Ārvalstu Konstitucionālās Tiesības

Содержание

Слайд 2

ĀKT studiju kurss ir ietverts vairuma valstu juridisko augstskolu programmās. ĀKT

ĀKT studiju kurss ir ietverts vairuma valstu juridisko augstskolu programmās.
ĀKT ir

cieši saistīts ar tādiem studiju kursiem kā konstitucionālās tiesības, tiesību teorija, politoloģija, administratīvās tiesības.
Слайд 3

Studiju kursa mērķi: Vispārizglītojošais; Juridiskais; Praktiskais.

Studiju kursa mērķi:

Vispārizglītojošais;
Juridiskais;
Praktiskais.

Слайд 4

ĀKT ir valsts tiesību sastāvdaļa. Valsts tiesības pieder pie publiskajām tiesībām

ĀKT ir valsts tiesību sastāvdaļa.
Valsts tiesības pieder pie publiskajām tiesībām un

tās ir tiesības, kas sevī ietver mācību par valsti.

Valsts tiesības ir juridiska disciplīna, kas iztulko, salīdzina, sistematizē un izveido mācību par valsti, tās iekārtu un valstiskajiem institūtiem.
K.Dišlers. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. 1938.g.)

Слайд 5

publisko tiesību pamatnozare; vadošā tiesību nozare, kas nosaka citu tiesību nozaru

publisko tiesību pamatnozare;
vadošā tiesību nozare, kas nosaka citu tiesību nozaru (administratīvo

tiesību, krimināltiesību, civiltiesību, finanšu tiesību u.c.) pamatu un ietekmē to attīstību;
sniedz izpratni par valsts juridisko modeli;
ir visu tiesību nozaru fundaments, jo skata tās attiecības, kas ir visas sabiedrības, valsts un atsevišķu pilsoņu juridiskā statusa pamatā

Konstitucionālās tiesības

Слайд 6

ĀRVALSTU KONSTITUICIONĀLĀS TIESĪBAS Ārvalstu konstitucionālās tiesības no konstitucionālajām tiesībām galvenokārt atšķiras

ĀRVALSTU KONSTITUICIONĀLĀS TIESĪBAS

Ārvalstu konstitucionālās tiesības no konstitucionālajām tiesībām galvenokārt atšķiras ar

to, ka pēta nevis konkrētas, nacionālas valsts konstitūciju, bet aplūko un analizē citas valstis.
ĀKT nav atsevišķa tiesību nozare, tā ir KT atzars, kurš pēta dažādu valstu konstitucionālās tiesības.
Слайд 7

Konstitucionālās tiesības 1) Tiesību nozare – juridisko normu sistēma 2) Zinātne

Konstitucionālās tiesības

1) Tiesību nozare – juridisko normu sistēma
2) Zinātne –

dažādu teoriju, mācību, uzskatu kopums konstitucionālo tiesību jomā
3) Mācību priekšmets – studiju kurss augstskolās
Слайд 8

KT normas regulē: Konstitucionālās iekārtas pamatus Indivīda pamattiesības, brīvības un pienākumus

KT normas regulē:

Konstitucionālās iekārtas pamatus
Indivīda pamattiesības, brīvības un pienākumus
Pilsonību
Valsts iekārtu
Vēlēšanu sistēmu
Likumdošanas

institūciju sistēmu
Izpildvaras sistēmu
Tiesu varas sistēmu
Vietējās pārvaldes sistēmu

KT normas regulē:

Слайд 9

Konstitucionālajās tiesībās tiesību normām ir specifiska tiesību normu struktūra – tajās

Konstitucionālajās tiesībās tiesību normām ir specifiska tiesību normu struktūra –

tajās ļoti reti ir sastopama sankcija un ja, ir, tad šīm sankcijām parasti ir politisks raksturs.
Arī hipotēze (jeb sastāvdaļa, kura norāda uz apstākļiem, kuros tā piemērojama) konstitucionālo tiesību normās ir reti sastopama
Слайд 10

Слайд 11

Formāli juridiskās analīzes metode- ļauj noskaidrot normas saturu; Salīdzinošā – ļauj

Formāli juridiskās analīzes metode- ļauj noskaidrot normas saturu;
Salīdzinošā – ļauj atklāt

vairāk efektīvus konstitucionālā regulējuma modeļus;
Vēsturiskā – skata konstitucionālās tiesību normas vēsturiskā attīstībā;
Sistēmiskā – ļauj atklāt zinātnes nozaru sastāvdaļu kopsakarības;
Socioloģiskā – ļauj izpētīt sabiedrības viedokli;
Statistiskā – ļauj atklāt normu darbības efektivitāti.
Dedukcija – spriešanas veids, kurā spriedumi virzās no vispārīgā uz konkrēto;
Indukcija – no individuāla gadījuma virzās uz vispārīgiem secinājumiem.

KT zinātnes metodes

Слайд 12

Konstitucionālā attīstība pasaulē

Konstitucionālā attīstība
pasaulē

Слайд 13

Konstitucionālisms radās kā teorija, kura pamatoja demokrātiskas valsts iekārtas izveidošanas nepieciešamību, balstoties uz konstitūciju Konstitucionālisms


Konstitucionālisms radās kā teorija, kura pamatoja demokrātiskas valsts iekārtas

izveidošanas nepieciešamību, balstoties uz konstitūciju

Konstitucionālisms

Слайд 14

Konstitucionālisms paredz konstitūciju, kura: ierobežo valsts varas robežas; 2) nosaka procedūru,

Konstitucionālisms paredz konstitūciju, kura:
ierobežo valsts varas robežas;
2) nosaka procedūru, kura jāievēro,

īstenojot valsts varas funkcijas;
3) nodrošina cilvēka brīvību un tiesību aizsardzību.
Слайд 15

LIELBRITĀNIJAS IETEKME (Pirms ASV konstitūcijas pieņemšanas) Magna Carta Libertatum (1215) Habeas

LIELBRITĀNIJAS IETEKME (Pirms ASV konstitūcijas pieņemšanas) Magna Carta Libertatum (1215) Habeas Corpus Act (1679) Tiesību

Bills (1689)
Слайд 16

Tiesību Bills (Bill of Rights) (1689) Pirmo reizi valsts vēsturē nostiprina

Tiesību Bills (Bill of Rights) (1689)
Pirmo reizi valsts vēsturē nostiprina parlamenta varu
Faktiski

liedz monarham iespēju patstāvīgi izmantot veto tiesības attiecībā uz parlamenta izdotiem tiesību aktiem
Angļu revolūcijas rakstisks sasniegums
Iedibina brīvas parlamenta vēlēšanas
Iedibina brīvas parlamenta debates
Слайд 17

Lielu ietekmi uz konstitucionālisma attīstību atstāja 16.gs. notikusī Mārtiņa Lutera reformāciju,

Lielu ietekmi uz konstitucionālisma attīstību atstāja 16.gs. notikusī Mārtiņa Lutera reformāciju,

kuras rezultātā tika izbeigts katoļu baznīcas un laicīgās varas duālisms.
Слайд 18

Par modernā konstitucionālisma attīstības sākumpunktu uzskata 18.gadsimta beigas - 1787.gadā tika

Par modernā konstitucionālisma attīstības sākumpunktu uzskata 18.gadsimta beigas - 1787.gadā

tika pieņemta ASV konstitūcija - senākā rakstītā valsts konstitūcija pasaulē
Слайд 19

Konstitucionālisma attīstības 4 posmi jeb viļņi

Konstitucionālisma attīstības 4 posmi jeb viļņi

Слайд 20

18.gs.2.puse - 20.gs. sākums (Pirmais Pasaules karš) Lielā Franču revolūcija 1789.gada

18.gs.2.puse - 20.gs. sākums (Pirmais Pasaules karš)
Lielā Franču revolūcija
1789.gada Cilvēka un

pilsoņa tiesību deklarācija
Konstitūciju pieņemšanas vilnis:
- 1791 – Lietuvas un Polijas konstitūcija, Francija
1809 – ŠVEICE
1812 - Spānija
1822 - Portugāle
1831 - Beļģija
1871 – Vācija
1906 - Krievija

1. attīstības vilnis

Слайд 21

2.vilnis Starpkaru periods - Tautu Savienības izveidošanās 1920.gadā - Sociālistiskā konstitucionālisma

2.vilnis

Starpkaru periods
- Tautu Savienības izveidošanās 1920.gadā
- Sociālistiskā konstitucionālisma rašanās

- 1924.gadā pieņem pirmo PSRS konstitūciju
1922.gada 15.februārī tiek pieņemta LR Satversme
20.gs. trīsdesmitajos gados – konstitucionālisma krīze Eiropā

2.attīstības vilnis

Слайд 22

Laika posms pēc Otrā pasaules kara līdz PSRS sabrukumam - Otrā

Laika posms pēc Otrā pasaules kara līdz PSRS sabrukumam
-

Otrā Pasaules kara uzvarētājvalstu ietekme (1945-1955)
1945. - 1980.gads- PSRS tiesību ietekme pasaulē
aktīva konstitūciju pieņemšana bijušajās kolonijās Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos

3.attīstības vilnis

Слайд 23

Laika posms pēc PSRS sabrukuma Bijušajās PSRS valstīs aktīvi tiek pieņemtas

Laika posms pēc PSRS sabrukuma
Bijušajās PSRS valstīs aktīvi tiek pieņemtas jaunas

konstitūcijas
Uzbekistānā, Bulgārijā, Rumānijā -1991.gadā;
Lietuvā, Igaunijā,Čehijā, Slovākijā, Turkmenistānā 1992.gadā,
1993.gadā Krievijā un Kirgizstānā

4.attīstības vilnis

Слайд 24

No bijušajām PSRS valstīm Latvija vienīgā nepieņēma jaunu konstitūciju, bet atjaunoja

No bijušajām PSRS valstīm Latvija vienīgā nepieņēma jaunu konstitūciju, bet atjaunoja

savu pirmskara konstitūciju – 1922.gada Satversmi..