Pārejas procesi maiņstrāvas piedziņā

Содержание

Слайд 2

Elektromagnētiskie pārejas procesi maiņstrāvas piedziņā Asinhronā dzinēja palaišanas raksturlīknes: a – statiskā (1) un dinamiskā (2)

Elektromagnētiskie pārejas procesi maiņstrāvas piedziņā

Asinhronā dzinēja palaišanas raksturlīknes:
a –

statiskā (1) un dinamiskā (2)
Слайд 3

Trīsfāzu asinhronās piedziņas palaišana

Trīsfāzu asinhronās piedziņas palaišana

Слайд 4

Integrējot, iegūst dzinēja palaišanas laiku tukšgaitā Ja palaiž dzinēju no miera,

Integrējot, iegūst dzinēja palaišanas laiku tukšgaitā
Ja palaiž dzinēju no miera, stāvokļa

(ssāk = 1), tad
Par beigu slīdi praktiski pieņem s = 0,05.
Pie noteiktas sk vērtības ir minimāla attiecība tpo/Tm.

, ja Sk = 0,407

Слайд 5

Asinhronā dzinēja palaišana: a) slēguma shēma; b) pie dažādām Sk vērtībām; c) Mef(Sk) un

Asinhronā dzinēja palaišana: a) slēguma shēma; b) pie dažādām Sk vērtībām;
c) Mef(Sk)

un
Слайд 6

Trīsfāzu asinhronās piedziņas bremzēšana pretslēgumā un reversēšana Asinhronās piedziņas pretslēguma bremzēšana

Trīsfāzu asinhronās piedziņas bremzēšana pretslēgumā un reversēšana

Asinhronās piedziņas pretslēguma bremzēšana un

reversēšana:
a – slēguma shēma; b – mehāniskās raksturlīknes
Слайд 7

Piedziņas pretslēguma pārejas procesu tukšgaitā (Mst=0) apraksta izteiksme: no Ssāk =

Piedziņas pretslēguma pārejas procesu tukšgaitā (Mst=0) apraksta izteiksme:
no Ssāk = 2

līdz Sb=1, tb0 = Tm(0,345SK+0,75/SK).
Bremzēšanas laiks ir minimāls, ja pie SK = 1,47.

Efektīvo bremzēšanas momentu nosaka kā
Mef.b = MKSK/(0,75+0,345SK2)

Слайд 8

Trīsfāzu asinhronās piedziņas dinamiskā bremzēšana Asinhronā dzinēja dinamiskā bremzēšanai: a -

Trīsfāzu asinhronās piedziņas dinamiskā bremzēšana

Asinhronā dzinēja dinamiskā bremzēšanai:
a - slēguma

shēma; b - mehāniskās raksturlīknes
Слайд 9

kur s = n/n0 - dinamiskās bremzēšanas režīma slīde; Mmax -

kur s = n/n0 - dinamiskās bremzēšanas režīma slīde;
Mmax - maksimālais

dinamiskās bremzēšanas moments;
Smax - maksimālā dinamiskās bremzēšanas režīma slīdes vērtība

Ja Ssāk = 1, Sbeigu = 0,05, iegūst

- piedziņas elektromehāniskā konstante dinamiskās bremzēšanas režīmā.
Mef.d.b = MmaxSmax(0,25+1,5S2max).

Слайд 10

Pārejas procesi trīsfāzu maiņstrāvas piedziņā ar pusvadītāju pārveidotāju Asinhronās piedziņas palaišana

Pārejas procesi trīsfāzu maiņstrāvas piedziņā ar pusvadītāju pārveidotāju

Asinhronās piedziņas palaišana

ar pusvadītāju pārveidotāju:
a – slēguma shēma; b – dinamiskā raksturlīkne;
c – palaišanas diagramma pie trapecveidīga piedziņas paātrinājuma
Слайд 11

fp = kf.t , pie kam No 0 lIdz t1 :

fp = kf.t , pie kam

No 0 lIdz t1 : ε

= ρt un n = ρt2/2.


No t1 līdz t2 ε = εmax, n = nsāk1 + εmaxt,
nnost(t) = nsāk1 + εmaxt + Tmεmax,

No t2 līdz t3 ε = εmax­ – ρt
n = nsāk2 + εmaxt – ρt2/2,
nnost(t) = nsāk2 + Tm εmax + εmaxt - Tmρt – ρt2/2,
kur nsāk2 = nsāk1 + εmax(t2-t1).

Слайд 12

Pārejas procesi trīsfāzu maiņstrāvas piedziņā ar sinhrono dzinēju Parasti sinhronos dzinējus

Pārejas procesi trīsfāzu maiņstrāvas piedziņā ar sinhrono dzinēju

Parasti sinhronos dzinējus

izmanto neregulējamās piedziņās ar ilgstošu darba režīmu pie nemainīgas vai pulsējošas slodzes.
Sarežģīts pārejas process notiek dzinējam ievelkoties "sinhronismā”, tas ir, kad "saķēdējas" statora un rotora magnētiskie lauki.

kur Mm ir sinhronā dzinēja maksimālais moments.
Ir attīstījusies regulējama piedziņa ar sinhrono dzinēju un frekvenču pārveidotāju. Ja pārveidotāja izejas sprieguma frekvences maiņa notiek ar laika konstanti, kas lielāka par sinhronā dzinēja elektromehānisko laika konstanti, tad pārejas procesi šādā piedziņā noris tāpat kā līdzstrāvas piedziņā ar pusvadītāju pārveidotāju.

Слайд 13

ELEKTRISKĀS PIEDZIŅAS ENERĢĒTIKA

ELEKTRISKĀS PIEDZIŅAS ENERĢĒTIKA

Слайд 14

Enerģētiskie rādītāji Jēdziens "elektriskās piedziņas enerģētika" ietver sevī jautājumus, kas apskata

Enerģētiskie rādītāji

Jēdziens "elektriskās piedziņas enerģētika" ietver sevī jautājumus, kas apskata

elektroenerģijas patēriņu un izmantošanu, enerģijas zudumus elektromehāniskajos un pusvadītāju pārveidotājos, aktīvās un reaktīvās enerģijas izmantošanas efektivitāti.
Galvenie elektriskās piedziņas enerģētiskie radītāji ir:

no tīkla uzņemtā jauda P1;
no tikla uzņemtā enerģija A1;
lietderīgi izmantotā jauda P2;
lietderīgi izmantotā enerģija A2;
jaudas zudumi ΔP;
enerģijas zudumi ΔA;
lietderības koeficients η;
jaudas koeficients cosφ.

Слайд 15

Enerģijas zudumi līdzstrāvas piedziņā kur - pastāvīgie zudumi; - mainīgie zudumi;

Enerģijas zudumi līdzstrāvas piedziņā

kur - pastāvīgie zudumi;
- mainīgie zudumi;
- ierosmes

zudumi;
- zudumi dzelzī;
- mehāniskie zudumi.
Слайд 16

Tukšgaitā Mst = 0 ; dt = Jdω/M, tad ΔAp0 =

Tukšgaitā Mst = 0 ; dt = Jdω/M, tad

ΔAp0 = J

/2

Enerģijas zudumi asinhronā piedziņā

Слайд 17

Palaišanas zudumi līdzstrāvas piedziņā: a - idealizēta palaišana tukšgaitā; b - palaišanas zem slodzes ω(t)

Palaišanas zudumi līdzstrāvas piedziņā:
a - idealizēta palaišana tukšgaitā; b -

palaišanas zem slodzes ω(t)
Слайд 18

Palaižot dzinēju pie konstantas slodzes, enerģijas zudumi ir: Tā kā dt=Jdω/Mdin, tad

Palaižot dzinēju pie konstantas slodzes, enerģijas zudumi ir:

Tā kā dt=Jdω/Mdin, tad

Слайд 19

Enerģijas zudumus līdzstrāvas piedziņā pretslēguma bremzēšanas režīmā tukšgaitā (Mst = 0):

Enerģijas zudumus līdzstrāvas piedziņā pretslēguma bremzēšanas režīmā tukšgaitā (Mst = 0):

ΔAp.br.0

= 3·Jω02/2

Bremzējot pretslēgumā slogotu dzinēju slodzes Mst = const, enerģijas zudumi ir

Слайд 20

Līdzstrāvas piedziņas reversēšana tukšgaitā izsauc enerģijas zudumus Dinamiskās bremzēšanas režīmā dzinējam

Līdzstrāvas piedziņas reversēšana tukšgaitā izsauc enerģijas zudumus

Dinamiskās bremzēšanas režīmā dzinējam tukšgaitas

enerģijas zudumi ir

Ja dinamiski bremzē līdzstrāvas piedziņu pie Mst = const, tad

Слайд 21

Enerģijas zudumi asinhronā piedziņā ΔPV = Mω0s(1+R1/R’2) = P12s(1+R1/R’2)

Enerģijas zudumi asinhronā piedziņā

ΔPV = Mω0s(1+R1/R’2) = P12s(1+R1/R’2)

Слайд 22

Asinhronā dzinējā enerģijas zudumi palaišanas procesā tukšgaitā ir Pieņemot, ka Mst

Asinhronā dzinējā enerģijas zudumi palaišanas procesā tukšgaitā ir

Pieņemot, ka Mst =

0, dt = -(Jω0/M)ds, un izsakot rotora zudumus kā
3I’2(R’2+R’2p) = Mωs, pēc pārveidošanas iegūst:

Ievērojot, ka Ssāk = 1 un Sbeigu, iegūst
kur ω0 - asinhronā dzinēja sinhronais leņķiskais ātrums;
R2p - uz statoru reducētā rotora papildpretestība.

Слайд 23

Asinhronā dzinēja palaišanas enerģijas zudumus iedala divās daļās: . zudumi rotorā

Asinhronā dzinēja palaišanas enerģijas zudumus iedala divās daļās:
. zudumi rotorā kinētiskās

enerģijas iegūšanai: ΔAp02=J /2;
. zudumi statorā: ΔAp01=J R1/2(R’2+R’2p).
Pie konstantas slodzes asinhronā dzinēja palaišanas zudumus
var aprēķināt no izteiksmes:

kur Mp.vid = (λ+kp)MN/2 - asinhronā dzinēja vidējais palaišanas moments.
λ = MK/MN
kp = Mp/MN

Слайд 24

Pretslēguma bremzēšanas režīmu aprēķinos ievieto integrēšanas robežas Ssāk = 2 un

Pretslēguma bremzēšanas režīmu aprēķinos ievieto integrēšanas robežas Ssāk = 2 un

Sbeigu = 1. Tad enerģijas zudumi ir

Zudumi asinhronā piedziņā pretslēguma bremzēšanas režīmā pie slodzes Mst = const ir:

kur Mb.vid - asinhronā dzinēja vidējais moments pretstrāvas bremzēšanas režīmā