Vēlēšanas. Socioloģiskā teorija. Psiholoģiskā teorija

Stāsts, kas ļoti uzskatāmi pierāda cik nozīmīgas ir vēlēšanas. 1970.gadā par Čīles

Kā vēlēšanu sistēmas tiek klasificētas? Moriss Diveržē: 1. Mažoritārā sistēma ar absolūto balsu

Arends Lijpharts: 1. Mažoritārās sistēmas: a) Mažoritārās sistēmas ar absolūto balsu vairākumu; b)

2. Proporcionālā sistēma (šīs sistēmas tiek iedalītas sīkāk ņemot vērā to

a) Mažoritārā sistēma

Mažoritārā sistēma balstās uz vairākuma principu. Tā ir sistēma, kur var būt

Mažoritārās sistēmas ar absolūto balsu vairākumu: 50%+ 1 balss. Piemēram: Francija, Krievija,

Mažoritārās sistēmas ar vienkāršo balsu vairākumu – der jebkurš vairākums, lai

Mažoritārā vēlēšanu sistēma bieži tiek kritizēta. Tā tiek saukta par netaisnīgu

Pirmkārt, tāpēc, ka mažoritārā sistēma liedz pārstāvniecību parlamentā nelielām vēlētāju grupām

Otrkārt, mažoritārā vēlēšanu sistēma tiek kritizēta arī tāpēc, ka tad, ja

Mažoritārā vēlēšanu sistēma - retāk, bet tiek arī slavēta. Kāpēc?

Galvenokārt tāpēc, ka tā nodrošina politisko stabilitāti. Ja valstī ir mažoritārā

b) Proporcionālā sistēma

Proporcionālā sistēma balstās uz proporcionalitātes principu. Tā ir sistēma, kur visi

Vēlēšanu saraksti (t.s. listes) var būt dažādi: 1. Slēgtie – uzvārdus sarakstā

“Kvotu” metode (angļu jurists Tomass Hērs (1806 – 1891)). Vēlēšanu kvota =

“Kvotu” metodei ir vairākas modifikācijas, piem., fizikas profesora no Šveices Eduarda

“Lielākā skaitļa jeb dalījuma” metode

D’Onta metode (beļģu jurisprudences profesors Viktors D’Onts (1841 – 1901)). 1;

D’Onta metode: piem., Argentīna, Bulgārija, Somija, Izraēla, Moldova, Čehija.

Senlaga metode: piem., Latvija, Jaunzēlande, Bosnija un Hercegovina. Modificētā Senlaga metode :

Proporcionālā vēlēšanu sistēma biežāk tiek slavēta nekā pelta. Tā parasti tiek

Tāpēc, ka proporcionālā sistēma neliedz pārstāvniecību parlamentā nelielām vēlētāju grupām. Tomēr

Vēlēšanu barjera Šrilankā – 12,5% Turcijā - 10 Azerbaidžānā - 8 Krievijā – 7% Latvijā,

c) Latvijas vēlēšanu sistēmas specifika

Latvijas vēlēšanu sistēma Latvijā tiek izmantota t.s. Senlaga metode, kas paredz šādas

Vēlreiz par mažoritārās un proporcionālās sistēmas “+” un “-”

Mažoritārās un proporcionālās sistēmas “+” un “-” Plusi Mažoritārā sistēma labāk nodrošina politisko

Mīnusi Mažoritārā sistēma nenodrošina pietiekamu (īpaši nelielu sociālo grupu) politisko pārstāvniecību

Tātad, kā var secināt no iepriekš teiktā, neviena no sistēmām nav

Īpaša jauktā sistēma, ko paši vācieši sauc par personalizēto proporcionālo sistēmu,

4. Elektorālo uzvedību skaidrojošās teorijas: a) Socioloģiskā teorija; b) Psiholoģiskā teorija; c) Racionālās izvēles

a) Socioloģiskā teorija: 1. Mikrosocioloģiskā pieeja (Pauls Lazarsfelds); 2. Makrosocioloģiskā pieeja (Seimurs

1. Mikrosocioloģiskās pieejas būtība – vēlētāju izvēli par kuru partiju balsot,

2. Makrosocioloģiskā pieeja

Atbilstoši Seimura Martina Lipseta un Steina Rokana uzskatiem, partiju sistēmas veidošanos

Politiku polarizēt gan spēj tikai daļa no sabiedrībā pastāvošajām pretrunām. Turklāt

Pētot nāciju veidošanos Rietumeiropā un Viduseiropā, abi pētnieki izdala četras konfliktlīnijas

1) Etniski, lingvistiski vai reliģiski konflikti starp centru un perifēriju; 2)

3) Industriālās revolūcijas laikā izveidojies konflikts starp pilsētu un laukiem; 4)

Psiholoģiskā teorija (Anguss Kempbels) Būtība – vēlētāju izvēli par kuru partiju balsot,

Tātad šīs teorijas piekritēji uzskata, ka katrs vēlētājs sev apkārt esošo

Racionālās izvēles teorija (Anthony Downs) Būtība – vēlētāju izvēli par kuru