Modulis skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie un psiholoģiskie pamati

Сентябрь 5, 2022

Главная
Медицина
Modulis skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie un psiholoģiskie pamati

Содержание

2. Atmiņas informācijas apstrādes modelis Īslaicīgā atmiņa Operatīvā atmiņa Ilgtermiņa atmiņa Īslaicīgā sensorā krātuve S T I
3. SAGLABĀŠANAS FORMAS Verbālā forma Vizuālā forma Nozīmes un jēgas forma DEKLARATĪVĀS pieredzē pārbaudītās zināšanas Ir patiesības
4. Mācīšanās stratēģijas vielu turpina mācīties pēc tam, kad tā jau apgūta: liek labot kļūdas pārkārto un
5. Mācīšanās stratēģijas jāsaskata zināma jēga starp iegaumējamo materiālu (ja nav, tad mākslīgi jārada) piešķir materiālam personisku
6. Mācīšanās stratēģijas konspektēšanas likumi: izcelt galveno informāciju atdalīt nenozīmīgo informāciju Tēli Temats Vieta problēma mērķis iznākums
7. Kas ir mana auditorija? Ko es gribu pateikt? D P R D - domāt P -
8. Formulēt hipotēzes un tās pārbaudīt „Kas notiktu, ja ....?” , „ Interesanti, vai ....” Skolotājam jāveido
9. pastiprina nozīmes izpratni, var veidot asociāciju pārus 3. PASTIPRINĀŠANAS STRATĒĢIJA vispārēju jēdzienu kopums, kas palīdz audzēkņiem
10. Secīgi izkārtots materiāls no visvienkāršākajiem faktiem (specifiskām, konkrētām idejām un jēdzieniem) līdz komplicētai vielai (abstrakti jēdzieni
11. Vizuāli un verbāli organizētas atmiņā paturamo deklaratīvo un procesuālo zināšanu diagrammas 6. SEMANTISKĀS KARTES VEIDOŠANA Kognitīvi
12. abstraktas struktūras, kas attēlo atmiņā uzglabātās zināšanas, kuras varam papildināt ar savu pieredzi 7. SHEMATISKIE ATVEIDOJUMI
13. 7.1. Shematiskie atveidojumi LASĪŠANĀ skolēni var labāk atcerēties, ja viņiem ir izveidojusies stāsta shēma: - sākums,
14. Galveno uzmanību pievērš faktam, ka reālā mācīšanās notiek vienīgi „reālās pasaules” situācijās 8. PROBLĒMSITUĀCIJU PROJEKTU METODE
15. 2. PROBLĒMU RISINĀŠANAS INTELEKTUĀLĀ DARBĪBA Jautājuma apzināšana Uzdevumu nosacījumu noskaidrošana Apdomāšanās process: Hipotēzes Barjeras Heiristiskā domāšana
16. 3. SITUĀCIJAS APSTĀKĻU PĀRZINĀŠANA lietpratība balstās uz zināšanām, kuras uzkrātas pieredzes gaitā problēmu risināšana ir atkarīga
18. Скачать презентацию

Слайд 2

Atmiņas informācijas apstrādes modelis
Īslaicīgā
atmiņa
Operatīvā
atmiņa
Ilgtermiņa
atmiņa
Īslaicīgā sensorā krātuve
S
T
I
M
U
L
I
Fiziska
ieplūde
Uzmanība
Izlabošana
Kodēšana
Atsaukšana
A

t b i l d e s r e a k c i j a

Aizmirsts

Слайд 3

SAGLABĀŠANAS FORMAS
Verbālā forma
Vizuālā forma
Nozīmes un jēgas forma
DEKLARATĪVĀS
pieredzē pārbaudītās zināšanas
Ir patiesības

vērtība

PROCESUĀLĀS
zināšanas par to, kā kaut ko paveikt
darbojas vai nedarbojas

EPIZODISKĀS
attiecas uz iegaumētiem personiskiem un emocionāliem faktiem

Kodēšanas iespējas

DEKLARATĪVĀS
pieredzē pārbaudītās zināšanas
Ir patiesības vērtība

PROCESUĀLĀS
zināšanas par to, kā kaut ko paveikt
darbojas vai nedarbojas

Слайд 4

Mācīšanās stratēģijas
vielu turpina mācīties pēc tam, kad tā jau

apgūta:
liek labot kļūdas
pārkārto un pārveido idejas
koncentrējas uz būtisko

vērtējoši izceliet, akcentējiet noteiktas vietas
palaikam apstājieties, pajautājiet sev: „Kas šeit domāts?”
matemātikā: paredz atbildes, pirms risina uzdevumus
nepieciešams izlobīt nozīmi no simboliskajām sistēmām – vārdiem, skaitļiem, attēliem

1. KOGNITĪVI AKTĪVĀ MĀCĪŠANĀS

2. ATKĀRTOŠANA

Слайд 5

Mācīšanās stratēģijas
jāsaskata zināma jēga starp iegaumējamo materiālu (ja nav, tad mākslīgi

jārada)

piešķir materiālam personisku nozīmi
tēlu glabāšanas ietilpība ir lielāka par verbālo

TĒLU METODE

IZVIETOJUMA METODE

izveidojiet „sentimentālo karti”- iegaumēt pazīstamas vietas noteiktu izvietojumu
ievietot iegaumējamo materiālu šajā kartē
tad ejiet pa taku un “savāciet” informāciju

atrast vārdu, kas akustiski asociējas ar iegaumējamo vārdu
atrastais vārds jēdzieniski jāsasaista ar iegaumējamo vārdu

JĒDZIENISKĀ SASAISTE

BALSTVĀRDU METODE

3. MNEMONISKĀS STRATĒĢIJAS

Слайд 6

Mācīšanās stratēģijas
konspektēšanas likumi:
izcelt galveno informāciju
atdalīt nenozīmīgo informāciju
Tēli Temats Vieta
problēma
mērķis
iznākums
darbība
Kas ir galvenais

varonis?
Kad un kur tas norisinājās?

Ko darīja galvenais varonis?
Kā šis varonis jutās?
Kā tas viss beidzās?

atdalīt nebūtisko temata informāciju
sasaistīt galveno un papildinformāciju
uzdot jautājumu
“paskatīties atpakaļ”
stāsta uzbūves jeb kompozīcijas izpratne

4. LASĪŠANAS STRATĒĢIJAS

Слайд 7

Kas ir mana auditorija?
Ko es gribu pateikt?
D P R

D - domāt

P - plānot

R - rakstīt

T – Topic sentence – galvenā doma
R – Reasons for writing –rakstīšanas iemesli
E – Eksamine your reason
– pārskatīt rakstīšanas iemeslus
E – note Ending – izklāstīt nobeigumu

atbildes novērtējums – kontrole, vai esi uz pareizā ceļa

Mācīšanās stratēģijas

5. RAKSTĪŠANAS STRATĒĢIJAS

6. MATEMĀTIKAS STRATĒĢIJAS

Слайд 8

Formulēt hipotēzes un tās pārbaudīt
„Kas notiktu, ja ....?” , „ Interesanti,

vai ....”
Skolotājam jāveido „sastatnes” – skolotāja virzošie izteikumi

1. ATKLĀJUMU MĀCĪŠANĀS

Audzēkņi aktīvi veido (ģenerē) jēgu un nozīmi paši sev

2. ĢENERATĪVAIS MODELIS

Skolēniem pašiem:
- jāformulē nozīme - jāizdomā rindkopu virsraksti
- jākonspektē - jāinterpretē
- jārada tēli - jāsasaista lasītais ar paša pieredzēto

Kognitīvi aktīva mācīšanās

Слайд 9

pastiprina nozīmes izpratni, var veidot asociāciju pārus
3. PASTIPRINĀŠANAS STRATĒĢIJA
vispārēju

jēdzienu kopums, kas palīdz audzēkņiem organizēt turpmāk apgūstamo materiālu
no augšas uz leju ( top- dwn)

4. IEPRIEKŠĒJA ORGANIZĒŠANA

skolotājs dod garīgās „sastatnes” (scaffold) turpmākā materiāla apguvei
- dots augstā abstrakcijas līmenī
- norāda, kā jaunā informācija izkārtota un savstarpēji saistīta
- kā saistāma ar iepriekšējām zināšanām
audzēkņi jauno materiālu tad labāk var piepildīt ar nozīmi un vieglāk atsaukt atmiņā

(Ausubel )

Kognitīvi aktīva mācīšanās

Слайд 10

Secīgi izkārtots materiāls no visvienkāršākajiem faktiem
(specifiskām, konkrētām idejām un jēdzieniem)

līdz komplicētai vielai (abstrakti jēdzieni un principi)

5. HIERARHIJAS STRUKTŪRA

(Gagne )

1. Bezvalodas zināšanas

2. Stimulu – reakciju mācīšanās

3. Informācijas savienošana

4. Mutvārdu mācīšanās

5. Mācīšanās atšķirt

6. Jēdzienu mācīšanās

7. Likumu mācīšanās

8. Problēmu risināšana

Kognitīvi aktīva mācīšanās

Слайд 11

Vizuāli un verbāli organizētas atmiņā paturamo deklaratīvo un procesuālo zināšanu diagrammas
6.

SEMANTISKĀS KARTES VEIDOŠANA

Kognitīvi aktīva mācīšanās

Слайд 12

abstraktas struktūras, kas attēlo atmiņā uzglabātās zināšanas, kuras varam papildināt ar

savu pieredzi

7. SHEMATISKIE ATVEIDOJUMI

Kognitīvi aktīva mācīšanās

Слайд 13

7.1. Shematiskie atveidojumi LASĪŠANĀ
skolēni var labāk atcerēties, ja viņiem ir izveidojusies

stāsta shēma:
- sākums, beigas
- hronoloģiskā secība
- ir varonis, kam ceļā tiek likti šķēršļi
- varonis atrod problēmām risinājumu
saturam skolēns pats pievieno lasīšanas uzdevumu

7.2. Shematiskie atveidojumi MATEMĀTIKĀ

dažādi domāšanas modeļi
Piemēram:
- pārmaiņas izraisīšana
- salīdzināšana
Skolēni mācīšanos matemātikā uzskata par pavisam atšķirīgu jomu no reālu problēmu risināšanas - viņi meklē bieži izmantotas pamatdarbības

Kognitīvi aktīva mācīšanās

Слайд 14

Galveno uzmanību pievērš faktam, ka reālā mācīšanās notiek vienīgi „reālās pasaules”

situācijās

8. PROBLĒMSITUĀCIJU PROJEKTU METODE

1. PROBLĒMU DEFINĒJUMI

Aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība

Kognitīvi aktīva mācīšanās

Слайд 15

2. PROBLĒMU RISINĀŠANAS INTELEKTUĀLĀ DARBĪBA
Jautājuma apzināšana
Uzdevumu nosacījumu noskaidrošana
Apdomāšanās process:
Hipotēzes
Barjeras
Heiristiskā domāšana
Atbilde
-

risinājuma varianti

- papildnosacījumi, ko cilvēks pats sev uzliek

- kad uzkrājies pietiekami liels zināšanu pūrs, atbilde izšaujas kā zibens

Kognitīvi aktīva mācīšanās

Слайд 16

3. SITUĀCIJAS APSTĀKĻU PĀRZINĀŠANA
lietpratība balstās uz zināšanām, kuras uzkrātas pieredzes

gaitā
problēmu risināšana ir atkarīga no pieņēmumiem par reāliem notikumiem
jaunā un vecā salīdzināšana ļauj spriest, vai ir iespējams risināt jauno problēmu, pamatojoties uz veco pieredzi

Kognitīvi aktīva mācīšanās

Modulis skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie un psiholoģiskie pamati

Содержание

Atmiņas informācijas apstrādes modelisĪslaicīgā atmiņa Operatīvā atmiņaIlgtermiņaatmiņaĪslaicīgā sensorā krātuveSTIMULIFiziskaieplūdeUzmanība Izlabošana KodēšanaAtsaukšanaA

SAGLABĀŠANAS FORMAS Verbālā formaVizuālā formaNozīmes un jēgas formaDEKLARATĪVĀSpieredzē pārbaudītās zināšanasIr patiesības

Mācīšanās stratēģijas vielu turpina mācīties pēc tam, kad tā jau

Mācīšanās stratēģijasjāsaskata zināma jēga starp iegaumējamo materiālu (ja nav, tad mākslīgi

Mācīšanās stratēģijaskonspektēšanas likumi:izcelt galveno informācijuatdalīt nenozīmīgo informācijuTēli Temats VietaproblēmamērķisiznākumsdarbībaKas ir galvenais

Kas ir mana auditorija? Ko es gribu pateikt? D P R

Formulēt hipotēzes un tās pārbaudīt„Kas notiktu, ja ....?” , „ Interesanti,

pastiprina nozīmes izpratni, var veidot asociāciju pārus 3. PASTIPRINĀŠANAS STRATĒĢIJA vispārēju

Secīgi izkārtots materiāls no visvienkāršākajiem faktiem (specifiskām, konkrētām idejām un jēdzieniem)

Vizuāli un verbāli organizētas atmiņā paturamo deklaratīvo un procesuālo zināšanu diagrammas6.

abstraktas struktūras, kas attēlo atmiņā uzglabātās zināšanas, kuras varam papildināt ar

7.1. Shematiskie atveidojumi LASĪŠANĀskolēni var labāk atcerēties, ja viņiem ir izveidojusies

Galveno uzmanību pievērš faktam, ka reālā mācīšanās notiek vienīgi „reālās pasaules”

2. PROBLĒMU RISINĀŠANAS INTELEKTUĀLĀ DARBĪBA Jautājuma apzināšanaUzdevumu nosacījumu noskaidrošanaApdomāšanās process:HipotēzesBarjerasHeiristiskā domāšanaAtbilde-

3. SITUĀCIJAS APSTĀKĻU PĀRZINĀŠANA lietpratība balstās uz zināšanām, kuras uzkrātas pieredzes

Похожие презентации

Atmiņas informācijas apstrādes modelis
Īslaicīgā
atmiņa
Operatīvā
atmiņa
Ilgtermiņa
atmiņa
Īslaicīgā sensorā krātuve
S
T
I
M
U
L
I
Fiziska
ieplūde
Uzmanība
Izlabošana
Kodēšana
Atsaukšana
A

SAGLABĀŠANAS FORMAS
Verbālā forma
Vizuālā forma
Nozīmes un jēgas forma
DEKLARATĪVĀS
pieredzē pārbaudītās zināšanas
Ir patiesības

Mācīšanās stratēģijas
vielu turpina mācīties pēc tam, kad tā jau

Mācīšanās stratēģijas
jāsaskata zināma jēga starp iegaumējamo materiālu (ja nav, tad mākslīgi

Mācīšanās stratēģijas
konspektēšanas likumi:
izcelt galveno informāciju
atdalīt nenozīmīgo informāciju
Tēli Temats Vieta
problēma
mērķis
iznākums
darbība
Kas ir galvenais

Kas ir mana auditorija?
Ko es gribu pateikt?
D P R

Formulēt hipotēzes un tās pārbaudīt
„Kas notiktu, ja ....?” , „ Interesanti,

pastiprina nozīmes izpratni, var veidot asociāciju pārus
3. PASTIPRINĀŠANAS STRATĒĢIJA
vispārēju

Secīgi izkārtots materiāls no visvienkāršākajiem faktiem
(specifiskām, konkrētām idejām un jēdzieniem)

Vizuāli un verbāli organizētas atmiņā paturamo deklaratīvo un procesuālo zināšanu diagrammas
6.

7.1. Shematiskie atveidojumi LASĪŠANĀ
skolēni var labāk atcerēties, ja viņiem ir izveidojusies

2. PROBLĒMU RISINĀŠANAS INTELEKTUĀLĀ DARBĪBA
Jautājuma apzināšana
Uzdevumu nosacījumu noskaidrošana
Apdomāšanās process:
Hipotēzes
Barjeras
Heiristiskā domāšana
Atbilde
-

3. SITUĀCIJAS APSTĀKĻU PĀRZINĀŠANA
lietpratība balstās uz zināšanām, kuras uzkrātas pieredzes