4 Fascioloze lekc

Ķermeņa priekšgals izstiepts trijstūrveida izbīdījumā, kurā atrodas mutes un vēdera piesūcekņi, kas ir tuvu viens otram. Starp mutes un vēdera piesūcekņiem novietotas dzimumatveres. Fasciolas abās sānu malās lokalizējas dzeltenuma dziedzeri.

Aknu fasciolu olas ir ovālas formas ar gludu apvalku, salmu dzeltenā krāsā. Vienas olas polā apvalkam ir vāciņš, bet otrā polā neliels apvalka sabiezējums - dzelonītis.

Adeloskārijs

– 3 stundām.
Pēc vienas teorijas, kāpurs izurbjas caur zarnu sienu un nonāk vēdera dobumā, tur 14 dienās jaunās fasciolas aktīvi pārvietojas pa vēdera dobuma orgāniem, kamēr nokļūst aknās.
Pēc otras teorijas, fasciolu kāpuri ieurbjas zarnu sienā, nonāk asins kapilāros un ar asinsriti tiek ienestas aknās.
Aknās jaunās fasciolas migrē pa aknu parenhīmu, nonāk žultsvados un attīstās 2.5 – 4 mēnešus. Fasciolu dzīves ilgums var būt līdz 5 gadiem, visbiežāk 1 – 2 gadi.

klinisko pazīmju un tāpēc bieži vien nekā nedara šo slimību izplatītāju atveseļošanā.
Fasciolu starpsaimnieku lielā izplatība, kas izskaidrojama ar to zemajām dzīves prasībām.
Mazie dīķa gliemeži atrodami visos republikas rajonos. Mitras, siltas vasaras un rudeņi rada visoptimālākos apstākļus mazo dīķa gliemežu eksistencei un tādēļ tādos gados gliemežu invāzijas procents ar fasciolu cerkārijiem ir ļoti augsts.
Fasciolu olas jutīgas pret sausumu. Dabiskos apstākļos olas parasti atrodas mēslos, kas saglabā mitrumu arī sausā laikā. Vidēji sausos mēslos tās paliek dzīvotspējīgas pat ilgāk par 8 mēnešiem.
Bezskābekļa vidē fasciolu olas zaudē attīstības spējas un jau pēc 5 dienām iet bojā.
Zema temperatūra (- 5 līdz - 15º) olā miracīdiju nobeidz 2 diennaktīs, paaugstinātā temperatūrā (40 - 50º) tās zaudē dzīvotspēju dažās minūtēs; 0.5% sālskābes šķīdumā dīgļi nobeidzas 1 minūtē, 2% nātrija sārma šķīdumā – pēc 2 minūtēm.
Pēc pētījumiem, adoleskāriji Latvijas klimatiskajos apstākļos pārziemo gan kailsalā, gan zem sniega segas, tomēr pārziemojušo adoleskāriju procents ir samērā niecīgs, tāpēc pārziemošanas praktiskā nozīme lauksaimniecības dzīvnieku invāzijā ir samērā neliela.
Visvairāk sastopami adoleskāriji jūlija beigās, augustā, septembrī. Masveida dzīvnieku invadēšanās ar fasciolozi notiek tieši šinī periodā.

tā arī kāpuru formas migrācijas periodā, galvenokārt, aknu parenhīmā;
toksiskajā iedarbībā, ko rada parazītu izdalītie indīgie vielu maiņas produkti;
zarnu mikrofloras inokulācijā, visbiežāk aknu parenhīmā;
dažādu infekcijas procesu aktivizēšanā.

fasciolu. Domā, ka aitām un kazām slimība izpaužas klīniski, ja aknās atrodas vairāk par 50 un govīm vairāk par 250 parazītu.
Akūto formu izraisa fasciolu kāpuri, migrējot galvenokārt pa aknu parenhīmu. Akūtā forma sastopama daudz retāk par hronisko, un klīniski to diagnosticē tikai atsevišķos gadījumos. Tas notiek tādēļ, ka dzīvnieki ganībās parasti atkārtoti invadējas ar nedaudziem adoleskārijiem, līdz ar to vienā un tanī pašā laikā pa aknu parenhīmu ceļo neliels fasciolu kāpuru skaits, kas neizraisa klīniskus simptomus. Pavisam cita aina novērojama, ja dzīvnieks samērā īsā laikā ir uzņēmis lielu skaitu adoleskāriju. Tādā gadījumā vienā laikā aknu parenhīmā migrē liels kāpuru skaits, kas rada akūtu aknu iekaisumu.
Aitām akūtā slimības forma mūsu klimatiskajos apstākļos novērojama augusta beigās, septembrī. Dzīvnieki stipri nomākti, temperatūra paaugstināta, strauji novājē, ātri nogurst; šiem simptomiem pievienojas gremošanas traucējumi, aknas kļūst jutīgas pret spiedienu, un palielinās aknu perkutoriskās robežas. Dzīvniekam trūkst ēstgribas.
Govīm akūtā forma novērojama ļoti reti; ar to slimo galvenokārt teļi. Slimības simptomi tādi paši kā aitām.

no akūtās formas nenobeidzas, tad pēc 1 - 2 mēnešiem sākas hroniskās fasciolozes stadija.
Aitām anēmija pieaug, gļotādas kļūst bālas, dažreiz ikteriskas, vilna sausa, bez spīduma, viegli izkrīt, sevišķi krūšu kurvja sānos; vērojama tūska plakstiņos, pakaklē, pakrūtē un pavēderē.
Atsevišķos gadījumos novērojami centrālās nervu sistēmas funkciju traucējumi, kas izpaužas nomāktībā, uzbudinājumā, grīļojošā gaitā; dažreiz nervu sistēmas traucējumi var atgādināt aitu griešanās kaiti (cenurozi).
Grūsniem dzīvniekiem novērojami aborti. Intensīvas invāzijas gadījumā, pieaugot hidremiskai kaheksijai, iestājas nāve.
Govīm ir sastopama gandrīz tikai hroniskā forma. Nobeigšanās ar nedaudziem izņēmumiem novērojama tikai 1 - 2 gadus veciem teļiem. Pieaugušām govīm slimības simptomi parasti nav spilgti izteikti, slimie dzīvnieki, saņemot pietiekamu barības devu, novājē pakāpeniski, ēstgriba vāja vai nenormāla (laizīšanās kaite), pārmaiņus vērojama caureja. Govis bieži uzpūšas, atkārtojas priekškuņģa atonijas. Aknu perkutoriskās robežas palielinātas.

olas un ja nobeigušos vai nokauto dzīvnieku aknās ir daudz fasciolu.
Atkārtotā skalošanas metode
Līķa sekcija
Kautuve (veterināri sanitārā ekspertīze)
Ārstēšana
Albendazols, Triklobendazols, Klozantels, Nitroksinils