Ergonomijas teorētiskie pamati

Август 5, 2022

Главная
Менеджмент
Ergonomijas teorētiskie pamati

Содержание

2. Ergonomija ir multidisciplināra zinātnes nozare, kas pamatā balstās uz cilvēka anatomijas, fizioloģijas un psiholoģijas zināšanām.
3. Ergonomija pēta cilvēka attiecības ar darbu. Ergonomijas uzdevums ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka
4. Zinās celšanas un pārvietošanas galvenos principus. Zinās palīgierīču un tvērienu veidus, ceļot un pārvietojot pacientu. Mācēs
5. Ergonomikas pamatprincips ir, ka pacients nevis jāceļ, bet jāpārvieto, balstoties uz pacienta dabisko kustību fizioloģiju-pielietot biomehānikas
6. Ergonomiskie principi palīdz samazināt sāpju, ievainojumu risku, kā arī stresu darba laikā .Tās mērķis ir arodslimību
7. Mūsdienu ergonomiju iedala: Noslodzes ergonomija (fiziskās slodzes, darba pozas un t.ml.) Kognitīvā ergonomija ( psihiskās norises,
8. Cilvēks stādājot pārsvarā veic vai nu fizisku vai garīgu darbu. 1. Raksturojot fizisku darbu, galvenā uzmanība
9. Darba slodze – darba procesa raksturojums, ja tiek noslogota muskuļu un skeleta sistēma, kā arī asinsrites,
10. Darba spriedze – darba procesa raksturojums, ja pamatā tiek noslogota centrālā nervu sistēma. Tā nosaka psihoemocionālās
11. DARBA SPRIEDZE nosaka psihoemocionālās un intelektuālās spriedzes intensitāti un ilgumu. Viens no svarīgākajiem fizioloģiskajiem kritērijiem, kas
12. Tā kā skābekļa patēriņš un sirdsdarbības ritms ir saistīts ar organisma metabolisko jeb vielmaiņas enerģijas patēriņu,
13. . Var iedalīt: smaguma kategorijās [Izmerovs N.F., 1996]: − viegls darbs (O2 patēriņš – 0,5…1,0 l/min.,
14. Asinis muskuļiem pastāvīgi piegādā skābekli, barības vielas, bet aizvada oglekļa dioksīdu un citus vielmaiņas atkritumproduktus. Tādējādi
15. Darba noslodzes galvenie riski var būt šādi: 1) smags dinamisks darbs; 2) statisks darbs; 3) monotons
16. Pacienta pārvietošanas darbības var būt bīstamas, jo ir vairāki faktori, kas padara pacienta pārvietošanas darbības bīstamas
17. Ar uzdevumu saistītais risks. spēks: fiziskās piepūles apjoms, kāds nepieciešams uzdevuma veikšanai (piemēram, smagumu celšanai, vilkšanai
18. atkārtošana: vienas un tās pašas kustības veikšana vai kustību sērijas, kas veicamas nepārtraukti vai bieži darba
19. neērtas pozas: tādu pozu ieņemšana, kas noslogo ķermeni, piemēram, noliekšanās pār gultu, nomešanās uz ceļiem vai
20. 1. pacientus nevar turēt tuvu ķermenim; 2. pacientiem nav rokturu; 3. nav iespējams paredzēt, kas notiks,
21. Ar apkārtējo vidi saistīts risks:
22. paslīdēšanas, paklupšanas un nokrišanas risks: nelīdzenas darba virsmas; telpas ierobežojumi (nelielas telpas, daudz aprīkojuma). cita veida
23. Pacienta pārvietošana ir saistīta ar pacientu celšanu, nolaišanu, turēšanu, stumšanu vai vilkšanu. Pacientu pārvietošanas metodes var
24. 1. Manuālas pārvietošanas metodes Tās realizē viens vai vairāki aprūpētāji, izmantojot pašu muskuļu spēku un, ja
25. 2. Pārvietošanas metodes, izmantojot nelielus pacienta pārvietošanas palīgrīkus Tā ir pacienta pārvietošanas metodes, kas tiek realizētas
26. 3. Pārvietošanas metodes, izmantojot lielus pacienta pārvietošanas palīgrīkus Šīs pārvietošanas metodes tiek realizētas, izmantojot elektriski mehānisku
27. Pareizas pacienta pārvietošanas metodes noteikšana ietver iesaistītā pacienta vajadzību un spēju novērtēšanu.
28. 1. Pacientam nepieciešamais palīdzības līmenis Piemēram, pacients, kas nesadarbojas (gulošs gados vecāks cilvēks, pacients vispārējā narkozē
29. Piemēram, pacients var būt pārāk smags, lai aprūpētājs to varētu pacelt bez mehāniskām palīgierīcēm.
30. 2. Pacienta spēja un vēlēšanās saprast un sadarboties, jebkādi medicīniski stāvokļi, kas var ietekmēt celšanas vai
31. Piemēram, brūces uz vēdera, kontraktūras, ievietotas caurules un grūtniecība padara pārvietošanas vai pozas maiņas uzdevumu grūtāk
32. Manuāla pacienta pārvietošana pakļauj medicīnas māsas lielākam riskam.
33. Pacienta ķermeņa masa ir sadalīta asimetriski un nav stabilu apvidu, ko satvert, tādēļ medicīnas māsai ir
34. dažos gadījumos pacienti ir uzbudināti, kauslīgi, neievēro norādījumus vai ar ierobežotu sadarbības līmeni, palielinot traumas risku.
35. strukturālā fizikālā aprūpes vide var noteikt nepieciešamību ieņemt neērtas pozas un pozīcijas, kas vēl vairāk palielina
36. Sagatavošanās. Pirms sākat pārvietot pacientu, uzdodat šādus jautājumus. Kāds ir šīs pārvietošanas mērķis, un kāds ir
37. Sagatavošanās. Ja pārvietošanas laikā nepieciešamas papildu darbības(šīberis, ievainotās daļas pasargāšana) tad būs vajadzīga vēl kādas māsas
38. Satavošanās. Vai apkārtne ir brīva no jebkādiem riska faktoriem? Ir jānovāc traucējošas mēbeles, ratiņiem jālieto bremzes,
39. Sagatavošanās. Māsai jāzina slimnieka jutīgās un sāpīgās zonas. Jāzina par i/v inf., katetru, drenāžas caurulīšu un
40. Sagatavošana. Apgērbs.Jāpievērš uzmanība gan māsas, gan pacienta apģērbam un jāparedz jebkādi ierobežojumi ,kurus tas izraisa. Apaviem
41. Pacientam jānodrošina intimitāte, neatsedziet pacientu, palūdziet apmeklētājiem iziet.
42. Jebkuru pārvietošanas procesu var atkārtot pa daļām, nevis uzreiz, kustības nedrīkst būt straujas.
43. Ja iespējams gultu pielāgojiet pareizajam augstumam-puse no attāluma starp gurnu un celi un ja iespējams gultas
44. Lietojiet velkamo (pagriežamo) palagu-tam jābūt zem pacienta no krūšu kurvja līdz augšstilba vidum
45. Vienmēr mēģiniet atrast citu kolēģi, kas izpildītu papildu darbības. Meklējiet palīdzību, ja ir šaubas , ka
46. Jāizmanto fizioloģiskās kustības, nevis spēks, pagriešana notiek, veļot un bīdot pacientu-vienmēr to dariet virzienā uz sevi.
47. Pacientam jāguļ gultas vidū, jāparedz vieta kur pagriezties, pirms pagriešanas pacients vienmēr jānovieto optimālā stāvoklī.
48. Jāstrādā ar visu plaukstu kopumā, jābūt ciešam kontaktam starp plaukstu un pacienta ķermeni, nedrīkst saspiest pacienta
49. Pareizas pārvietošanas nosacījumi. 1. CELTŅI un citi pacelšanas palīglīdzekļi. Māsai novērtējot pacienta pārvietošanas iespējas jāizmanto piemēroti
50. Preizas pārvietošanas nosacījumi. 4. Nekad neceliet pacientu no priekšpuses. Jo tas nozīmē pacelšanu roku garumā. 5.
51. Pareizas pārvietošanas nosacījumi. 8. Pacienta stāvoklis vienmēr pirms pacelšanas jānovieto optimālā stāvoklī. 9. Muguras stāvoklis.Mugurai vienmēr
52. Pareizas pārvietošanas nosacījumi. 12. Šīs pārvietošanas iemaņas var apgūt, bet tām ir vajadzīga ritma un laika
53. Pareizas pārvietošanas nosacījumi. 15. Rīkojumiem jābūt skaidram un tajā jānosaka ritms. 16. Ja iespējams, māsām šajā
54. Svarīgi ir sadarboties ar pacientu – jākomentē katra kustība, ar pacientu jārunā arī tad, ja viņš
56. Скачать презентацию

Слайд 2

Ergonomija ir multidisciplināra zinātnes nozare, kas pamatā balstās uz cilvēka anatomijas,

fizioloģijas un psiholoģijas zināšanām.

Слайд 3

Ergonomija pēta cilvēka attiecības ar darbu. Ergonomijas uzdevums ir darba procesa un

darba vides piemērošana cilvēka fiziskajām un psihiskajām iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas neizraisa draudus cilvēka veselībai un kuru var viegli izpildīt.

Слайд 4

Zinās celšanas un pārvietošanas galvenos principus. Zinās palīgierīču un tvērienu veidus,

ceļot un pārvietojot pacientu. Mācēs pareizi celt un pārvietot pacientu. Zinās pareizas kustību tehnikas ievērošanas nozīmi māsas praksē. Apzināsies kustību tehnikas ievērošanas nepieciešamību, lai novērstu negadījumu un ievainojumu risku. Veidos attieksmi pret savu veselību.

Слайд 5

Ergonomikas pamatprincips ir, ka pacients nevis jāceļ, bet jāpārvieto, balstoties uz

pacienta dabisko kustību fizioloģiju-pielietot biomehānikas iemaņas.

Слайд 6

Ergonomiskie principi palīdz samazināt sāpju, ievainojumu risku, kā arī stresu darba

laikā .Tās mērķis ir arodslimību un nelaimes gadījumu aizkavēšana.

Слайд 7

Mūsdienu ergonomiju iedala:
Noslodzes ergonomija (fiziskās slodzes, darba pozas un t.ml.)
Kognitīvā ergonomija

( psihiskās norises, smadzeņu reakcija uz darba procesu).
Organizācijas ergonomikā (sociāltehnoloģisko jautājumu risināšana, darba organizācija, atpūtas pauzes).

Слайд 8

Cilvēks stādājot pārsvarā veic vai nu fizisku vai garīgu darbu.
1. Raksturojot

fizisku darbu, galvenā uzmanība tiek pievērsta darba smagumam.
2. Raksturojot garīgu darbu –darba spriedzei.

Слайд 9

Darba slodze – darba procesa raksturojums, ja tiek noslogota muskuļu un

skeleta sistēma, kā arī asinsrites, elpošanas, perifēriskā nervu un citas sistēmas.

Слайд 10

Darba spriedze – darba procesa raksturojums, ja pamatā tiek noslogota centrālā

nervu sistēma. Tā nosaka psihoemocionālās un intelektuālās spriedzes intensitāti un ilgumu.

Слайд 11

DARBA SPRIEDZE nosaka psihoemocionālās un intelektuālās spriedzes intensitāti un ilgumu. Viens no

svarīgākajiem fizioloģiskajiem kritērijiem, kas raksturo organisma fizisko stāvokli, ir skābekļa patēriņš un ar to saistītie vielmaiņas procesi organismā. Pēc patērētā skābekļa daudzuma var spriest par darba smagumu, jo ,lai muskuļi darbotos, tiem nepieciešama enerģija, kura tiek nepārtraukti papildināta ar asinīs esošajām barības vielām.

Слайд 12

Tā kā skābekļa patēriņš un sirdsdarbības ritms ir saistīts ar organisma

metabolisko jeb vielmaiņas enerģijas patēriņu, tad fizisko darbu no fizioloģijas viedokļa var iedalīt vairākās smaguma kategorijās [Izmerovs N.F., 1996]:

Слайд 13

.
Var iedalīt:
smaguma kategorijās [Izmerovs N.F., 1996]:
− viegls darbs (O2 patēriņš

– 0,5…1,0 l/min., MEP – 2,5 kcal/min, SR – 90 un mazāksit./min.);
− vidēji smags darbs (O2 patēriņš – 1,0…1,5 l/min., MEP – 5 kcal/min, SR – 100 sit./min.);
− smags darbs (O2 patēriņš – 1,5…2,0 l/min., MEP – 7,5 kcal/min, SR 120 sit./min.);
− ļoti smags darbs (O2 patēriņš – 2,0…2,5 l/min., MEP – 10 kcal/min, SR – 140 sit./min.);
− pārmērīgi smags darbs (O2 patēriņš – vairāk par 2,5 l/min., MEP – 15 kcal/min, SR – 160 un vairāk sit./min.).[Gordon A., 1957].

Слайд 14

Asinis muskuļiem pastāvīgi piegādā skābekli, barības vielas, bet aizvada oglekļa dioksīdu

un citus vielmaiņas atkritumproduktus. Tādējādi skābekļa patēriņš saistīts ar sirdsdarbības ritmu . Pēc šiem parametriem var noteikt metabolisko enerģijas patēriņu . Veicot fizisku darbu, oksidēšanās procesi organismā pastiprinās, jo darbā tiek iesaistītas papildus muskuļu grupas.

Слайд 15

Darba noslodzes galvenie riski var būt šādi: 1) smags dinamisks darbs; 2)

statisks darbs; 3) monotons darbs; 4) redzes noslodze; 5) balss aparāta noslodze.

Слайд 16

Pacienta pārvietošanas darbības var būt bīstamas, jo ir vairāki faktori, kas

padara pacienta pārvietošanas darbības bīstamas un līdz ar to palielina traumu risku. Šie riska faktori ir saistīti ar dažādiem pacienta pārvietošanas aspektiem.

Слайд 17

Ar uzdevumu saistītais risks. spēks: fiziskās piepūles apjoms, kāds nepieciešams uzdevuma

veikšanai (piemēram, smagumu celšanai, vilkšanai un grūšanai) vai kontroles saglabāšanai pār aprīkojumu un instrumentiem;

Слайд 18

atkārtošana: vienas un tās pašas kustības veikšana vai kustību sērijas,

kas veicamas nepārtraukti vai bieži darba dienas laikā;

Слайд 19

neērtas pozas: tādu pozu ieņemšana, kas noslogo ķermeni, piemēram, noliekšanās

pār gultu, nomešanās uz ceļiem vai ķermeņa sagriešana celšanas laikā; ar pacientu saistītais risks: pacientus nevar celt kā smagumus, tādēļ ne vienmēr var izmantot drošas celšanas “noteikumus”;

Слайд 20

1. pacientus nevar turēt tuvu ķermenim; 2. pacientiem nav rokturu; 3. nav iespējams

paredzēt, kas notiks, pārvietojot pacientu; 4. pacienti ir masīvi;

Слайд 21

Ar apkārtējo vidi saistīts risks:

Слайд 22

paslīdēšanas, paklupšanas un
nokrišanas risks:
nelīdzenas darba virsmas;
telpas ierobežojumi (nelielas telpas,
daudz

aprīkojuma).
cita veida risks:
nav pieejama palīdzība;
nepiemērots aprīkojums;
nepiemēroti apavi un apģērbs;
zināšanu vai apmācības trūkums.

Слайд 23

Pacienta pārvietošana ir saistīta ar pacientu celšanu, nolaišanu, turēšanu, stumšanu vai

vilkšanu. Pacientu pārvietošanas metodes var sadalīt trīs grupās atbilstoši dažādiem pārvietošanas veidiem:

Слайд 24

1. Manuālas pārvietošanas metodes Tās realizē viens vai vairāki aprūpētāji, izmantojot pašu

muskuļu spēku un, ja iespējams, iesaistītā pacienta atlikušo kustību spēju.

Слайд 25

2. Pārvietošanas metodes, izmantojot nelielus pacienta pārvietošanas palīgrīkus
Tā ir pacienta pārvietošanas

metodes, kas tiek realizētas ar specifisku palīgrīku, piemēram, mazu berzi izraisošu auduma gabalu, ergonomisku jostu, rotējamu pēdu paliktņu, virs gultas piestiprināta trapeces veida stieņa un citu rīku palīdzību.

Слайд 26

3. Pārvietošanas metodes, izmantojot lielus pacienta pārvietošanas palīgrīkus Šīs pārvietošanas metodes

tiek realizētas, izmantojot elektriski mehānisku celšanas aprīkojumu.

Слайд 27

Pareizas pacienta pārvietošanas metodes noteikšana ietver iesaistītā pacienta vajadzību un spēju

novērtēšanu.

Слайд 28

1. Pacientam nepieciešamais palīdzības līmenis Piemēram, pacients, kas nesadarbojas (gulošs gados vecāks

cilvēks, pacients vispārējā narkozē vai komā, pacients pretojas pārvietošanai u.c.), mehāniski jāpaceļ, bet pacients, kas spēj un vēlas daļēji balstīt pats savu ķermeni, var pārvietoties no gultas uz krēslu, izmantojot vertikālu palīgierīci, pacienta garums un ķermeņa masa.

Слайд 29

Piemēram, pacients var būt pārāk smags, lai aprūpētājs to varētu pacelt

bez mehāniskām palīgierīcēm.

Слайд 30

2. Pacienta spēja un vēlēšanās saprast un sadarboties, jebkādi medicīniski stāvokļi,

kas var ietekmēt celšanas vai pozas maiņas metodes izvēli

Слайд 31

Piemēram, brūces uz vēdera, kontraktūras, ievietotas caurules un grūtniecība padara pārvietošanas

vai pozas maiņas uzdevumu grūtāk paveicamu.

Слайд 32

Manuāla pacienta pārvietošana pakļauj medicīnas māsas lielākam riskam.

Слайд 33

Pacienta ķermeņa masa ir sadalīta asimetriski un nav stabilu apvidu,

ko satvert, tādēļ medicīnas māsai ir grūti turēt pacienta ķermeņa masu tuvu pašas ķermenim;

Слайд 34

dažos gadījumos pacienti ir uzbudināti, kauslīgi, neievēro norādījumus vai ar

ierobežotu sadarbības līmeni, palielinot traumas risku.

Слайд 35

strukturālā fizikālā aprūpes vide var noteikt nepieciešamību ieņemt neērtas pozas

un pozīcijas, kas vēl vairāk palielina kaulu un muskuļu bojājumu iespējamību.

Слайд 36

Sagatavošanās. Pirms sākat pārvietot pacientu, uzdodat šādus jautājumus.
Kāds ir šīs pārvietošanas mērķis,

un kāds ir pacienta stāvoklis?
Kādi mehāniskie palīglīdzekļi ir pieejami, lai veiktu pārvietošanu?
Ja nav mehānisku palīglīdzekļu, kāds ir vislabākais paņēmiens darbam ar pacientu, un cik kolēģu varētu palīdzēt?
(ja vajadzīga vismaz divu kolēģu palīdzība, tad ir vislabāk, ja viņas ir vienāda auguma)

Слайд 37

Sagatavošanās.
Ja pārvietošanas laikā nepieciešamas papildu darbības(šīberis, ievainotās daļas pasargāšana) tad būs

vajadzīga vēl kādas māsas palīdzība.
Kura grupas locekle uzņemsies vadību, dodot saprotamus norādījumus visām dalībniecēm, un izskaidros pacientam notiekošo?

Слайд 38

Satavošanās.
Vai apkārtne ir brīva no jebkādiem riska faktoriem? Ir jānovāc traucējošas

mēbeles, ratiņiem jālieto bremzes, jāpielāgo gultas un braucamkrēsla augstums, jāsagatavo gultas drēbes.
Novērtējiet pacientu, kā viņu visdrošāk un visērtāk sagatavot konkrētajam uzdevumam.
Māsai jāzina pacienta medicīniskais stāvoklis, jānovērtē svars, papildus palīdzības nepieciešamība.

Слайд 39

Sagatavošanās.
Māsai jāzina slimnieka jutīgās un sāpīgās zonas.
Jāzina par i/v inf., katetru,

drenāžas caurulīšu un monitoru ierīču klātbūtni.
Jānovērtē, cik daudz pacients pats var palīdzēt un vai viņam tas jādara.
Izskaidrojiet pacientu , kas ir gaidāms, lai nasatrauktu viņu . Lai iegūtu tā uzticību.

Слайд 40

Sagatavošana.
Apgērbs.Jāpievērš uzmanība gan māsas, gan pacienta apģērbam un jāparedz jebkādi ierobežojumi

,kurus tas izraisa.
Apaviem jābūt stabiliem ar neslīdošu zoli, lai nodrošinātu maksimālu atbalstu.
Pacientu čības, kas nav piemērotas kājai un ir novalkātas , ir bīstamas.
Darba vides sagatavošana.Jānovērš jebkādi riska faktori, tādi kā ūdens uz grīdas, čības pie gultas, nokrituši priekšmeti.
Sevišķa uzmanība:i/v statīviem, skābekļa vadiem, drenāžas caurulītēm un pudelēm....
Māsai jāpārliecinās, vai gultas, ratiņi , braucamkrēsli ir ar bremzēm un vai tās darbojas

Слайд 41

Pacientam jānodrošina intimitāte, neatsedziet pacientu, palūdziet apmeklētājiem iziet.

Слайд 42

Jebkuru pārvietošanas procesu var atkārtot pa daļām, nevis uzreiz, kustības

nedrīkst būt straujas.

Слайд 43

Ja iespējams gultu pielāgojiet pareizajam augstumam-puse no attāluma starp gurnu

un celi un ja iespējams gultas tālākajā malā paceliet gultas sānu malas.

Слайд 44

Lietojiet velkamo (pagriežamo) palagu-tam jābūt zem pacienta no krūšu kurvja līdz

augšstilba vidum

Слайд 45

Vienmēr mēģiniet atrast citu kolēģi, kas izpildītu papildu darbības. Meklējiet palīdzību,

ja ir šaubas , ka nespēsiet to izdarīt divatā.

Слайд 46

Jāizmanto fizioloģiskās kustības, nevis spēks, pagriešana notiek, veļot un bīdot

pacientu-vienmēr to dariet virzienā uz sevi.

Слайд 47

Pacientam jāguļ gultas vidū, jāparedz vieta kur pagriezties, pirms pagriešanas pacients

vienmēr jānovieto optimālā stāvoklī.

Слайд 48

Jāstrādā ar visu plaukstu kopumā, jābūt ciešam kontaktam starp plaukstu un

pacienta ķermeni, nedrīkst saspiest pacienta ādu.

Слайд 49

Pareizas pārvietošanas nosacījumi.
1. CELTŅI un citi pacelšanas palīglīdzekļi.
Māsai novērtējot pacienta pārvietošanas

iespējas jāizmanto piemēroti un piejami palīglīdzekļi.
2. KĀJAS.Māsai jāstāv –kājas plecu platumā un jābūt līdzsvarā pret pacienta svaru un kustības virzienu. Viena kāja ir jānoliek tuvu pacientam, lai uztvertu viņa svaru pārvietošanās sākumā.Otra kāja jānoliek kustības virzienā.
3. Ja māsai ir jāpaceļ pacients no grīdas līmeņa, viņas kājām jābūt noliktām abās pusēs pacientam, lai paceltu viņu starp ceļiem.

Слайд 50

Preizas pārvietošanas nosacījumi.
4. Nekad neceliet pacientu no priekšpuses. Jo tas nozīmē

pacelšanu roku garumā.
5. Nekad neceliet arī no sāniem, jo tad ir jāsaliec mugura.
6. ROKAS, jānovieto tā, lai tiktu ievērotas pacienta ērtības, izvairīšanās no jutīgām un sāpīgām zonām,lai būtu drošs tveriens
7. Izvēlētais tvēriens ir atkarīgs no tā, kā ir jāatbalsta pacients un lai maksimāli saglabātu kontroli pār pacienta stāju un kustībā.

Слайд 51

Pareizas pārvietošanas nosacījumi.
8. Pacienta stāvoklis vienmēr pirms pacelšanas jānovieto optimālā stāvoklī.
9.

Muguras stāvoklis.Mugurai vienmēr jābūt taisnai, cik iespējams, nolaistiem pleciem un vienā virzienā ar iegurni.
10. Kermeņa svara izmantošanu lieto lai atslogotu roku darbu.Ja ķermenis pārvietojas, tam ir kinētiska enerģija, kuru var izmantot pacelšanas procesa atvieglošanai.
11. Daži pacienti varēs palīdzēt uzsākot kustību, ja viņi spēj iešūpoties.

Слайд 52

Pareizas pārvietošanas nosacījumi.
12. Šīs pārvietošanas iemaņas var apgūt, bet tām ir

vajadzīga ritma un laika izjūta, kā arī slimnieka sapratne un palīdzība.
13. Komandas darbs. Svarīga ir darbības koordinācija. Vienai māsai ir jābūt vadītājai un jādod rīkojumi, bet tikai pēc tam, kad katra māsa un pacients ir sagatavojušies.
14. Vadītājai arī stingri jāskatās, kā notiek pacienta, aparatūras pārvietošana, kā arī jāvēro pacienta sejas izteiksme

Слайд 53

Pareizas pārvietošanas nosacījumi.
15. Rīkojumiem jābūt skaidram un tajā jānosaka ritms.
16. Ja

iespējams, māsām šajā komandā ir jābūt līdzīga auguma un spēcīgakajai māsai(neatkarīgi no vecuma) vienmēr jāceļ pacienta ķermeņa smagākā daļa- gurni un rumpis.

Слайд 54

Svarīgi ir sadarboties ar pacientu – jākomentē katra kustība, ar pacientu

jārunā arī tad, ja viņš ir bezsamaņā.