Enerģētiskie resursi. Akmeņogles

vai 1 triljons tonnu. Pēc
enerģētiskās vērtības tas sasniedz 4,8 miljardus barelu naftas ekvivalentā.
Ekonomiski pamatoti ir iegūstami 67 % krājumu, kas koncentrēti tikai četrās
lielvalstīs – ASV (27%), Krievijā (17%), Ķīnā (13%) un Indijā (10%). Tieši šīs valstis nodrošina 63–65 % no ogļu ieguves pasaulē.
Komerciāliem mērķiem ogles pasaulē aktīvi iegūst 50 valstīs. Augstas kvalitātesogļu ieguve pēdējo 25 gadu laikā ir pieaugusi par 50 %, sasniedzot 3,6 miljardus tonnu gadā, tajā skaitā Ķīnā – 1,2 miljardi t, ASV – 0,9 miljardi t, Indijā – 310 milj.t, Austrālijā 259 milj. t un Dienvidāfrikā – 225 milj. t gadā.
2015. gadā pasaulē izpētītie ogļu krājumi kopā bija 795 miljardi tonnu.
Ņemot vērā ogļu ļoti atšķirīgo izmantošanas veidu, krājumi jāizvērtē atsevišķi divāspamatgrupās – augstas kvalitātes ogles (ieskaitot antracītu) un zemas kvalitātes ogles (tikai enerģijas ražošanai).
Izpētītie ogļu krājumi un to ieguve ģeogrāfiski ir ļoti nevienmērīga. Pati
bagātākā ar abu veidu oglēm ir Austrālija un Okeānija, augstas kvalitātes ogļu krājumu salīdzinoši daudz ir arī Āzijā (Indija, Ķīna) un Ziemeļamerikā (ASV), bet zemas kvalitātes ogles dominē Eiropā (Krievija, Ukraina) un Ziemeļamerikā (ASV).
Ogļu krājumi tautsaimniecības attīstībai pašreizējā ogļu izmantošanas tempā ir pietiekami aptuveni 180–300 gadiem (atkarībā no iedzīvotāju skaita pieauguma). Ogles ir izplatīts, pasaules tirgū plaši pieejams, labi un elastīgi transportējams un
uzkrājams resurss.
Ogles var sadedzināt kopā ar biomasu un citiem cietā kurināmā veidiem.