Bioloģiskā daudzveidība

Содержание

Слайд 2

Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir viena no divām lielajām cilvēku radītajām vides

Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir viena no divām lielajām cilvēku radītajām vides

problēmām (otra ir klimata pārmaiņas), kas draud līdz nepazīšanai mainīt pasauli, kurā dzīvojam.
Слайд 3

Bioloģiskā daudzveidība… = dabas daudzveidība Tā ir visas planētas dzīvības tīkls

Bioloģiskā daudzveidība…

= dabas daudzveidība
Tā ir visas planētas dzīvības tīkls
- ir visu

dzīvo būtņu – augu, dzīvnieku, sēņu, mikroorganismu – daudzveidība, to gēnu un ekosistēmu daudzveidība, ko šīs sugas veido uz Zemes.
Слайд 4

BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA IR SVARĪGA ARĪ TEV! Jo Planēta ZEME ir arī TAVA dzīvesvieta

BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA IR SVARĪGA ARĪ TEV! Jo Planēta ZEME ir

arī TAVA dzīvesvieta
Слайд 5

Ja nekas nemainīsies, visu savvaļas dzīvnieku skaits līdz 2021. gadam, salīdzinot

Ja nekas nemainīsies, visu savvaļas dzīvnieku skaits līdz 2021. gadam,

salīdzinot ar 1970. gadu, būs samazinājies par 2/3?!
Слайд 6

KONVENCIJA PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU Konvenciju par bioloģisko daudzveidību parakstījušas 168 valstis.

KONVENCIJA PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU

Konvenciju par bioloģisko daudzveidību parakstījušas 168 valstis.
Saskaņā

ar konvenciju bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs – sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās.
Konvencijas mērķis ir šo daudzveidību nosargāt.
Слайд 7

BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA EIROPĀ Eiropā bioloģiskā daudzveidība ir apdraudēta. 60% no sugām,

BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA EIROPĀ

Eiropā bioloģiskā daudzveidība ir apdraudēta.
60% no sugām, kuras

nepieciešams aizsargāt, kā arī 77% no sugu dzīvotnēm Eiropā netiek pienācīgi aizsargātas!!!
Tiek iznīcinātas sugu dzīvotnes.
To ietekme piesārņojums, resursu pārlieka izmantošana, arvien spēcīgāk jūtamas klimata pārmaiņas un invazīvo sugu ietekme.
Слайд 8

Galvenie iemesli, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ir: mežu intensīva izciršana,

Galvenie iemesli, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ir: mežu intensīva izciršana,

purvu un citu mitru vietu nosusināšana, lauksaimniecība, pilsētu būvniecība un piesārņojums, nelegālas medības, kā arī svešzemju un invazīvās sugas.
Слайд 9

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU? Mežu intensīva ciršana, purvu un

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU?

Mežu intensīva ciršana, purvu un

citu mitru vietu nosusināšana
Ko mēs varam darīt?
1. Pērciet papīru un mēbeles ar FSC sertifikātu! Tas parāda, ka mežs ir apsaimniekots, ņemot vērā dabas intereses. Taupiet papīru, drukājot mazāk un apdrukājot to no abām pusēm
2. Piedalieties Dabas brīvdienās! Tie ir pasākumi, kas palīdz atjaunot
ekosistēmas.
3. Ziņot par apdraudētām sugām( kam? Pašvaldībai, Dabas aizsardzības pārvaldei vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju! Aplikācija VidesSOS telefonā
Слайд 10

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU? Lauksaimniecība Ko mēs varam darīt?

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU?

Lauksaimniecība
Ko mēs varam darīt?

1. Rīkojieties tā, lai neizmestu pārtiku,
samaziniet palmu eļļas un industriāli
ražoto gaļas produktu patēriņu!
2. Pēc iespējas vairāk izvēlieties bioloģiski audzētus produktus!
3. Atbalstiet vietējos zemniekus no mazām saimniecībām –
tās gan izmanto daudz mazāk pesticīdu un mēslojuma,
gan veicina lielāku ainavu un bioloģisko daudzveidību!
Слайд 11

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU? Pilsētu būvniecība Ko mēs varam

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU?

Pilsētu būvniecība
Ko mēs varam

darīt?
1. Veidojiet kukaiņu mājas un citas dabiskajām līdzīgas
dzīvotnes!
2. Ierīkojiet puķu dobes un puķu kastes, Ja iespējams – kokus!
3. Cik iespējams, samaziniet bruģēto un asfaltēto virsmu
daudzumu, kā arī autostāvvietas pagalmā – tas vidi padarīs
patīkamāku gan dabai, gan cilvēkiem! Apsveriet zaļo jumtu
ierīkošanu šķūnīšiem!
Слайд 12

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU? PIESĀRŅOJUMS Ko mēs varam darīt?

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU?

PIESĀRŅOJUMS
Ko mēs varam darīt?
1.

Lai nokļūtu skolā, brauc ar velosipēdu,
ej kājām vai izmanto sabiedrisko transportu!
2. Skolā neizmanto fosfātus saturošus mazgāšanas līdzekļus,
jo daļa no tiem paliek notekūdeņos un nokļūst jūrā!
3. Savāc dabā izmestos atkritumus! Skolā kopīgi plānojiet, kā
novērst atkritumu izmešanu dabā jūsu apkārtnē!
4. Ēdienkartē izvēlies ekoloģiski/bioloģiski audzētus
veģetārus, vietējas izcelsmes un sezonālus produktus!
5. Ja iegādājies zivis, izvēlies MSC sertificētas!
Izvēlies savvaļā, nevis zivju audzētavā augušas
zivis! Neiegādājies nepieaugušas, aizsargājamas zivis!
Слайд 13

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU? Piesārņojums ar smagajiem metāliem un

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU?

Piesārņojums ar smagajiem metāliem un

līdz galam nepārbaudītām ķīmiskām vielām
Ko mēs varam darīt?
1. Iegādājieties ekoloģiski sertificētus produktus un preces!
Iemācieties gatavot savu dabīgo kosmētiku bez kaitīgām vielām!
2. Ja skolai ir dārzs, neizmantojiet pesticīdus, neapstrādājiet ar ķīmiskām vielām arī skolas puķu un garšvielu dobes!
3. Skolas virtuvē nelietojiet konservētu pārtiku! Tā vietā izvēlieties svaigus, saldētus vai žāvētus produktus! Ja iespējams, neļaujiet ēdienam nonākt saskarē ar polivinilhlorīda (PVC) ietinamo plēvi!
4. Tā vietā, lai izmantotu gaisa atsvaidzinātājus, atveriet logus!
Слайд 14

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU? KLIMATA PĀRMAIŅAS Ko mēs varam

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU?

KLIMATA PĀRMAIŅAS
Ko mēs varam

darīt?
Aprēķini, kāda ir Tava ietekme uz klimatu
(skat. http://www.pdf.lv/klimats/)!
2. Trīs lietas, kas ir visbūtiskākās, lai samazinātu ietekmi uz klimatu, ir: ēst mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu; siltināt ēkas; pārvietoties ar videi iespējami draudzīgākiem transporta līdzekļiem.
Слайд 15

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU? NELEGĀLAS MEDĪBAS Ko mēs varam

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU?

NELEGĀLAS MEDĪBAS
Ko mēs varam

darīt?

1. Informējiet radus, draugus un paziņas par “aizliegtajiem” suvenīriem – koraļļiem, krokodilādas izstrādājumiem, ziloņkaulu u.c.!

2. Sviniet Starptautisko dzīvnieku aizsardzības dienu (4. oktobris) un mācieties par apdraudētajām sugām!

3. Neizvēlieties eksotisku mājdzīvnieku, kas nav cilvēku pieradināts un kura vecāki, visticamāk, noķerti savvaļā! Izvēlies palīdzēt kādam no pamestajiem kaķiem vai suņiem dzīvnieku patversmēs!

Слайд 16

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU? SVEŠZEMJU UN INVAZĪVĀS SUGAS Ko

KAS UN KĀPĒC SAMAZINA DABAS DAUDZVEIDĪBU?

SVEŠZEMJU UN INVAZĪVĀS SUGAS
Ko

mēs varam darīt?
Skolas dārzā un puķupodos stādiet vietējās sugas!
2.Augsnes ielabošanai labāk izmantot vietējo kompostu vai tādu, par kura izcelsmi un sastāvu varat būt drošs.
3.Neizmantojiet Ziemassvētku dekorācijām vai sauso augu
kompozīcijām latvāni! Bet, ja izmantojat, labāk to pēc svētkiem sadedzināt, nevis mest komposta kaudzē.
4.Ja brīvā dabā pamanāt jaunas svešzemju sugas (piemēram, Latvijā ienākušo Spānijas kailgliemezi), ziņojiet Dabas aizsardzības pārvaldei!
Слайд 17

MŪSU LATVIJAS LIELĀKIE DABAS DĀRGUMI Neskarti augstie purvi. Veci un arī

MŪSU LATVIJAS LIELĀKIE DABAS DĀRGUMI

Neskarti augstie purvi.

Veci un arī staignāju

meži.

Zālāji pie jūras.

Parkveida pļavas un ganības.

Avoti ar avotkaļķiem.

Слайд 18

Augu daudzveidība Latvijā Latvijā: 1937 augstāko augu sugas (no tām 1304

Augu daudzveidība Latvijā

Latvijā: 1937 augstāko augu sugas (no tām 1304 vietējās

(t.sk. 18 izzudušās) un 633 citzemju sugas)
Ap 500 –sūnu sugu skaits
Ap 542 ķērpju sugām
Ap 4100 sēņu sugu.

2020.g.sūna- Parastā rožgalvīte

2020.g. sēne- Smiltāju kaussēne

2020.g. augs- Ruišā puķgalve

Слайд 19

Dzīvnieki Latvijā Latvijā: Ap 131 gliemežu sugu ( t.sk. 80 sauszemju,

Dzīvnieki Latvijā

Latvijā: Ap 131 gliemežu sugu ( t.sk. 80 sauszemju,


48 saldūdens, 3 jūras)
46  gliemeņu sugas ( t.sk. 42 saldūdens, 4 jūras )
Ap 10 000 kukaiņu sugu ( taču tiek atklātas vēl aizvien jaunas sugas, un to kopējais skaits varētu būt vairāk nekā 15 000 sugu)
80 zivju sugu
13 abinieku sugu
7 rāpuļu sugas
Ap 300 putnu sugu
62 zīdītāju sugu
Слайд 20

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ? Intensīva mežu ciršana Koks nodrošina mājvietu

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ?

Intensīva mežu ciršana
Koks nodrošina mājvietu lielam skaitam

augu un dzīvnieku! Vienā pieaugušā lapu kokā vien var dzīvot 150 un vairāk dažādu kukaiņu sugu. Meži ir arī pasaules „plaušas”. Koks dienā saražo ~ 480 litrus skābekļa. Cilvēks atkarībā no vecuma un fiziskās slodzes dienā patērē no 550 līdz 2880 l skābekļa.
Слайд 21

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ? 2. Latvijā vecu, sugām bagātu mežu

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ?

2. Latvijā vecu, sugām bagātu mežu platība

samazinās
Papīra ražošana tērē enerģiju, piesārņo gaisu un ūdeni, izšķiež dabas resursus.! Nododot papīru otrreizējā pārstrādē, mēs saudzējam kokus un aizkavējam meža izciršanu. Tā kā Latvijā aktīva papīra ražošana nenotiek, šādi tiek saudzēti meži citviet pasaulē. Taupot papīru, mēs varam samazināt papīra atkritumu daudzumu vairāk nekā 2 reizes!
Слайд 22

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ? 3. Intensīvā lauksaimniecība Bioloģiskā daudzveidība apkaro

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ?

3. Intensīvā lauksaimniecība
Bioloģiskā daudzveidība apkaro arī

nezāles – jo lielāka ir sugu daudzveidība, jo mazāks katras sugas īpatņu skaits! Tātad – mazāka ir iespēja savairoties un dominēt kādai konkrētai, agresīvai nezāļu sugai!
Слайд 23

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ? 4. Mitru vietu nosusināšana Mitrāji ir

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ?

4. Mitru vietu nosusināšana
Mitrāji ir vietas kur

pastāvīgi vai periodiski uzkrājas ūdens ( upes, ezeri, grāvji, kā arī purvi) Aptuveni 10 % Latvijas teritorijas sedz purvi. Mitrājiem izzūdot, izzūd arī vietējās sugas. Piemēram: 19. gadsimtā bebri Latvijas teritorijā tika pilnībā iznīcināti. Stabila populācija atjaunojās tikai 1980. gados.
Слайд 24

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ? 5. Mazās hidroelektrostacijas un upju ietekmēšana

KAS APDRAUD BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ?

5. Mazās hidroelektrostacijas un upju ietekmēšana
Latvijā ir

vairāki tūkstoši ūdenī mītošo sīkbūtņu sugu, Latvijas upēs un ezeros ir aptuveni 40 vietējās zivju sugas, Lasim ir vajadzīgs tīrs ūdens, tīras gultnes un brīvi migrācijas ceļi; arī zušiem ir jābūt pieejamiem brīviem migrācijas ceļiem?
Слайд 25

Pastāv uzskats, ka katrai sugai – līdzīgi kā mums, cilvēkiem, –

Pastāv uzskats, ka katrai sugai – līdzīgi kā mums, cilvēkiem, –

ir morālas tiesības dzīvot.
Pārrunājiet šo jautājumu klases stundā!
Слайд 26

21.Marts- Pasaules mežu diena 22.Maijs- Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena 5.Jūnijs- Starptautiskā

21.Marts- Pasaules mežu diena 22.Maijs- Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena 5.Jūnijs- Starptautiskā dabas aizsardzības

diena jeb Pasaules vides diena 4. Oktobris- Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena