Varas jēdziens. Varas leģitimitātes problēma

Сентябрь 6, 2022

Главная
Алгебра
Varas jēdziens. Varas leģitimitātes problēma

Содержание

2. Ir ļoti daudz mēģinājumu precizēt jēdzienu vara.
3. Filozofiski - psiholoģiskā pieeja Tomass Hobss – vara ir līdzeklis, lai gūtu labumu. Visa dzīve ir
4. 2. Substancionālā pieeja Raksturīga organizāciju un starptautisko attiecību teorijām. Parasti akcents tiek likts uz varas resursiem,
5. 3. Komunikatīvā pieeja (Karls Doičs, Mišels Fuko) Vara netiek uzskatīta par politikas centru vai esenci. Tā
6. 4. Funkcionālā pieeja Maksa Vēbera (1864 -1920) slavenā varas “definīcija”: Vara ir iespēja realizēt savu gribu
7. Jaunākas versijas: Roberts Dāls: vara ir iespēja piespiest otru cilvēku darīt to, ko šis otrs cilvēks
8. Zigmunts Baumans: vara ir spēja un iespēja īstenot ieceres.
9. Tātad – vara vienmēr nozīmē savstarpēju atkarību, pakļautību attiecībās starp cilvēkiem. Ja man ir vara, tad
10. Uz ko tad balstās iespēja panākt savu, jeb - Vēbera vārdiem runājot – realizēt savu gribu
11. 1. Fiziskais spēks
12. 1. Fiziskais spēks 2. Materiālais faktors
13. 1.Fiziskais spēks 2. Materiālais faktors 3. Manipulācija ar informāciju
14. 1.Fiziskais spēks 2. Materiālais faktors 3. Manipulācija ar informāciju 4. Leģitimitāte
15. Vara ir leģitīma, ja to atbalsta tauta. (Moriss Diveržē)
16. Leģitīma vara - politiskās sistēmas spēja uzturēt pārliecību par to, ka eksistējošie politiskie institūti ir vispiemērotākie
17. Tātad: leģitīma ir tāda vara, kuru tauta atzīst, kurai ir prestižs cilvēku acīs, kurai tie uzticas
18. Leģitimitāte ir tas, kas piedod autoritāti varas institūtiem sabiedrības acīs, padara šo institūtu rīkojumus saistošus izpildīšanai
19. Leģitimitāti nedrīkst jaukt ar likumību kā tiesisku fenomenu: likumība vēl nebūt negarantē valstij vai valdībai cieņu
20. 1.Fiziskais spēks 2. Materiālais faktors 3. Manipulācija ar informāciju 4. Leģitimitāte: a) Tradicionālā (tradīcijas, kas sakņojas
21. Seimurs Martins Lipsets: 1. Simboliskā leģitimitāte (jeb leģitimitāte š.v. “vēberiskā” nozīmē) – vairāk iedarbojas uz cilvēka
22. Matejs Dogans: ir strikti jānodala (1) politiskā režīma leģitimitāte, (2) uzticība atsevišķiem šī režīma institūtiem un
23. Sabiedriskās domas aptaujās, kad mēģina noskaidrot atsevišķu politisko institūtu un politiķu reitingus, tiek pētīta leģitimitātei līdzīga
24. Angļu un vācu valodās, lai apzīmētu varu, kas balstās galvenokārt uz fiziska spēka, piespiešanas izmantošanu (pakļaujas
26. Скачать презентацию

Слайд 2

Ir ļoti daudz mēģinājumu precizēt jēdzienu vara.

Слайд 3

Filozofiski - psiholoģiskā pieeja Tomass Hobss – vara ir līdzeklis, lai gūtu

labumu. Visa dzīve ir tiekšanās pēc varas. Frīdrihs Nīče: visa dzīve ir tiekšanās pēc varas, pēc arvien lielākas varas. Alfrēds Adlers: Aiz katras neirozes stāv mazvērtības komplekss, kuru indivīds mēģina kompensēt tiecoties pēc varas. Akceptēt varētu to, ka tieksme pēc varas ir būtisks stimuls cilvēka sociālajai aktivitātei.

Слайд 4

2. Substancionālā pieeja Raksturīga organizāciju un starptautisko attiecību teorijām. Parasti akcents tiek

likts uz varas resursiem, ar ko, vismaz starptautiskajās attiecībās, galvenokārt saprot militāro spēku ( 20.gs. 50-tie gadi - Džordžs Kenans). Piemēram, Hanss Morgentau runā par šādiem varas resursiem: (1) ģeogrāfiskais stāvoklis; (2) dabas resursi; (3) industriālā kapacitāte; (4) bruņojums; (5) iedzīvotāju skaits; (6) nacionālais raksturs; (7) nacionālā morāle; (8) diplomātijas kvalitāte; (9) valdības kvalitāte (tautas atbalsts tai).

Слайд 5

3. Komunikatīvā pieeja (Karls Doičs, Mišels Fuko) Vara netiek uzskatīta par politikas centru

vai esenci. Tā tiek uzskatīta tikai par vienu no iespējamajiem līdzekļiem (“valūtu”) politikā; par vienu no sociālās kontroles mehānismiem tur, kur paražas vai brīvprātīga koordinācija vairs nedarbojas, bet situācija vēl ļauj atturēties no spēka lietošanas.

Слайд 6

4. Funkcionālā pieeja Maksa Vēbera (1864 -1920) slavenā varas “definīcija”: Vara ir iespēja

realizēt savu gribu sociālajās attiecībās, neskatoties uz pretestību un neatkarīgi no tā uz ko šī iespēja balstās.

Слайд 7

Jaunākas versijas: Roberts Dāls: vara ir iespēja piespiest otru cilvēku darīt to,

ko šis otrs cilvēks nedarītu, ja tā būtu viņa brīva griba; Entonijs Gidenss: vara ir iespēja mainīt pastāvošo lietu kārtību.

Слайд 8

Zigmunts Baumans: vara ir spēja un iespēja īstenot ieceres.

Слайд 9

Tātad – vara vienmēr nozīmē savstarpēju atkarību, pakļautību attiecībās starp cilvēkiem.

Ja man ir vara, tad es varu pavēlēt otram (citiem) cilvēkam (–iem), piemēram, stāvēt uz galvas ...

Слайд 10

Uz ko tad balstās iespēja panākt savu, jeb - Vēbera vārdiem

runājot – realizēt savu gribu sociālajās attiecībās?

Слайд 11

1. Fiziskais spēks

Слайд 12

1. Fiziskais spēks 2. Materiālais faktors

Слайд 13

1.Fiziskais spēks 2. Materiālais faktors 3. Manipulācija ar informāciju

Слайд 14

1.Fiziskais spēks 2. Materiālais faktors 3. Manipulācija ar informāciju 4. Leģitimitāte

Слайд 15

Vara ir leģitīma, ja to atbalsta tauta. (Moriss Diveržē)

Слайд 16

Leģitīma vara - politiskās sistēmas spēja uzturēt pārliecību par to, ka

eksistējošie politiskie institūti ir vispiemērotākie attiecīgajai sabiedrībai. (Seimurs Martins Lipsets, 1922 -2006)

Слайд 17

Tātad: leģitīma ir tāda vara, kuru tauta atzīst, kurai ir prestižs

cilvēku acīs, kurai tie uzticas un ir gatavi labprātīgi pakļauties.

Слайд 18

Leģitimitāte ir tas, kas piedod autoritāti varas institūtiem sabiedrības acīs, padara

šo institūtu rīkojumus saistošus izpildīšanai pēc principa – es pakļaujos nevis aiz bailēm, bet gan jūtot pienākumu to darīt.

Слайд 19

Leģitimitāti nedrīkst jaukt ar likumību kā tiesisku fenomenu: likumība vēl nebūt

negarantē valstij vai valdībai cieņu no sabiedrības puses.

Слайд 20

1.Fiziskais spēks 2. Materiālais faktors 3. Manipulācija ar informāciju 4. Leģitimitāte: a) Tradicionālā (tradīcijas, kas

sakņojas vēsturē) b) Harizmātiskā (līderis, izcila personība) c) Racionālā (likums, likumība)

Слайд 21

Seimurs Martins Lipsets: 1. Simboliskā leģitimitāte (jeb leģitimitāte š.v. “vēberiskā” nozīmē)

– vairāk iedarbojas uz cilvēka prātu, jūtām, emocijām. Cilvēks vērtē, vai vērtības uz kurām balstās politiskā sistēma atbilst viņa pasaules uzskatam. 2. Instrumentālā leģitimitāte – valsts varas spēja nodrošināt cilvēku vajadzību apmierināšanu. Faktiski – varas efektivitāte. Piemēram, vai ir darbs, vai ir pieejami medicīniskie pakalpojumi, vai var samaksāt par mācībām utt.

Слайд 22

Matejs Dogans: ir strikti jānodala (1) politiskā režīma leģitimitāte, (2) uzticība

atsevišķiem šī režīma institūtiem un (3) valdošo politiķu popularitāte.

Слайд 23

Sabiedriskās domas aptaujās, kad mēģina noskaidrot atsevišķu politisko institūtu un politiķu

reitingus, tiek pētīta leģitimitātei līdzīga parādība, bet ne pati leģitimitāte. Piemēram, valdības nepopularitāte vēl nebūt nenozīmē visa politiskā režīma neleģitimitāti.

Слайд 24

Angļu un vācu valodās, lai apzīmētu varu, kas balstās galvenokārt uz

fiziska spēka, piespiešanas izmantošanu (pakļaujas aiz bailēm), lieto jēdzienus power un macht. Savukārt, lai apzīmētu varu, kas balstās uz leģitimitāti (pakļaujas, jo uzskata par savu pienākumu to darīt) – authority un herrschaft.