijas metodes

Август 12, 2022

Главная
Юриспруденция
Tiesību jaunrade. Tiesību normu interpretācijas metodes

Содержание

2. Kas ir pētnieciskā darba pamatā? Kā novērtēt pētījuma zinātnisko ticamību? Kādi ir divi pētījuma ievada elementi,
3. 1. Tiesību jaunrades jēdziens un būtība.
4. Tiesības Visiem obligāta sociālo normu sistēma, ko aizsargā valsts. Ar tiesību palīdzību valsts regulē cilvēku un
5. Jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības; Cilvēka darbība, kuras rezultātā tiek
6. Kāpēc nepieciešama tiesību jaunrade? Tiesības ir dzīvas, tās rodas, mainās un tiek atceltas.
7. Kāpēc nepieciešama tiesību jaunrade? …… Tiesību jaunrades rezultātā rodas jauni likumi, MK noteikumi u.c. normatīvie akti.
8. 2. Tiesību normu rašanās.
9. Kādas institūcijas var izdot tiesību normas? Saeima Ministru kabinets Kādi tiesību akti to nosaka? Kādus tiesību
10. Ministru kabineta noteikumi un likumi
11. Būtiskākā un svarīgākā likumdošanas varas nesēja funkcija ir vispārsaistošu priekšrakstu pieņemšana īpašas procedūras ietvaros. Likumdevējs nevar
12. Likumdošanas procesa stadijas: likumdošanas iniciatīva (likuma ierosināšana) likumprojekta apspriešana (likuma teksta izstrādāšana) likumprojekta pieņemšana likuma izsludināšana
14. Likumi ir bez nerviem un dzīslām, tiem nekad nekas nesāp un asaras nebirst. M. Bērziņš «Svina
15. Olga Dreģe par pieredzi deputātes amatā: Saeimā pavadītais laiks tomēr deva arī svētīgu pieredzi. [..]. Saeimā
16. Pieņemto likumu un Ministru kabineta noteikumu skaits un grozījumu īpatsvars tajos
17. 3. Tiesību norma un likumdošana – jēdzienu būtība.
18. Viena no lielākajām kļūdām – jēdzienu nepamatota lietošana Esam uzrakstījuši vēstules Saeimai un attiecīgajām institūcijām, precīzi
19. Atšķirība jēdzienu lietošanā: Likumdošana – vārda izskaņa -ŠANA norāda, ka tā ir darbība: likumu radīšanas process;
20. Juridiskā tehnika
21. Normatīvā akta projekta tekstu raksta: Lakonisku (īss, kodolīgs, koncentrēts); ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas,
22. Lai šie teksti sekmīgi veiktu tiem paredzēto funkciju, to valodai jābūt: precīzai, skaidrai, vienkāršai, lakoniskai un
23. Vispārējās stila prasības oficiālums, apgalvojumu vispārīgums; relatīvs izteiksmes noturīgums; precīzi, skaidri formulēti, nepārprotami un konsekventi lietoti
24. Juridiskās tehnikas prasības skatīt: Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumos Nr.108 «Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi». Latvijas
25. 4. Tiesību normu interpretācija.
26. Interpretācijas nozīme? Tiesību normu teksta un tā satura izzināšanas un izvērtēšana, tiek apzīmēta ar terminu –
27. Pirmsākumi Iztulkošanas pirmsākumi meklējami senajā Grieķijā, bet terminoloģiskais skaidrojums radies senajā Romā. Interpretatio iuris – specifiskas
28. Kāpēc nepieciešama tiesību normu interpretācija? V. Jakubaņecs norāda – Tiesību normu iztulkošana ir īpaša procedūra, ar
29. Tiesību normai ir vispārējs raksturs, bet tā jāpiemēro konkrētām dzīves situācijām; Likumdošanā neadekvāti izmanto juridisko tehniku;
30. Tiesību normu radīšana Ministru kabinets Saeima Tiesību normu piemērošana indivīds juristi tiesa Katrā tiesību normā ir
31. Kas var interpretēt tiesību normas? Likums Nr.1 – interpretēt var tas, kurš radījis tiesību normu. Ministru
32. Lai piemērotu tiesību normu – tā jāizprot Tāpēc pirms piemērošanas jāveic interpretācija Tiesības var piemērot indivīds
33. 5. Tiesību normu interpretācijas metodes.
34. Iztulkošanas metodes pēc savas būtības un satura nav normatīva rakstura. Tās ir tiesību zinātnes un tiesu
35. Gramatiskā (filoloģiskā) Sistēmiskā Teleoloģiskā Vēsturiskā Loģiskā domāšana ir juridiskās domāšanas pamats Metodes, kas ieteicamas ikvienai interpretācijai
36. Uzdevums ir izzināt tiesības normas vārdisko saturu, pamatojoties uz normu veidojošo vārdu nozīmes noskaidrošanu. Piemērs: Vārda
37. «auglis» ? Pamata nozīme – dabiskais ražojums; Pārnestā nozīme – ienākums
38. «labi tikumi» «taisnīgums» «taisnības apziņa» Uzdevums
39. Kalpo tiesību normas savstarpējās sasaistes un atkarības izzināšanai. Katra atsevišķa norma tiek piemērota atbilstoši visai sistēmai,
40. 2. vispirms kontekstā ar citām normām tajā pašā tiesību aktā; 3. atbilstošajā tiesību institūtā 4. tiesību
41. Latvijas Republikas Satversmes 37.panta un 9.panta analīze Vai cietumā esoša persona var tikt reģistrēta par Valsts
42. Iztulkošanas elementi: norādījumi par likuma mērķi konkrētā likuma rašanās un priekšvēsture tiesību tradīcijas Vēsturiskā metode
43. Civillikuma 2209.pants Noskaidrot: Likumdevēja gribu; Likumdevēja mērķis un nolūks Pielietojums mūsdienās? Uzdevums
44. Likuma mērķa un likuma mērķa sasniegšanas analīze Iztulkošana saskaņā ar normas juridiskiem un sociāliem mērķiem. «subjekts»
45. Civillikuma 1928.pants Kāds ir likuma mērķis? Kāds ir sociālais mērķis Uzdevums
46. Pārlasīt slaidus, atzīmēt nesaprasto; Izlasīt nepieciešamo literatūru un normatīvos aktus (skatīt Kursa aprakstā); Izlasīt un noskatīties
47. Kas ir tiesību jaunrade? Vai tiesību jaunrade ir nepieciešama? Kāpēc? Kādi iespējami negatīvi aspekti tiesību jaunradei?
49. Скачать презентацию

Слайд 2

Kas ir pētnieciskā darba pamatā?
Kā novērtēt pētījuma zinātnisko ticamību?
Kādi ir divi

pētījuma ievada elementi, kurus studenti mēdz izlaist?
Kāds ir pētījuma izstrādes process/ceļš?
Kādi ir pētnieciskā darba ievada elementi?
Kādas pētnieciskā darba metodes varat nosaukt?
Kādas tiesību normu interpretācijas metodes varat nosaukt?

Слайд 3

1. Tiesību jaunrades jēdziens un būtība.

Слайд 4

Tiesības
Visiem obligāta sociālo normu sistēma, ko aizsargā valsts. Ar tiesību

palīdzību valsts regulē cilvēku un viņu apvienību uzvedību, nostiprina kā obligātas noteiktas attiecības;
Personu uzvedības mēraukla;
Līdzeklis, ar kura palīdzību tiek ietekmēta indivīdu un sabiedrības pašregulatīvā attīstība;
Vispārobligāts uzvedības noteikums, kuru veido vai sankcionē valsts un nodrošina ar tās piespiedu spēku.

Слайд 5

Jaunrade
Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības;
Cilvēka

darbība, kuras rezultātā tiek radītas kvalitatīvi jaunas, oriģinālas materiālās un garīgās vērtības vai idejas;
jauns + radīt vai radīt no jauna

Слайд 6

Kāpēc nepieciešama tiesību jaunrade?
Tiesības ir dzīvas, tās rodas, mainās un tiek

atceltas.

Слайд 7

Kāpēc nepieciešama tiesību jaunrade?
……
Tiesību jaunrades rezultātā rodas jauni likumi, MK noteikumi

u.c. normatīvie akti.

SOCIĀLĀS NORMAS

TIESĪBU NORMAS

Слайд 8

2. Tiesību normu rašanās.

Слайд 9

Kādas institūcijas var izdot tiesību normas?
Saeima
Ministru kabinets
Kādi tiesību akti to nosaka?
Kādus

tiesību aktus var izdot katra institūcija?

Слайд 10

Ministru kabineta noteikumi un likumi

Слайд 11

Būtiskākā un svarīgākā likumdošanas varas nesēja funkcija ir vispārsaistošu priekšrakstu pieņemšana

īpašas procedūras ietvaros.
Likumdevējs nevar pieļaut atkāpes no likumdošanas procesa, kas ļautu apšaubīt šī likuma pieņemšanas leģitimitāti.
Tātad, likumdošanas kārtību reglamentējošo procesuālo normu ievērošana ir svarīgs likuma spēkā esamības priekšnoteikums.

Слайд 12

Likumdošanas procesa stadijas:
likumdošanas iniciatīva (likuma ierosināšana)
likumprojekta apspriešana (likuma teksta

izstrādāšana)
likumprojekta pieņemšana
likuma izsludināšana (publicēšana)

Слайд 13

Слайд 14

Likumi ir bez nerviem un dzīslām, tiem nekad nekas nesāp un

asaras nebirst. M. Bērziņš «Svina garša»

Слайд 15

Olga Dreģe par pieredzi deputātes amatā:
Saeimā pavadītais laiks tomēr deva arī

svētīgu pieredzi. [..]. Saeimā darbodamās, es sapratu, kā tiek pieņemts likums, kā tas top, cik svarīgi ir paredzēt un precīzi formulēt iespējamās strīdīgās situācijas, lai veikli ļaudis nevarētu likumu apiet ar līkumu.
Avots: Lagzdiņa, I. Izslāpums. Olga Dreģe. Rīga, Zvaigzne ABC, 2013, 149.lpp.

Слайд 16

Pieņemto likumu un Ministru kabineta noteikumu skaits un grozījumu īpatsvars tajos

Слайд 17

3. Tiesību norma un likumdošana – jēdzienu būtība.

Слайд 18

Viena no lielākajām kļūdām – jēdzienu nepamatota lietošana
Esam uzrakstījuši vēstules Saeimai

un attiecīgajām institūcijām, precīzi norādot, kurā pantā kas ir jālabo. Mēs gan neesam ne juristi, ne advokāti - mēs ražojam šokolādi, bet, lai šādas situācijas nevarētu atkārtoties nākotnē, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Mūsu lieta gan virzīsies atbilstoši pašlaik spēkā esošajai likumdošanai, un «kapāsimies» nez cik gadu.

Izlabo kļūdas juridiski korektā valodā un terminoloģijā!

Слайд 19

Atšķirība jēdzienu lietošanā:
Likumdošana – vārda izskaņa
-ŠANA norāda, ka tā ir

darbība: likumu radīšanas process;
Tiesību norma vai tiesību akts, vai normatīvais akts ir likumdošanas GALA REZULTĀTS.

Слайд 20

Juridiskā tehnika

Слайд 21

Normatīvā akta projekta tekstu raksta:
Lakonisku (īss, kodolīgs, koncentrēts);
ievērojot valsts valodas literārās

un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības;
normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes;
izklāstot to loģiskā secībā.

Слайд 22

Lai šie teksti sekmīgi veiktu tiem paredzēto funkciju, to valodai jābūt:
precīzai,

skaidrai, vienkāršai, lakoniskai un stilistiski vienotai.
Normatīva teksta valodā būtiska nozīme ir visam:
pareizai vārda izvēlei, vārdu secībai, gramatisko formu izvēlei un teikuma daļu secībai, konstrukcijām ar palīgvārdiem, lielo burtu lietošanai, pieturzīmēm, tehniskiem izcēlumiem, nosaukumiem, dalījumam punktos un apakšpunktos, likumā – dalījumam pantos u.c.
Tas viss tiek ņemts vērā, interpretējot normatīvo aktu.

Normatīvo tiesību aktu vienotais stils un tā nozīme

Слайд 23

Vispārējās stila prasības
oficiālums, apgalvojumu vispārīgums;
relatīvs izteiksmes noturīgums;
precīzi, skaidri formulēti, nepārprotami un

konsekventi lietoti termini;
valodas līdzekļu ekonomija, pēc iespējas īsāka, lakoniskāka izteiksme;
vienveidīgu, standartizētu izteiksmju regulāra atkārtošanās, valodas trafareti, šabloni;
noteiktu teksta tehniskā izkārtojuma un tehnisko līdzekļu (saīsinājumu, tehnisko izcēlumu u.c.) lietojums, kas atvieglo satura uztveri.

Слайд 24

Juridiskās tehnikas prasības skatīt:
Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumos Nr.108 «Normatīvo aktu

projektu sagatavošanas noteikumi». Latvijas Vēstnesis Nr.26, 17.02.2009.
Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=187822

Слайд 25

4. Tiesību normu interpretācija.

Слайд 26

Interpretācijas nozīme?
Tiesību normu teksta un tā satura izzināšanas un izvērtēšana, tiek

apzīmēta ar terminu – iztulkošana (interpretācija).
No latīņu val. – interpretation – skaidrošana, jēgas atklāšana.

Слайд 27

Pirmsākumi
Iztulkošanas pirmsākumi meklējami senajā Grieķijā, bet terminoloģiskais skaidrojums radies senajā Romā.

Interpretatio iuris – specifiskas juridiskas darbības.
Ratio iuris – tiesiskā darbības īstenās satura / jēgas noteikšana

Слайд 28

Kāpēc nepieciešama tiesību normu interpretācija?
V. Jakubaņecs norāda – Tiesību normu iztulkošana

ir īpaša procedūra, ar kuras palīdzību cilvēki noskaidro un izskaidro tiesību normu saturu, lai varētu precīzāk/adekvātāk, ātrāk un ekonomiskāk tās realizēt (piemērot).
Avots: Jakubaņecs, V. Tiesību normas. 2001.

Cik juristu, tik viedokļu…

Слайд 29

Tiesību normai ir vispārējs raksturs, bet tā jāpiemēro konkrētām dzīves situācijām;
Likumdošanā

neadekvāti izmanto juridisko tehniku;
Normatīvā akta teksts nereti ir neskaidrs, jo daudzie formulējumi nav pietiekami precīzi un reizēm pat divdomīgi;
Tiesību normas formulējumā izmantoti speciālie juridiskie termini, vērtēšanas kategorijas, citu zinātņu jēdzieni, kas nav viennozīmīgi izprotami.

Tas rada tiesību normu neizpratni vai nepareizu piemērošanu, tāpēc jāizmanto tiesību normu interpretācija

Слайд 30

Tiesību normu radīšana
Ministru kabinets
Saeima
Tiesību normu piemērošana
indivīds
juristi
tiesa
Katrā

tiesību normā ir jēga un mērķis – kam tā radīta, lai panāktu sabiedrības vēlamo uzvedību/rīcību

Konkrētai dzīves situācijai piemeklē tiesību normu, noskaidrojot tās jēgu un mērķi

Слайд 31

Kas var interpretēt tiesību normas?
Likums Nr.1 – interpretēt var tas, kurš

radījis tiesību normu.
Ministru kabinets;
Saeima
Tiesas interpretācija, judikatūras veidošana;
Satversmes tiesas interpretācija;
Neoficiālā interpretācija.

Слайд 32

Lai piemērotu tiesību normu – tā jāizprot
Tāpēc pirms piemērošanas jāveic interpretācija
Tiesības

var piemērot indivīds – privāttiesībās (civiltiesības, darba tiesības, komerctiesības);
Iestāde kā publisko tiesību pārstāvis (administratīvās tiesības, krimināltiesības);
Tiesa kā daļa no publiskajām tiesībām.

Слайд 33

5. Tiesību normu interpretācijas metodes.

Слайд 34

Iztulkošanas metodes pēc savas būtības un satura nav normatīva rakstura. Tās

ir tiesību zinātnes un tiesu prakses kopējs veidojums, kas pastāvīgi pilnveidoties

Слайд 35

Gramatiskā (filoloģiskā)
Sistēmiskā
Teleoloģiskā
Vēsturiskā
Loģiskā domāšana ir juridiskās domāšanas pamats
Metodes, kas ieteicamas ikvienai interpretācijai

Слайд 36

Uzdevums ir izzināt tiesības normas vārdisko saturu, pamatojoties uz normu veidojošo

vārdu nozīmes noskaidrošanu.
Piemērs:
Vārda «kukulis» nozīme!
Vārdi ar juridisku saturu un nozīmi uzskatāmi par juridiskajiem jēdzieniem.
«automašīna», «automašīnām aizliegts iebraukt parkā».

Gramatiskā metode

Слайд 37

«auglis» ?
Pamata nozīme – dabiskais ražojums;
Pārnestā nozīme – ienākums

Слайд 38

«labi tikumi»
«taisnīgums»
«taisnības apziņa»
Uzdevums

Слайд 39

Kalpo tiesību normas savstarpējās sasaistes un atkarības izzināšanai.
Katra atsevišķa norma tiek

piemērota atbilstoši visai sistēmai, lai saskanīgi iekļautos tās kopējā funkcionēšanā.

Sistēmiskā metode

Слайд 40

2. vispirms kontekstā ar citām normām tajā pašā tiesību aktā;
3. atbilstošajā

tiesību institūtā
4. tiesību nozarē
Ja nepieciešams: jāpāriet pie starptautiski atzītām tiesībām, tiesību principiem.

Слайд 41

Latvijas Republikas Satversmes 37.panta un 9.panta analīze
Vai cietumā esoša persona var

tikt reģistrēta par Valsts Prezidenta kandidātu? Uzrakstīt kritērijus, ko nosaka likums.

Piemērs

Слайд 42

Iztulkošanas elementi:
norādījumi par likuma mērķi
konkrētā likuma rašanās un priekšvēsture
tiesību tradīcijas
Vēsturiskā metode

Слайд 43

Civillikuma 2209.pants
Noskaidrot:
Likumdevēja gribu;
Likumdevēja mērķis un nolūks
Pielietojums mūsdienās?
Uzdevums

Слайд 44

Likuma mērķa un likuma mērķa sasniegšanas analīze
Iztulkošana saskaņā ar normas juridiskiem

un sociāliem mērķiem.
«subjekts» - subjektīvā iztulkošana, likuma pamatojums atspoguļo to personu gribu, kas piedalījies likuma pieņemšanā (iztulkojums tuvāks uzskatiem, ko izteicis likumdevējs)
«objekts» - objektīvā iztulkošana, jāizdibina «likuma griba» - likuma juridiskā mērķa izzināšanas.

Teleoloģiskā metode

Слайд 45

Civillikuma 1928.pants
Kāds ir likuma mērķis?
Kāds ir sociālais mērķis
Uzdevums

Слайд 46

Pārlasīt slaidus, atzīmēt nesaprasto;
Izlasīt nepieciešamo literatūru un normatīvos aktus (skatīt Kursa

aprakstā);
Izlasīt un noskatīties visus e-studijās ievietotos materiālus pie 3. tēmas, kas apzīmēti kā obligāti;
Atrisināt visus prezentācijā norādītos uzdevumus!

Uz semināru 27. septembrī:

Слайд 47

Kas ir tiesību jaunrade?
Vai tiesību jaunrade ir nepieciešama? Kāpēc? Kādi iespējami

negatīvi aspekti tiesību jaunradei?
Kam Latvijā pieder likumdošanas iniciatīva?
Kāds tiesību akts to regulē/nosaka?
Kās ir likumdošana?
Kas ir likumdošanas gala rezultāts?
Kādas ir likumdošanas stadijas (Saeimā)?
Kā skaidrotu, kas ir interpretācija?
Kāda ir tiesību normu interpretācijas nozīme? Kāpēc tā nepieciešama?
Kas var interpretēt tiesību normas?
Kāda ir Satversmes tiesas nozīme tiesību normu interpretācijā?
Kā izpaužas tiesību normu piemērošana?
Izskaidrot visas TNIM!

Jautājumi paškontrolei

Tiesību jaunrade. Tiesību normu interpretācijas metodes

Содержание

Kas ir pētnieciskā darba pamatā?Kā novērtēt pētījuma zinātnisko ticamību?Kādi ir divi

1. Tiesību jaunrades jēdziens un būtība.

Tiesības Visiem obligāta sociālo normu sistēma, ko aizsargā valsts. Ar tiesību

Jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības;Cilvēka

Kāpēc nepieciešama tiesību jaunrade?Tiesības ir dzīvas, tās rodas, mainās un tiek

Kāpēc nepieciešama tiesību jaunrade?……Tiesību jaunrades rezultātā rodas jauni likumi, MK noteikumi

2. Tiesību normu rašanās.

Kādas institūcijas var izdot tiesību normas?SaeimaMinistru kabinetsKādi tiesību akti to nosaka?Kādus

Ministru kabineta noteikumi un likumi

Būtiskākā un svarīgākā likumdošanas varas nesēja funkcija ir vispārsaistošu priekšrakstu pieņemšana

Likumdošanas procesa stadijas: likumdošanas iniciatīva (likuma ierosināšana) likumprojekta apspriešana (likuma teksta

Likumi ir bez nerviem un dzīslām, tiem nekad nekas nesāp un

Olga Dreģe par pieredzi deputātes amatā:Saeimā pavadītais laiks tomēr deva arī

Pieņemto likumu un Ministru kabineta noteikumu skaits un grozījumu īpatsvars tajos

3. Tiesību norma un likumdošana – jēdzienu būtība.

Viena no lielākajām kļūdām – jēdzienu nepamatota lietošanaEsam uzrakstījuši vēstules Saeimai

Atšķirība jēdzienu lietošanā:Likumdošana – vārda izskaņa -ŠANA norāda, ka tā ir

Juridiskā tehnika

Normatīvā akta projekta tekstu raksta:Lakonisku (īss, kodolīgs, koncentrēts);ievērojot valsts valodas literārās

Lai šie teksti sekmīgi veiktu tiem paredzēto funkciju, to valodai jābūt:precīzai,

Vispārējās stila prasībasoficiālums, apgalvojumu vispārīgums;relatīvs izteiksmes noturīgums;precīzi, skaidri formulēti, nepārprotami un

Juridiskās tehnikas prasības skatīt:Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumos Nr.108 «Normatīvo aktu

4. Tiesību normu interpretācija.

Interpretācijas nozīme?Tiesību normu teksta un tā satura izzināšanas un izvērtēšana, tiek

PirmsākumiIztulkošanas pirmsākumi meklējami senajā Grieķijā, bet terminoloģiskais skaidrojums radies senajā Romā.

Kāpēc nepieciešama tiesību normu interpretācija?V. Jakubaņecs norāda – Tiesību normu iztulkošana

Tiesību normai ir vispārējs raksturs, bet tā jāpiemēro konkrētām dzīves situācijām;Likumdošanā

Tiesību normu radīšana Ministru kabinets SaeimaTiesību normu piemērošana indivīds juristi tiesaKatrā

Kas var interpretēt tiesību normas?Likums Nr.1 – interpretēt var tas, kurš

Lai piemērotu tiesību normu – tā jāizprotTāpēc pirms piemērošanas jāveic interpretācijaTiesības