Meteor 500c

un klasifikācija; tā ir ierīce, kas skenē atmosfēru ar elektromagnētiskajiem viļņiem (radioviļņiem)
Radari tika izgudroti pirms Otrā Pasaules kara un sākumā tika izmantoti, lai noteiktu lidmašīnu atrašanās vietu. Tikai vēlāk radars kļuva par svarīgu aprīkojumu meteoroloģijā, astronomijā, lidojumu kontrolē, lai arī pirmie meteoroloģisko novērojumu mēģinājumi ar radaru notika jau pagājušā gadsimta 40-jos gados
Radars raida radioviļņus, kas saskaras ar mērķiem atmosfērā – hidrometeoriem (ūdens pilieniem, sniega graudiem, krusu), kā arī aerosoliem, putekļiem un kukaiņiem u.c. Tie atstaro radiāciju, un radars uztver šo atstaroto radiāciju
Atstarotās radiācijas daudzums ir atkarīgs no hidrometeoru īpatnībām – to izmēriem un absorbēšanas spējas. Lielāki un blīvāki objekti dos arī lielāku atstarojumu. Ūdens pilieniem ir labāka atstarošanas spēja nekā sniegam un ledum, bet slapjam sniegam ir piemīt vislielākā atstarošanas spēja
LVĢMC rīcībā esošais radars ir tā sauktais C-Band radars, kura raidīto viļņu garums ir 5.4 cm. Ar to ir iespējams detektēt tikai tās mākoņu zonas, no kurām izkrīt nokrišņi
Jauni produkti tiek ģenerēti ik pēc 10 minūtēm – tātad tos var iegūt gan kā atsevišķus attēlus ar 10 minūšu intervālu, gan kā animāciju par noteiktu laika intervālu (pašreiz 12 stundas)

intensitāti pēc sekojošas formulas:
Z = 200 x R1,6

St smidzinošs lietus
sniega graudi As
sniegs lietus
lietus gāzes, pērkoni
jūra, putni
kukaiņi traucējumi

-20 -10 0 10 20 30 40 50 60 dBZ

radara, var tikt neuztverti, jo tie atradīsies zem zemākā radara raidītā stara; optimālais
signālu uztveršanas rādiuss ir 150-300 km

tas noteiktā attālumā no radara atmosfēru skanētu jau vairāku kilometru augstumā, reāli LVĢMC radaram zemākais skanējuma leņķis ir 0,3º, kas līdz ar attāluma palielināšanos no radara, vēl ātrāk attālinās no Zemes virsmas.
Līdz ar to vasarā, kad konvektīvie mākoņi sasniedz 10 un vairāk kilometru augstumu, tie ir redzami arī tālu uz radara darbības rādiusa ārējās robežas, savukārt ziemā, kad mākoņu augstums bieži ir zemāks par 5-6 km, tālāk no radara esoši pat intensīvu nokrišņu mākoņi var netikt uztverti.

izmatoti filtri, kas noņem atstaroto informāciju no stacionāriem objektiem ap radaru, piemēram, ēkām. Arī situācijās, kad zemes virsmas tuvumā atmosfērā ir temperatūras inversijas slānis, parādās intensīva atstarošanās no tā (piemērā inversijas slānis ir virs Rīgas līča). Redzami arī starveida traucējumi.
Līdz ar to šis produkts vislabāk ir izmantojams, lai iegūtu faktiskās situācijas kopskatu un pirmo ideju par nokrišņiem (to atrašanās vietu un intensitāti)

Σ

Produkts PPI ir viens no ātrākajiem produktiem, jo tas tiek ģenerēts no vienas plaknes skanējuma datiem (skanējuma leņķis ir 0,3º)

☺

Sakarā ar Zemes lodveidīgumu un to, ka skanējuma leņķim ir jābūt > 0 grādiem, līdz ar attālumu no radara ļoti strauji pieaug augstumus virs Zemes virsmas, no kura tiek saņemta informācija. Tātad dati sniedz informāciju par dažādiem augstumiem virs Zemes virsmas atkarībā attāluma no radara

☹

Kopsavilkums

PPI – plaknes stāvokļa
indikators