Demokrātiskās valdīšanas sistēmas

Сентябрь 6, 2022

Главная
Алгебра
Demokrātiskās valdīšanas sistēmas

Содержание

2. Valdīšanas sistēma = konstitucionālā kārtība valstī
3. Jēdzienu „valdīšanas sistēma” mēdz precizēt arī balstoties uz attiecībām starp likumdošanas varu un izpildvaru. Turklāt tiek
4. Parlamentārās valdīšanas sistēmas. Parlamentam ir tiesības gan ievēlēt, gan atlaist valdību. Valsts galvai (prezidentam vai monarham)
5. Prezidentārās valdīšanas sistēmas. Prezidents, kas ir ne tikai valsts, bet arī valdības vadītājs, tiek ievēlēts tiešās
6. ASV prezidenta ievēlēšanas procedūra Kad amerikāņi dodas pie urnām, lai balsotu par prezidentu, daudzi domā, ka
7. Par elektoru kolēģiju sauc elektoru grupu (538), ko izvirza politiskie aktīvisti un partijas biedri katrā štatā.
8. Vēlēšanu iznākums kļūst skaidrs jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, kad saskaitītas balsis lielākajos ASV štatos,
9. Kalifornija – 54; Ņujorka -33; Teksasa – 32; Florida – 25; Pensivānija – 23; Ilinoisa –
10. Parlamentārās un prezidentārās valdīšanas sistēmas salīdzinoša analīze I Prezidentārajā sistēmā visa izpildvara sakoncentrēta prezidenta rokās -
11. II Prezidentārajā sistēmā valdību, vismaz formāli, veido viens pats prezidents. Ministru vietā ir prezidentam tieši pakļauti
12. III Prezidentārajā sistēmā deputāti nevar atrasties valdībā. Parlamentārajā sistēmā šos amatus var pat apvienot. Parasti tomēr
13. IV Prezidentārajā sistēmā prezidents ir atbildīgs tikai konstitūcijas priekšā. Parlaments nevar viņam izteikt neuzticību, bet impīčmenta
14. V Prezidentārajā sistēmā prezidents ne pie kādiem nosacījumiem nevar atlaist parlamentu. Parlamentārajā sistēmā pie zināmiem nosacījumiem
15. VI Prezidentārajā sistēmā partiju disciplīna darbojas tikai līdz deputātu ievēlēšanai parlamentā. Parlamentārajā sistēmā darbojas stingra partiju
16. VII Prezidentārajā sistēmā ir vērojama vismaz relatīva likumdošanas un izpildvaras neatkarība. Parlamentārajā sistēmā šādas neatkarības nav.
17. Pusprezidentārā (jauktā) sistēma Kas to ļauj atšķirt no abām iepriekšējām? 1) Tauta ievēl prezidentu. 2) Šai
18. Metjū Šugarts un Džons Kerijs pusprezidentārās valdīšanas sistēmas iedala: 1) Prezidentāri - parlamentārās sistēmas; 2) Parlamentāri
19. 1. Prezidentāri - parlamentārās valdīšanas sistēmas. Šīm sistēmām raksturīga dubulta („divgalvaina”) izpildvara, kuru veido tautas tieši
20. 2. Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas. Arī šādām sistēmām ir raksturīga dubulta izpildvaras struktūra. Atšķirībā no
21. Šveice
22. Parlam. L S K TP Federālā padome 7 = 2+2+2+1 Prezidents (uz 1 g.)
23. Latvija
24. Latvijā piedāvātās reformas Piedāvātajām reformām ir plaša amplitūda – no grozījumiem parlamentārās sistēmas ietvaros līdz faktiski
25. Visskaļāk izskanēja un visvairāk tika komentēta profesora J.Bojāra un viņa kolēģu jaunā gadu simteņa sākumā izstrādātais
26. Piedāvātie grozījumi, kas realitātē nozīmētu pāreju no parlamentāras valdīšanas sistēmas uz pusprezidentāro, sašķēla Latvijas juristu, politologu
27. Visdetalizētāk izstrādātie funkcionējošās Satversmes „uzlabojumi” (būtiski nemainot tās parlamentāro ievirzi) atrodami Konstitucionālo tiesību komisijas (priekšsēdētājs E.Levits)
28. Pētījuma autori konstatē, ka: „Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā orgāna potenciāls Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā nav
29. Citas “versijas”
30. Konstitūcijas reformēšana, ar mērķi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaru apjomu, šķiet, bija viena no jaunizveidotās Zatlera reformu
31. Ar paziņojumiem par nepieciešamību grozīt Satversmi pēdējā laikā klajā nākuši arī autoritatīvi Latvijas juristi. Piemēram, advokāts
32. Pētījumi liecina, ka sabiedrības vairākumam ir pozitīva attieksme pret vispārējās vēlēšanās ievēlētu, ar plašākām pilnvarām apveltītu
33. Kā apgalvo SKDS direktors A.Kaktiņš, tad jau kopš 1999.gada janvāra ik gadu SKDS aptaujās Latvijas iedzīvotājiem
35. Скачать презентацию

Слайд 2

Valdīšanas sistēma = konstitucionālā kārtība valstī

Слайд 3

Jēdzienu „valdīšanas sistēma” mēdz precizēt arī balstoties uz attiecībām starp likumdošanas

varu un izpildvaru. Turklāt tiek uzsvērts, ka šīs attiecības jeb mijiedarbība (starp izpildvaru un likumdošanas varu) balstās ne tikai konstitucionālajās normās, bet arī konstitucionālajā praksē.

Слайд 4

Parlamentārās valdīšanas sistēmas. Parlamentam ir tiesības gan ievēlēt, gan atlaist valdību.

Valsts galvai (prezidentam vai monarham) nav autonomu tiesību iejaukties valdības veidošanā, kā arī viņš nevar atlaist parlamentu.

Слайд 5

Prezidentārās valdīšanas sistēmas. Prezidents, kas ir ne tikai valsts, bet arī

valdības vadītājs, tiek ievēlēts tiešās visas tautas vēlēšanās. Viņš izraugās kabineta locekļus. Parlaments nevar izteikt neuzticību valdībai, kā arī izpildvara nevar atlaist parlamentu;

Слайд 6

ASV prezidenta ievēlēšanas procedūra Kad amerikāņi dodas pie urnām, lai balsotu par

prezidentu, daudzi domā, ka viņi piedalās tiešās valsts galvas vēlēšanās. Taču tā nav, jo pastāv elektoru kolēģija, kuru paši amerikāņi mēdz dēvēt par “konstitucionālu 18.gs. anahronismu”. Tātad varētu teikt, ka prezidenta vēlēšanas ASV ir “divpakāpju”.

Слайд 7

Par elektoru kolēģiju sauc elektoru grupu (538), ko izvirza politiskie aktīvisti

un partijas biedri katrā štatā. Šie elektori tiekas štatu galvaspilsētās, lai tur nodotu savu balsi par prezidentu un viceprezidentu.

Слайд 8

Vēlēšanu iznākums kļūst skaidrs jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, kad

saskaitītas balsis lielākajos ASV štatos, kad viens no kandidātiem saņēmis vismaz 270 elektoru balsu. Nekādas nejaušības parasti nenotiek, jo elektori ir solījuši uzticību vienam vai otram kandidātam.

Слайд 9

Kalifornija – 54; Ņujorka -33; Teksasa – 32; Florida – 25; Pensivānija

– 23; Ilinoisa – 22; Ohaio – 21; Mičigāna – 18; Ņūdžersija – 15; Ziemeļkarolīna – 14; Džordžija – 13; ... Aļaska – 3.

Слайд 10

Parlamentārās un prezidentārās valdīšanas sistēmas salīdzinoša analīze I Prezidentārajā sistēmā visa izpildvara sakoncentrēta

prezidenta rokās - viņš vienlaicīgi ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs (premjers). Parlamentārajā sistēmā šīs funkcijas ir nodalītas – starp valsts galvu (prezidentu vai monarhu) un premjeru.

Слайд 11

II Prezidentārajā sistēmā valdību, vismaz formāli, veido viens pats prezidents. Ministru vietā

ir prezidentam tieši pakļauti sekretāri. Sekretāriem nav lemšanas tiesību valdības sēdēs un tie nenes juridisku atbildību par to, ko viņi dara. Parlamentārajā sistēmā izpildvaras (valdības) kompetence ir sadalīta starp premjeru un atsevišķiem ministriem. Ministriem ir lemšanas tiesības valdības sēdēs un tie nes juridisku atbildību par to, ko dara.

Слайд 12

III Prezidentārajā sistēmā deputāti nevar atrasties valdībā. Parlamentārajā sistēmā šos amatus var pat

apvienot. Parasti tomēr ministri uz pienākumu pildīšanas laiku noliek deputātu mandātus.

Слайд 13

IV Prezidentārajā sistēmā prezidents ir atbildīgs tikai konstitūcijas priekšā. Parlaments nevar viņam

izteikt neuzticību, bet impīčmenta iespēja ir samērā niecīga. Parlamentārajā sistēmā premjeram („tīrajās” parlamentārajās sistēmās arī prezidentam) nesaskaņu gadījumos var izteikt neuzticību.

Слайд 14

V Prezidentārajā sistēmā prezidents ne pie kādiem nosacījumiem nevar atlaist parlamentu. Parlamentārajā

sistēmā pie zināmiem nosacījumiem (piem., izmantojot referendumu), prezidents to var.

Слайд 15

VI Prezidentārajā sistēmā partiju disciplīna darbojas tikai līdz deputātu ievēlēšanai parlamentā. Parlamentārajā

sistēmā darbojas stingra partiju disciplīna – ja vairākums ir izlēmis, tad tam ir likuma spēks.

Слайд 16

VII Prezidentārajā sistēmā ir vērojama vismaz relatīva likumdošanas un izpildvaras neatkarība. Parlamentārajā sistēmā

šādas neatkarības nav. Šo sistēmu var nosaukt par „diktatūru” uz laiku, jo vienā pusē ir parlamenta mazākums (opozīcija), bet otrā – parlamenta vairākums, valdība un dažreiz arī valsts galva.

Слайд 17

Pusprezidentārā (jauktā) sistēma Kas to ļauj atšķirt no abām iepriekšējām? 1) Tauta ievēl

prezidentu. 2) Šai sistēmā ir valdība šī vārda parlamentārā nozīmē (premjers un ministri).

Слайд 18

Metjū Šugarts un Džons Kerijs pusprezidentārās valdīšanas sistēmas iedala: 1) Prezidentāri -

parlamentārās sistēmas; 2) Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas.

Слайд 19

1. Prezidentāri - parlamentārās valdīšanas sistēmas. Šīm sistēmām raksturīga dubulta („divgalvaina”)

izpildvara, kuru veido tautas tieši ievēlēts valsts prezidents un prezidenta nominēts un parlamentā ievēlēts premjers. Prezidentam ir tiesības atlaist premjeru, atsevišķus ministrus, kā arī visu kabinetu pret parlamenta vairākuma gribu. Arī parlamentam ir tiesības izteikt neuzticību ministru kabinetam, taču prezidentam pret šo soli ir veto tiesības. Piemēram, Krievija.

Слайд 20

2. Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas. Arī šādām sistēmām ir raksturīga

dubulta izpildvaras struktūra. Atšķirībā no prezidentāri - parlamentārām sistēmām, prezidentam nav tiesību atlaist valdību vai valdības vadītāju pretēji parlamenta vairākuma gribai. Piemēram, Francija.

Слайд 21

Šveice

Слайд 22

Parlam.
L S K TP
Federālā padome
7 = 2+2+2+1
Prezidents

(uz 1 g.)

Слайд 23

Latvija

Слайд 24

Latvijā piedāvātās reformas Piedāvātajām reformām ir plaša amplitūda – no grozījumiem

parlamentārās sistēmas ietvaros līdz faktiski jaunai valdīšanas sistēmai pusprezidentāras vai prezidentāras konstitūcijas izskatā.

Слайд 25

Visskaļāk izskanēja un visvairāk tika komentēta profesora J.Bojāra un viņa kolēģu

jaunā gadu simteņa sākumā izstrādātais Satversmes reformu projekts (biežāk saukts par Bojāra konstitūciju).

Слайд 26

Piedāvātie grozījumi, kas realitātē nozīmētu pāreju no parlamentāras valdīšanas sistēmas uz

pusprezidentāro, sašķēla Latvijas juristu, politologu un politiķu saimi divās nometnēs. Vieni, lai arī viņu vidū valda uzskatu plurālisms, iestājās par radikālas konstitucionālās reformas nepieciešamību, otri – pret.

Слайд 27

Visdetalizētāk izstrādātie funkcionējošās Satversmes „uzlabojumi” (būtiski nemainot tās parlamentāro ievirzi) atrodami

Konstitucionālo tiesību komisijas (priekšsēdētājs E.Levits) 2011.gada vidū piedāvātajā pētījumā.

Слайд 28

Pētījuma autori konstatē, ka: „Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā orgāna potenciāls

Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā nav pilnībā izmantots. Tādēļ Valsts prezidenta kompetence dažos aspektos ir jāprecizē vai jāpaplašina.”

Слайд 29

Citas “versijas”

Слайд 30

Konstitūcijas reformēšana, ar mērķi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaru apjomu, šķiet, bija

viena no jaunizveidotās Zatlera reformu partijas (ZRP) centrālajām, ja ne pati nozīmīgākā piedāvātā reforma: „Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām.”

Слайд 31

Ar paziņojumiem par nepieciešamību grozīt Satversmi pēdējā laikā klajā nākuši arī

autoritatīvi Latvijas juristi. Piemēram, advokāts A. Grūtups, V.Birkavs, A.Borovkovs.

Слайд 32

Pētījumi liecina, ka sabiedrības vairākumam ir pozitīva attieksme pret vispārējās vēlēšanās

ievēlētu, ar plašākām pilnvarām apveltītu prezidentu. Tā 2011.g. janvārī veiktā SKDS aptaujā 86% respondentu uzskatīja, ka Valsts prezidentu ir jāievēl tautai, nevis Saeimas deputātiem (7%).

Слайд 33

Kā apgalvo SKDS direktors A.Kaktiņš, tad jau kopš 1999.gada janvāra ik

gadu SKDS aptaujās Latvijas iedzīvotājiem tiek uzdots jautājums par to, vai prezidents ir jāievēl tautai vai Saeimas deputātiem. Visus šos gadus aptuveni 80% iedzīvotāju ir atbildējuši, ka viņi vēlas tautas vēlētu prezidentu. Pēdējā aptaujā šis rādītājs esot sasniedzis vēsturiski visaugstāko rādītāju.