Содержание
- 2. SATURS IEVADS. ELEKTRISKĀS PIEDZIŅAS JĒDZIENS ELEKTRISKĀS PIEDZIŅAS ATTĪSTĪBAS VĒSTURE ELEKTRISKĀS PIEDZIŅAS MEHĀNIKA ELEKTRISKĀS PIEDZIŅAS MEHĀNISKĀS RAKSTURLĪKNES
- 3. IZMANTOJAMĀ LITERATŪRA Ribickis L., Valeinis J. Elektriskā piedziņa mehatronikas sistēmās. – Rīga: RTU, 2008. – 286
- 4. Elektriskā piedziņa pārveido elektrisko enerģiju mehāniskajā un nodrošina ražošanas iekārtas vadību ar elektrību. Definīcija:
- 5. Elektriskās piedziņas struktūrshēma.
- 6. Regulējamas maiņstrāvas piedziņas struktūrshēma: PP – vadāms spēka elektronikas pārveidotājs, D – dzinējs jeb elektromehāniskais parveidotājs,
- 7. Elektriskās piedziņas sastāvs
- 8. Elektriskās piedziņas sastāvs
- 9. Elektriskās piedziņas darbības varianti Elektroenerģija → mehāniskā (motors = dzinējs) Mehāniskā → elektriskā (motors = ģenerators)
- 10. Elektriskās piedziņas darbības varianti Nereversīvā piedziņa 1 3 2 4 5 paātrināšana stacionārā darbība bremzēšana
- 11. Elektriskās piedziņas darbības varianti Reversīvā piedziņa 1,3, 7 2,4, 6,8 5,9 paātrināšana stacionārā darbība reversēšana =
- 12. Nominālie lielumi Nominālā jauda uz vārpstas PN W; kW Nominālais rotācijas ātrums nN 1/min Nominālais moments
- 13. Elektriskās piedziņas mehānika [ Nm ] [ rad/s ] [ m/s ] [ rot.W ] [
- 14. Pārveidošana mehāniskā kustībā
- 15. Pārveidošana mehāniskā kustībā
- 16. MOMENTU REDUCĒŠANA Reducētai un reālai sistēmai jābūt ar vienām un tām pašām kinemātiskām un dinamiskām īpašībām.
- 17. Momentu reducēšana griezes kustības gadījumā pamatojas uz reālās un reducētās jaudas vienādību: kur Mst - darba
- 18. Inerces momentu reducēšana uz dzinēja vārpstas pamatojas uz to, ka reducētās un reālās sistēmas kinētiskajām enerģijām
- 19. Virzes kustības spēka reducēšana uz dzinēja vārpstas, ja piedziņas darba mašīna veic darbu virzes kustībā vai
- 20. Kustības vienādojums Mdz – motora moments, Nm Mst – statiskais pretestības moments, Nm Mdin – dinamiskais
- 21. Aprēķinos bieži inerces momenta vietā lieto spara momentu kur g - brīvās krišanas paātrinājums. Tad griezes
- 22. Mdz > Mst - dzinējs paātrinās, b) Mdz = Mst - vienmērīga kustība, c) Mdz Kustības
- 23. Elektriskās piedziņas kursā izmanto šādu sakarību starp momentu un jaudu: kur P - dzinēja jauda, kW.
- 24. Pretestības moments 1 – aktīvais - ceļamās ietaises
- 25. Pretestības moments 2 – reaktīvais statiskā momenta daļa, kas nav atkarīga no griešanās frekvences; statiskā momenta
- 26. Pretestības moments a = 0, Mst = const - transportieri ar nemainīgu kravu - daži metālapstrādes
- 27. Piedziņas darbības stabilitāte n Stabila piedziņas darbība n Nestabila piedziņas darbība
- 28. Piedziņas dzinēja, darba mašīnas un dinamiskā momenta raksturlīkne Elektriskās piedziņas nostabilizējušos režīmu raksturo līdzsvars starp darba
- 29. Elektriskiem dzinējiem izšķir dabisko un mākslīgo mehānisko raksturlīkni. Par dabisko dzinēja mehānisko raksturlīkni sauc n =
- 30. Dzinēju mehāniskās raksturlīknes 1 – absolūti cieta 2 – cieta 3 - mīksta
- 31. Vēl elektrisko dzinēju raksturlīknes raksturo pēc kritērija, ko sauc par cietību jeb stingumu: Raksturlīknes cietība nosaka
- 32. Visu elektrisko dzinēju mehāniskās raksturlīknes iedala trijās grupās: 1. Raksturlīkne ir absolūti cieta, ja griešanās frekvence
- 33. Regulēšanas diapazons Regulēšanas vienmērīgums Regulēšanas ekonomiskums Griešanās frekvences stabilitāte Regulēšanas virziens Pieļaujamā dzinēja slodze Griešanās frekvences
- 34. 1. Regulēšanas diapazons ir maksimālās un minimālās griešanās frekvences vai leņķiskā ātruma attiecība pie noteiktas regulēšanas
- 35. 2. Regulēšanas vienmērīgumu raksturo griešanās frekvences lēciens no esošā ātruma uz nākošo tuvāko. To var novērtēt
- 36. 3. Regulēšanas ekonomiskumu raksturo regulējamās piedziņas uzstādīšanas un ekspluatācijas izdevumi. Regulējamas piedziņas jaudas koeficients cosφ ir
- 37. Griešanās frekvences stabilitāti raksturo tās izmaiņa noteiktās slodzes momenta robežās. Skaitliski šo raksturojumu var noteikt, izvēloties
- 39. Скачать презентацию