Baltija, Eiropa un pasaule industrializācijas laikmetā XIX.gs

Август 5, 2022

Главная
История
Baltija, Eiropa un pasaule industrializācijas laikmetā XIX.gs

Содержание

2. Stundas mērķi Papildināt zināšanas par Latvijas un pasaules vēsturi, Attīstīt analītiskas un sintezējošos darbības prasmes vēsturiskās
3. Latvija Krievijas impērijas sastāvā
4. Atceries datumus: 1721. - ... 1772. - ... 1795. - ...
5. 1.Dzimtbūšanas atcelšana – Zemnieku brīvlaišana.
6. Sarunas par dzimtbūšanas atcelšanu sākas 19.gs. sākumā, kad Igaunijas muižnieki prasīja cara atbrīvot zemniekus. Cars Aleksandrs
7. 1804.g. – Vidzemes zemnieku līkumi: 1. zemnieki ir piesaistīti zemei, nevis muižnieka personai. 2.klaušas jāuzliek ņemot
8. Cars Aleksandrs I, kas pieņēma līkumus. Tomēr 1804. gada likumi neatrisināja ekonomisko un sociālo krīzi.
9. Pēc uzvaras pār Napoleonu par Baltijas ģenerālgubernatoru tika iecelts itāļu izcelsmes marķīzs Filips Pauluči, kas sekmēja
10. 1817.g. - Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemes guberņā. 1819.g.- Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemes guberņā. – Zemnieki ieguva „putnu brīvību”
11. 2. Sešdesmito gadu reformas.
12. 1.Zemnieku tiesību paplašināšana ( zemnieks var atstāt pagasts, muižnieks nevar sodīt zemnieka). 2. Zemnieku saimniecība( klaušas
13. 3. Nacionālās kustības Latvijā. Jaunlatvieši
14. Latvijā 19.gs. izvejdojas nacija. Jaunlatviešus kustība
15. Baltijas vācieši pirmie pārņema nacionālisma idējas no Eiropas. Teorija kultūrtrēģerisma ( vācieši izveidojas latviešu kultūru, latviešus
16. Pirmā Atmoda Latviešu nacionālisms izveidojas 19.gs. otrājā pusē – Jaunlatvieši – latviešu nacionālisma kustība ( no
17. “Pēterburgas avīzes” titullapa, iznāca Pēterburgā no 1862. gada 26. jūlijā līdz 1865. gada jūnijam.
18. Krīšjānis Valdemars - jaunlatviešu galvenais ideologs, nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos un citi, „Pēterburgas avīžu” izdevējs.
19. Krīšjānis Barons, “Dainu tēvs”, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists
20. Juris Alunāns-Dzejnieks, publicists, valodnieks, sabiedrisks darbinieks, latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs
21. Kronvalda Atis - latviešu publicists, valodnieks, pedagogs. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis šādus vārdus: arods, josla, oma,
22. Andrejs Pumpurs - latviešu dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis". Rakstījis galvenokārt nacionālā romantisma stilā.
23. Baumaņu Kārlis - viens no pirmajiem latviešu komponistiem, viens no latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, vairāku dziesmu
24. Jaunlatviešus darbība 1. Sāka veidoties latviešu biedrības. 1868.g. - Nodibinājās pirmā Rīgas Latviešu biedrība. 2. Izdeva
25. Jaunlatviešus kustības nozīme Sāka attīstities latviešu literatūra ( Auseklis, Andrejs Pumpurs, brāli Kaudzītes “Mērnieku laiki”). Sāka
26. 4. Krievijas politika Baltijas guberņas.
27. 4.1. Industriālā revolūcija Latvijā. Auga un attīstījās pilsētas( īpaši ostas pilsētas – Rīga, Liepāja, Ventspils) ,
28. 1882. Rīga sāka kursēt tramvaji ( vilka zirgi), 1901.g. – elektriskie tramvaji. 1882. – Rīga sāka
29. Rīga tika radīts pirmais Krievijā automobilis Russo Balt.(Русско-Балтийский вагонный завод»,1868) 1861.g. – atvērts Politehnikums ( Rīgas
31. 4.2. 1882.g. Manaseina revīzija un pārkrievošana. Nikolaja Manaseina komisija pārbaudīt Baltijā vācu muižnieku varu. Sākas Rusifikācija
32. 4.3. Strādnieku problēmas un cīņa par savu tiesību. Strādnieku problēmas: Gara darba diena ( 11, 12
33. Strādnieki sāka cīņu par sava stāvokļa uzlabošanu: Streiks – strādnieku atteikšanas strādāt tik ilgi, kamēr netiks
34. 5. Jauna strāva
35. Sociālisma un marksisma idejas izplatīšana Eiropā Latvijā kustība, kas sāka izplatīt sociālisti idejas. – „Jauna strāva”
36. Dalībnieki: Eduards Veidenbaums, Pēteris Stučka, Jānis Pliekšāns(Rainis), Aspazija,
37. Eduards Veidenbaums Eduards Veidenbaums Rainis
38. Aspazija Aspazija Pēteris Stučka
39. Policija sāka jaunstrāvnieku vajāšanu, kad Rīgā pieauga strādnieku streiku kustība. Neskatoties uz to, ka jaunstrāvniekus vajāja
40. Informācijas avoti V.Purēns “Latvijas un pasaules vēsture” 1.-.sējums.- Rīga, “Raka”, 2015.g. V. Klīšans “Vēsture vidusslolai”1.-2.daļa. –
42. Скачать презентацию

Слайд 2

Stundas mērķi
Papildināt zināšanas par Latvijas un pasaules vēsturi,
Attīstīt analītiskas un sintezējošos

darbības prasmes vēsturiskās avotu analīzē.

Слайд 3

Latvija Krievijas impērijas sastāvā

Слайд 4

Atceries datumus:
1721. - ...
1772. - ...
1795. - ...

Слайд 5

1.Dzimtbūšanas atcelšana – Zemnieku brīvlaišana.

Слайд 6

Sarunas par dzimtbūšanas atcelšanu sākas 19.gs. sākumā, kad Igaunijas muižnieki prasīja

cara atbrīvot zemniekus.
Cars Aleksandrs I bija izsludinājis pavēli par naturālās nodevas - maksāšanu naudā.
Zemnieki tas maksājumus uztvēra kā viņu atbrīvošanu no muižnieka, tāpēc atteicās pildīt muižas klaušas.
1802.g. – Kauguru nemieri ( nemieri Kaugurmuižā, kur sapulcējas 3000 zemniekus un sadursmējas ar armiju).

Слайд 7

1804.g. – Vidzemes zemnieku līkumi:
1. zemnieki ir piesaistīti zemei, nevis muižnieka

personai.
2.klaušas jāuzliek ņemot vērā zemnieku zemes lieluma un labuma.
3.zemnieku zeme jāatdala no muižnieka zeme.
4. jāizveido pagasta tiesas.

Слайд 8

Cars Aleksandrs I, kas pieņēma līkumus.
Tomēr 1804. gada likumi neatrisināja ekonomisko

un sociālo krīzi.

Слайд 9

Pēc uzvaras pār Napoleonu par Baltijas ģenerālgubernatoru tika iecelts itāļu izcelsmes

marķīzs Filips Pauluči, kas sekmēja Igaunijas, Kurzemes un Vidzemes zemnieku brīvlaišanu.

Слайд 10

1817.g. - Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemes guberņā.
1819.g.- Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemes guberņā. –

Zemnieki ieguva „putnu brīvību” ( atbrīvoti bez savas zemes).
1861. Dzimtbūšanas atcelšana Latgalē ( Vitebskas guberņā).
1830 – 1860.g. – klaušu laiki ( барщинное время), jo par zemes renti zemniekiem nācās strādāt klaušas.

Слайд 11

2. Sešdesmito gadu reformas.

Слайд 12

1.Zemnieku tiesību paplašināšana ( zemnieks var atstāt pagasts, muižnieks nevar sodīt

zemnieka).
2. Zemnieku saimniecība( klaušas aizliedza, zemes noma naudā un noteica kartību, kādā zemnieks var nopirkt zemi)
3. Pašpārvalde( pagasta valde un pagasta vecākais : nodokli, tiesa, pasts, pases, baznīcas un ceļus uzbūve).
4. Pārmaiņas pilsētās.
1866.g. – tika atcelti nodarbošanās aizliegumi
1877. – pilsētas likvidēja rātes un vēlētas pilsētas dome ( vēlējas visi, kam pilsētā bija īpašums)

Слайд 13

3. Nacionālās kustības Latvijā.
Jaunlatvieši

Слайд 14

Latvijā 19.gs. izvejdojas nacija.
Jaunlatviešus kustība

Слайд 15

Baltijas vācieši pirmie pārņema nacionālisma idējas no Eiropas.
Teorija kultūrtrēģerisma

( vācieši izveidojas latviešu kultūru, latviešus nakotne tikai ar vāciešiem).

Слайд 16

Pirmā Atmoda
Latviešu nacionālisms izveidojas 19.gs. otrājā pusē –
Jaunlatvieši – latviešu

nacionālisma kustība ( no 1848 g. līdz 1870 g. )
Avīze – “Pēterburgas avīze”. 1862.g. sāka iznākt „Pēterburgas Avīzes”, kas rosināja latviešus uz saimniecisku darbību un izglītošanos.
Uzskāti: Latvieši jābūt izglītojošie un nenabadzigie.

Слайд 17

“Pēterburgas avīzes” titullapa, iznāca Pēterburgā no 1862. gada 26. jūlijā līdz

1865. gada jūnijam.

Слайд 18

Krīšjānis Valdemars - jaunlatviešu galvenais ideologs, nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos

un citi, „Pēterburgas avīžu” izdevējs.

Слайд 19

Krīšjānis Barons,
“Dainu tēvs”, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists

Слайд 20

Juris Alunāns-Dzejnieks, publicists, valodnieks, sabiedrisks darbinieks, latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs

Слайд 21

Kronvalda Atis - latviešu publicists, valodnieks, pedagogs. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis

šādus vārdus: arods, josla, oma, ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi, nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis.

Слайд 22

Andrejs Pumpurs - latviešu dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis".

Rakstījis galvenokārt nacionālā romantisma stilā.

Слайд 23

Baumaņu Kārlis - viens no pirmajiem latviešu komponistiem, viens no latviešu

profesionālās mūzikas pamatlicējiem, vairāku dziesmu tekstu autors. Sacerējis un komponējis latviešu tautas himnu - Latvijas Republikas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!".

Слайд 24

Jaunlatviešus darbība
1. Sāka veidoties latviešu biedrības.
1868.g. - Nodibinājās pirmā Rīgas Latviešu

biedrība.
2. Izdeva laikraksti ( Zurnāls“Baltijas Vēstnēsis” un citi).
3. 1873.g. organizēja pirmos vispārējos latviešu dzēsmu svētkus ( himna “Dievs, svēti Latviju”).

Слайд 25

Jaunlatviešus kustības nozīme
Sāka attīstities latviešu literatūra ( Auseklis, Andrejs Pumpurs, brāli

Kaudzītes “Mērnieku laiki”).
Sāka attīstities māksla ( gliezniecība, teātris, mūzika un t.t.)
Latvieši izveidoja savus uzņēmumus un aktīvāk piedalījas politīskaja dzīve.
veidojas pamats latviešu politiskajām partijām.

Слайд 26

4. Krievijas politika Baltijas guberņas.

Слайд 27

4.1. Industriālā revolūcija Latvijā.
Auga un attīstījās pilsētas( īpaši ostas pilsētas –

Rīga, Liepāja, Ventspils) ,
Pieauga algoto strādnieku skaits,
Rīga 19.gs. otrajā puse – trešā lielākā rūpniecības pilsēta Krievijas impērijā.
Liepāja – vislabāk iekārtota osta Baltijas jūrā.
1860.g. – pirmais dzelzceļš ( Peterburgs –Varšava), 1861.g. – dzelzceļš Rīga-Daugavpils,

Слайд 28

1882. Rīga sāka kursēt tramvaji ( vilka zirgi), 1901.g. – elektriskie

tramvaji.
1882. – Rīga sāka darboties pirmā telefonu sakaru līnija.
Rīgā tika montēti dzelzceļa vagoni visai Krievijai.

Слайд 29

Rīga tika radīts pirmais Krievijā automobilis Russo Balt.(Русско-Балтийский вагонный завод»,1868)
1861.g. –

atvērts Politehnikums ( Rīgas Politehniskais institūts).

Слайд 30

Слайд 31

4.2. 1882.g. Manaseina revīzija un pārkrievošana.
Nikolaja Manaseina komisija pārbaudīt Baltijā vācu

muižnieku varu.
Sākas Rusifikācija jeb pārkrievošana: skolās, tiesās, policijā, un citas valsts iestādes tika ievesta krievu valoda. Latgalē atļauta bija tikai krievu alfabēta lietošana.

Слайд 32

4.3. Strādnieku problēmas un cīņa par savu tiesību.
Strādnieku problēmas:
Gara darba diena

( 11, 12 un... st.)
Zemās darba alga.
Slīktie darba apstākli.

Слайд 33

Strādnieki sāka cīņu par sava stāvokļa uzlabošanu:
Streiks – strādnieku atteikšanas strādāt

tik ilgi, kamēr netiks izpildīt viņu prasības.
Mītiņš – masu sapulce savas nostājas izteikšanai.
1899.g. – Rīgas dumpis ( бунт – активные беспорядки, протест),

Слайд 34

5. Jauna strāva

Слайд 35

Sociālisma un marksisma idejas izplatīšana Eiropā
Latvijā kustība, kas sāka izplatīt

sociālisti idejas. – „Jauna strāva”
Viņas avīze – „Dienas lapa”.

Слайд 36

Dalībnieki:
Eduards Veidenbaums,
Pēteris Stučka,
Jānis Pliekšāns(Rainis),
Aspazija,

Слайд 37

Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums
Rainis

Слайд 38

Aspazija
Aspazija
Pēteris Stučka

Слайд 39

Policija sāka jaunstrāvnieku vajāšanu, kad Rīgā pieauga strādnieku streiku kustība. Neskatoties

uz to, ka jaunstrāvniekus vajāja valsts varas iestādes, viņu idejas izplatījās tautā.
1897. gadā notika plaši Jaunās strāvas dalībnieku aresti.
1904.g. – izveidojās LSDRP ( Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija) - pirmā partija Latvijā.
1903.g. – LSS ( Latvijas sociāldemokrātu savienība) – Šveicē, izveidoja no Latvijas aizbraukušie sociālisti.

Слайд 40

Informācijas avoti
V.Purēns “Latvijas un pasaules vēsture” 1.-.sējums.- Rīga, “Raka”, 2015.g.
V. Klīšans

“Vēsture vidusslolai”1.-2.daļa. – Rīga, “Zvaigzne ABC”, 2003.
http://www.uzdevumi.lv/p/vesture/

Baltija, Eiropa un pasaule industrializācijas laikmetā XIX.gs

Содержание

Stundas mērķiPapildināt zināšanas par Latvijas un pasaules vēsturi,Attīstīt analītiskas un sintezējošos

Latvija Krievijas impērijas sastāvā

Atceries datumus:1721. - ...1772. - ...1795. - ...

1.Dzimtbūšanas atcelšana – Zemnieku brīvlaišana.

Sarunas par dzimtbūšanas atcelšanu sākas 19.gs. sākumā, kad Igaunijas muižnieki prasīja

1804.g. – Vidzemes zemnieku līkumi: 1. zemnieki ir piesaistīti zemei, nevis muižnieka

Cars Aleksandrs I, kas pieņēma līkumus.Tomēr 1804. gada likumi neatrisināja ekonomisko

Pēc uzvaras pār Napoleonu par Baltijas ģenerālgubernatoru tika iecelts itāļu izcelsmes

1817.g. - Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemes guberņā.1819.g.- Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemes guberņā. –

2. Sešdesmito gadu reformas.

1.Zemnieku tiesību paplašināšana ( zemnieks var atstāt pagasts, muižnieks nevar sodīt

3. Nacionālās kustības Latvijā. Jaunlatvieši

Latvijā 19.gs. izvejdojas nacija.Jaunlatviešus kustība

Baltijas vācieši pirmie pārņema nacionālisma idējas no Eiropas. Teorija kultūrtrēģerisma

Pirmā AtmodaLatviešu nacionālisms izveidojas 19.gs. otrājā pusē – Jaunlatvieši – latviešu

“Pēterburgas avīzes” titullapa, iznāca Pēterburgā no 1862. gada 26. jūlijā līdz

Krīšjānis Valdemars - jaunlatviešu galvenais ideologs, nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos

Krīšjānis Barons,“Dainu tēvs”, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists

Juris Alunāns-Dzejnieks, publicists, valodnieks, sabiedrisks darbinieks, latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs

Kronvalda Atis - latviešu publicists, valodnieks, pedagogs. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis

Andrejs Pumpurs - latviešu dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis".

Baumaņu Kārlis - viens no pirmajiem latviešu komponistiem, viens no latviešu

Jaunlatviešus darbība1. Sāka veidoties latviešu biedrības.1868.g. - Nodibinājās pirmā Rīgas Latviešu

Jaunlatviešus kustības nozīmeSāka attīstities latviešu literatūra ( Auseklis, Andrejs Pumpurs, brāli