Rīgas Stradiņa Universitāte Komunikācijas fakultāte Socioloģijas un psiholoģijas katedra Bakalaura programma Psiholoģija

Содержание

Слайд 2

KREATIVITĀTE (lat.creatio – radīšana) spēja uz jaunradi; radošs spēks; neparastu ideju

KREATIVITĀTE (lat.creatio – radīšana)

spēja uz jaunradi; 
 radošs spēks;
 neparastu ideju radīšanas spējas;
 māka

netradicionāli, neparasti domāt,
 oriģināla pieeja sakarību uztverē un izmantošanā. /A.Klauss/
Слайд 3

Jēdzieni: Creative climate - Klimatu var uzskatīt par dažādiem psiholoģiskās atmosfēras

Jēdzieni:

Creative climate - Klimatu var uzskatīt par dažādiem psiholoģiskās atmosfēras aspektiem

komandā un apkārtējo organizatorisko vidi. Klimats bieži rada cerības par to, kuras uzvedības un attieksmes ir pieņemamas
Identity theory - Prāta identitātes teorija uzskata, ka prāta stāvokļi un procesi ir identiski smadzeņu stāvokļiem un procesiem.
SPSS Statistics  «Statistical Package for the Social Sciences» - datorprogramma statistisko datu apstrādes.
Torensa testa - Tests sastāv no trim daļām: uzzīmē attēlu, aizpildot formas, atkārtotas līnijas.
Слайд 4

Pirmais pētijums: Kreatīvas identitātes verifikācijas skalas konstruēšana. Pētījuma metodoloģiskā bāze balstās

Pirmais pētijums: Kreatīvas identitātes verifikācijas skalas konstruēšana.

Pētījuma metodoloģiskā bāze balstās uz

pašverifikācijas (Swann et. al.,) un identitātes teoriju (Burke & Stets), kurās indivīdu mijiedarbība tiek definēta kā interakcijā aktivizētu identitātes standartu izspēle.
Pētījumi, kas apstiprina teorijas nostādnes, ir snieguši pozitīvus rezultātus (Stets & Harrod, Cast, Stets & Burke), tādējādi instruments Kreatīvas identitātes verifikācijas skala (KIVS), kas tiek konstruēts šajā pētījumā, no vienas puses var kalpot pragmatiskiem nolūkiem labākai kreatīvu sasniegumu prognozei, bet no otras puses – identitātes teorijas efektivitātes apstiprināšanai. 
Šī pētījuma mērķis ir atrast kreatīvas personības īpašību dimensijas jeb faktorus, kuri būtu piemēroti citu indivīdu kreatīvas uzvedības un īpašību novērtēšanā, un tādējādi varētu kalpotu par KIVS pamatskalām.
Слайд 5

Procedūra: Pētījuma dalībnieki tika aptaujāti ar divu kreativitātes psiholoģijas pētnieku izveidotu

Procedūra:

Pētījuma dalībnieki tika aptaujāti ar divu kreativitātes psiholoģijas pētnieku izveidotu aptauju „Personības

īpašības”. Aptauja sastāv no 50 īsiem apgalvojumiem, kas raksturo radošu personību un viņa uzvedību, piemēram, esmu atvērts jaunajam vai pārsteidzu citus ar savām idejām u.tml. 
Apgalvojumu saturs tika konstruēts atbilstoši kreativitātes psiholoģijai.
Pētījumos visbiežāk minētajām kreatīvas personības un uzvedības dimensijām, piemēram, no 
„Lielā piecinieka” atvērtības pieredzei dimensijas (Batey, Chamorro-Premuzic & Furnham, 2010; Gill & Hodgkinson, 2007)
no metanalīzes pētījumiem kreativitātes psiholoģijā (Ma, 2009; Feldhuse & Goh, 1995)
līdzīgi veidotām skalām (Kelly, 2006; Runco, Plucker & Lim, 2001)
Слайд 6

Rezultāti: Meklēšanas rezultātā tika noteikta neliela un salīdzinoši vienkārša, bet stabila

Rezultāti:

Meklēšanas rezultātā tika noteikta neliela un salīdzinoši vienkārša, bet stabila kreatīvu

īpašību struktūra, kuru var raksturot ar 3 dimensijām (skat. 1. tabulu) – I kreatīvas aktivitātes skala (ierosina veikt jauninājumus), II kreativitātes spēka skala (izvirza augstus mērķus) un III kreatīvas domāšanas skala (saredz neparastus pielietojuma veidus lietām). Skalu saturs atbilst būtiskākajiem radošas personības raksturojumiem, kurus kreativitātes psiholoģijas zinātniskajā literatūrā var interpretēt ar nosaukumiem – atvērtība pieredzei, iekšējā motivācija un diverģentā domāšana (Feist, 1998).  Šie rezultāti sakrīt arī ar līdzīga instrumenta (SCAB – Scale of Creative Attributes and Behaviour) subskalām – spontanitātes, kreatīvas iesaistīšanās jeb kreatīvas nodošanās un kreatīva kognitīvā stila skalām (Kelly, 2006). Analizējot KIVS psihometriskos parametrus, instruments tiek atzīts par piemērotu tālākai attīstībai.
Слайд 7

Diskusija Nākamo pētījumu mērķi var būt saistīti ar KIVS struktūras un

Diskusija

Nākamo pētījumu mērķi var būt saistīti ar KIVS struktūras un psihometrisko parametru

pastāvīguma reālajā darbībā pārbaudi, kā arī ar konverģentās, diskriminantās validātes un retesta ticamības rādītāju noteikšanu.  
Слайд 8

Otrais pētījums: vīriešu un sieviešu kreativitāte Par atšķirību starp sieviešu un

Otrais pētījums:
vīriešu un sieviešu kreativitāte

Par atšķirību starp sieviešu un vīriešu kreativitātēm

viedokļi bieži vien atšķiras. T. V. Vinogradova un V. V. Semjonovs (1993), V. N. Druzhinin (1996), A. V. Čelnov- kovu (2007) noliedz atšķirības starp personām. (par vīriešu un sieviešu dzimumu pa radošumu). Tomēr pētījumi pierāda, ka starp vīriešiem un sievietēm ir atšķirības, vīriešiem ir labāk attīstīta meklēšanas funkcija un viņi izvirza jaunas idejas, var izdarīt jaunus uzdevumus labāk nekā sievietes, bet sievietes efektīvākas, risinot tipveida uzdevumus. 
Слайд 9

Līdz 25 gadi 26-40 gadi 41-55 gadi Vecāki 55 68% 65%

Līdz 25 gadi

26-40 gadi

41-55 gadi

Vecāki 55 

68%

65%

68%

66%

60%

62%

59%

69%

Слайд 10

Trešais pētījums: radošuma kritēriju novēršana saīsinātā Torensa testa pieaugušajiem Latvijā E.P.Torenss

Trešais pētījums: radošuma kritēriju novēršana saīsinātā Torensa testa pieaugušajiem Latvijā

E.P.Torenss  ir

viens no vadošajiem kreativitātes pētniekiem, viņš ir izstrādājis Torensa radošās domāšanas testus (turpmāk tekstā – TRDT) (Torrance Tests of Creative Thinking, TTCT), kam laika gaitā tika izveidotas vairākas modifikācijas. Šie testi izstrādāti, pamatojoties uz J.P.Gilforda (Guilford, 1950, 1967) konceptu par radošām spējām – diverģento domāšanu. Diverģentā domāšana ir process, kurā no viena sākuma punkta domas virzās dažādos virzienos, meklējot daudzas idejas vai variantus. Un, ja ir daudzi varianti, tad ievērojami palielinās iespēja atrast jaunu un lietderīgu risinājumu.
Adaptējot TRDT, pētnieki atklāja, ka Latvijas kultūrvidē sastopamas unikālas atbildes, kas neiederas oriģinālajos radošuma kritēriju vērtēšanas principos. Tāpēc, lai nodrošinātu Latvijā adaptēto TRDT ticamību, iegūto daudzveidīgo atbilžu novērtēšanai nepieciešams izstrādāt vienotus un pamatotus principus. 
Šī pētījuma mērķis bija novērtēt un precizēt Saīsinātā Torensa testa pieaugušajiem  radošuma kritēriju (t.i., radošo spēju un radošuma indikatoru) novērtēšanas principus. 
Слайд 11

Skaidrojums Saīsinātais Torensa tests mēra 4 radošās spējas, kas saskaņā ar

Skaidrojums

Saīsinātais Torensa tests mēra 4 radošās spējas, kas saskaņā ar Torensa

teoriju visas kopumā raksturo cilvēka radošo potenciālu (Goff & Torrance, 2002, Torrance & Safter, 2009): 
- veiklība – spēja producēt daudzas uzdevuma instrukcijai atbilstošas idejas; - oriģinalitāte
– spēja producēt neparastas, pilnīgi jaunas, unikālas idejas;
- elastība – spēja, reaģējot uz vienu un to pašu stimulu, apstrādāt informāciju dažādos veidos;
- izstrāde – spēja izrotāt un bagātināt idejas ar detaļām. 
Слайд 12

Procedūra: Saīsinātais Torensa tests pieaugušajiem ar mērķi izveidot mazāku laikietilpīgāku metodi

Procedūra:

Saīsinātais Torensa tests pieaugušajiem ar mērķi izveidot mazāku laikietilpīgāku metodi radošo

spēju izpētei, satur 3 no 9 TORENSA TESTA uzdevumiem. Viens no šiem uzdevumiem ir verbāls, tajā ir jāiztēlojas hipotētiskas situācijas potenciālās sekas. Pārējie divi uzdevumi ir tēlaini, tajos ir jāpabeidz iesāktie zīmējumi (abstraktas līnijas vai ģeometriskas formas). Katram uzdevumam ir strikts laika limits – 3 minūtes. 
Pētījumā piedalījās no 100 testa adaptācijas dalībniekiem nejauši atlasīti 20 dalībnieki, 19 līdz 44 gadus veci (M=22,0 SD=6,18). Sieviešu dzimuma pārstāvji pārsvarā bija psiholoģijas bakalaura un maģistra studenti no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas, bet vīriešu dzimuma pārstāvji pārsvarā bija bakalaura studenti no Rīgas Tehniskās universitātes  Elektronikas un elektrotehnikas fakultātes.